INFOGRAFIKAS “Sargs.lv” analizē – ko patiesībā nozīmētu Krievijas prasību NATO un ASV izpilde

NATO
Sargs.lv
Vladimirs Putins
Foto: V.Putins videokonferencē ar ASV prezidentu Dž.Baidenu, 07.12.2021. Foto: AP/Scanpix

Apmaiņā pret neuzbrukšanu Ukrainai un savu spēku atvilkšanu Krievija izvirzījusi prasības gan NATO, gan ASV, kas aptver visas alianses darbības jomas. Taču šīs prasības neietver nekādas saistības pašai Krievijai, faktiski tās paredz Eiropas sagatavošanu jaunai Krievijas ofensīvai, kamēr mūsu aizsardzība tiek neitralizēta. "Sargs.lv" sadarbībā ar Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centru analizē, ko NATO sabiedrotajiem, tostarp Latvijai, patiesībā nozīmētu šo "līguma" punktu izpilde.

Krievijas piedāvātais līgums NATO aliansei:

  • Puses ievēro starptautiskās tiesības, neattīsta nekādas spējas, kas var apdraudēt otru pusi

Nozīme: Šis pants tiks interpretēts Krievijas stilā – viss, kas pieder Krievijai, ir tikai aizsardzības rakstura un neapdraudošs, taču viss, ko attīsta NATO un tās kaimiņi, radīs apdraudējumu

  • Apmaiņa ar draudu izvērtējumiem, dialogs, “karstās līnijas” izveide

Nozīme: Ņemot vērā, ka Krievija visu laiku ir melojusi par saviem patiesajiem nolūkiem, uzbrūkoša rakstura konvencionālas mācības uzdevusi par cīņu ar terorismu, šāds pants visdrīzāk nozīmētu, ka Krievija turpina savu iesākto melu politiku, bet mēģina ierobežot NATO aizsardzības plānošanu. 

  • Puses viena otrai nav pretinieks, dekonfliktēšana jūras telpā 

Nozīme: Klasisks 19. un 20. gadsimta līgumu deklaratīvs paziņojums. Arī 1920. gada miera līgums ar Krievijas Federāciju paredzēja pēc būtības līdzīgus noteikumus, taču tas nekādā veidā neapturēja PSRS plānu okupēt Latviju. 

Image
infografika
Foto: analīze tapusi sadarbībā ar NAA Drošības un stratēģiskās pētniecības centru
materiāls tapis sadarbībā ar NAA Drošības un stratēģiskās pētniecības centru
  • NATO 1997. gada dalībvalstis neizvietos spēkus un ieročus jaunākās NATO valstīs; par pieļaujamiem izņēmumiem lemj visas puses

Nozīme: Faktiski Krievija sadala ietekmes sfēras, kur Latvija nonāktu Krievijas interešu zonā. Krievijai kā ne-NATO valstij būs ietekme NATO lēmumu pieņemšanā. Šāds pants nozīmētu NATO kaujas grupu un pārējo NATO spēku atvilkšanu no Centrālās un Austrumeiropas valstīm. “Jaunajām NATO dalībvalstīm” saskaņā ar piedāvāto tekstu nav lemšanas tiesības par spēku izvietojumu.

  • Puses uz sauszemes neizvieto raķetes, kas var sasniegt citas puses teritoriju

Nozīme: Krievija diktēs NATO atturēšanas un aizsardzības principus. “ISKANDER” taktiskās ballistiskās raķetes jau tagad ir Kaļiņingradā un pie visu Baltijas valstu robežām, visdrīzāk, tās Krievija negatavojas atvilkt. Diez vai Krievija ļaus pārbaudīt un piekritīs izvākt jau izvietotās sistēmas no NATO pierobežas. Krievijai šīs raķetes ir uz mobilām platformām, līdz ar to var pārkāpt līgumu bez brīdinājuma. Šāds pants faktiski nozīmētu būtiskus ierobežojumus aizsargāt savu teritoriju, bet dotu Krievijai rīcības brīvību apdraudēt Baltijas valstis un pārējo Austrumeiropu.

