Aktuāli

Pabriks: Latvijas aizsardzības nozare negatavojas riskēt, bet vienmēr gatava sliktākajam scenārijam

Viedoklis
Sargs.lv
Artis Pabriks
Foto: Artis Pabriks, tiekoties ar Igaunijas un Lietuvas aizsardzības ministriem Kauņā, 21.12.2021. Foto: Elvita Smalake/Lietuvas Aizsardzības ministrija

Latvijas aizsardzības nozare negatavojas riskēt, bet ir gatava ļaunākajam scenārijam, tāTV3” rīta raidījumā "900 sekundes", komentējot iespējamo Krievijas iebrukumu Ukrainā, uzsvēra aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Viņš piebilst – ja iebrukums patiesi notiks, nav saskatāmas pazīmes, ka tas tiešā veidā varētu skart arī Baltijas reģionu. Bet, tā kā Latvija jau tagad saskaras ar provokācijām uz valsts robežas ar Baltkrieviju, gadījumā, ja Krievija eskalēs draudu līmeni Ukrainā, iespējams, pret Latviju vērstu hibrīduzbrukumu skaits pieaugs. Tikmēr visu Baltijas valstu aizsardzības ministri ir gatavi sniegt nemilitāru un, ja nepieciešams, arī militāru atbalstu Ukrainai, izslēdzot gan savu valstu karavīru sūtīšanu uz konflikta zonu.

A. Pabriks, norāda, ka aizsardzības nozare neplāno riskēt, tikai cerot uz fortūnu, bet vienmēr gatavojas iespējamam sliktākajam scenārijam. Tāpēc arī Latvijas sabiedrība īpaši pēdējo gadu laikā tiek aktīvi izglītota par rīcību potenciālas krīzes gadījumā.

Taču ministrs uzsver –  Latvijas sabiedrība var būt mierīga, jo pašlaik nav saskatāmas pazīmes, ka iespējamais uzbrukums Ukrainai tieši varētu skart arī Baltijas reģionu. Vienlaikus, sekojot Krievijas prezidenta Vladimira Putina un aizsardzības ministra Sergeja Šoigu retorikai, var rast daudz līdzību ar vēsturi – Padomju Savienības veiktajām provokācijām Ziemas karā pret Somiju, kā arī pret Latviju, Lietuvu un Igauniju.

“Pašlaik ir ļoti sarežģīts sarunu laiks starp NATO un ASV no vienas puses un Krieviju no otras. Varam tikai minēt, vai tas rezultēsies militārā eskalācijā uz Ukrainas robežas, kam ir nopietns potenciāls. Tas, kas man liek būt uzmanīgam – klausoties Putina un Šoigu retorikā, rodas jautājums, vai viņi pēc tam no tā visa, ko ir sarunājuši, arī atkāpsies. Ja Krievijas aizsardzības ministrs atļaujas pateikt, ka Donbasā vai citviet Ukrainā ir ASV algotņi un, iespējams, arī ķīmiskie ieroči, tad kā no šādiem paziņojumiem var atkāpties. Mēs negatavojamies riskēt, bet esam gatavi uz ļaunāko,” uzsver ministrs.

Vienlaikus pret Latviju jau tagad tiek vērsti daudzveidīgas hinbrīdoperācijas un provokācijas uz valsts robežas ar Baltkrieviju. Līdz ar to, ja starp Krieviju un Ukrainu notiks eskalācija, nevar izslēgt, ka Latvijā hibrīdo draudu līmenis pieaugs.  Ministrs gan uzsver, ka Latvijai nav tieša apdraudējuma, tomēr  snaust nedrīkst, tāpēc Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem arī svētku laikā ir dots rīkojums būt pastiprinātā gatavībā.

Ministrs arī pauž, - ja Krievija tomēr izlems uzbrukt Ukrainai, 2014. gada scenārijs neatkārtosies, jo Ukrainas armija ir daudz labāk sagatavota, Ukrainas sabiedrībā ir daudz patriotu, kuri vēlas savu valsti aizsargāt. Tā kā Krievijā tomēr dzīvo arī racionāli cilvēki, to, pēc Pabrika domām, Krievijai vajadzētu saprast, ka tā “nebūs viegla pastaiga”.

“Kas attiecas uz Baltiju un Eiropas valstīm – ukraiņi pašlaik aizstāv mūsu intereses. Ukrainai ir tiesības uz neatkarību, ir tiesības pašai izvēlēties savu nākotni un dzīves ceļu. Vakar Kauņā, kur tikos ar Igaunijas un Lietuvas aizsardzības ministriem, apmainījāmies ar informāciju un plāniem. Iespēju robežās esam gatavi atbalstīt Ukrainas tautu un valsti gan ar nemilitāriem līdzekļiem, gan arī, ja būs nepieciešams, militāru palīdzību, izslēdzot, protams, mūsu karavīru sūtīšanu uz Ukrainu,” sacīja A. Pabriks.

Vaicāts, ko praksē nozīmē vienošanās starp trīs Baltijas valstu aizsardzības ministriem paaugstināt savu bruņoto spēku gatavību un kopīga Baltijas valstu operacionālā rajona izveidi, A. Pabrikas skaidro – visi uzbrukumi, tostarp hibrīdie, migrantu krīze un situācija pie Ukrainas robežām liek daudz nopietnāk apsvērt veidus, kā valsts var kļūt efektīvāka un sevi aizsargāt. Līdz ar to šie notikumi arī Baltijas valstīm liek vairāk saspiesties kopā. Operacionāli tas nozīmē, ka Baltijas valstis nepieciešamības gadījumā ir gatavas ļoti ātri pārvietot Latvijas karavīrus uz Igaunijas vai Lietuvas teritoriju, un otrādāk.

“Ja ienaidnieks mūs redz kā vienotu apgabalu, tad arī mēs aizsardzībā redzēsim visas trīs Baltijas valstis kā vienotu apgabalu. Līdz ar