Image
infografika
Foto: analīze tapusi sadarbībā ar NAA Drošības un stratēģiskās pētniecības centru
materiāls tapis sadarbībā ar NAA Drošības un stratēģiskās pētniecības centru
  • NATO atsakās no turpmākas paplašināšanās

Nozīme: Krievija mainīs NATO pastāvēšanas principus, noteiks NATO politiku, šajā gadījumā – atvērto durvju politiku. Šādas apņemšanās no NATO puses de facto nozīmētu ietekmes sfēru noteikšanu, jo valstis zaudētu brīvu izvēli pievienoties NATO.

  • NATO neveic militāras mācības Ukrainā, militārus vingrinājumus un aktivitātes noteiktā zonā gar robežu ar augstāk par brigādes līmeni

Nozīme: Liedz NATO veikt vingrinājums pierobežas teritorijā, kas neļaus radīt ticamu atturēšanas politiku pret iespējamo Krievijas uzbrukuma Latvijai, NBS, visdrīzāk, nevarēs organizēt arī militārās mācības “Namejs”.

Image
infografika
Foto: analīze tapusi sadarbībā ar NAA Drošības un stratēģiskās pētniecības centru
materiāls tapis sadarbībā ar NAA Drošības un stratēģiskās pētniecības centru
  • Neietekmē ANO Drošības padomes primāro atbildību par starptautiskā miera un drošības nodrošināšanu

Nozīme: Krievija patur sev tiesības apiet līgumu kā ANO Drošības padomes valsts, jo arī, okupējot Krimu un izraisot karu Donbasā, Krievija to pamatoja ar ANO miera uzturēšanas principiem 

  • Prasības stājas spēkā, kad ratificē vairāk nekā puse NATO dalībvalstu

Nozīme: Latvijas balsij nav spēka, Krievija ietekmē NATO lēmumu pieņemšanas procesu

Image
infografika
Foto: analīze tapusi sadarbībā ar NAA Drošības un stratēģiskās pētniecības centru
materiāls tapis sadarbībā ar NAA Drošības un stratēģiskās pētniecības centru

Krievijas piedāvātais līgums ASV:

  • Neveikt ofensīvas darbības, kas būtiski apdraud drošības situāciju

Nozīme: Krievija varēs interpretēt jebkuras ASV darbības kā ofensīvas

  • Jāievēro ANO hartas pamatprincipi

Nozīme: Krievija jau ir pierādījusi, ka negrasās ievērot šos pamatprincipus, centieni ierobežot ASV darbības

  • Neizmantot citu valstu teritorijas bruņotām aktivitātēm

Nozīme: ASV klātbūtne Latvijā un Eiropā būtu neiespējama

Image
infografika
Foto: analīze tapusi sadarbībā ar NAA Drošības un stratēģiskās pētniecības centru
materiāls tapis sadarbībā ar NAA Drošības un stratēģiskās pētniecības centru
  • Bijušo PSRS valstu ierobežošana (dalība NATO, militārās bāzes, divpusējās attiec. u.c.) 

Nozīme: Krievija formalizēs savu ietekmi citu valstu ārpolitikas un drošības politikas kursa noteikšanā

  • Bruņojuma neizvietošana un izvešana  

Nozīme: Neproporcionāls izvietojums par labu Krievijai. Baltijā un Polijā nedrīkst būt NATO kaujas grupas.

  • ASV, tāpat kā NATO, apņemas neizvietot vidējā un tuvā darbības rādiusa raķetes, kodolieroču regulēšana (izvietošana, mācības)   

Nozīme: Faktiski Krievija liek iznīcināt ASV sniegtās kodolatturēšanas garantijas sabiedroto valstīm

Image
infografika
Foto: analīze tapusi sadarbībā ar NAA Drošības un stratēģiskās pētniecības centru
materiāls tapis sadarbībā ar NAA Drošības un stratēģiskās pētniecības centru

Dalies ar šo ziņu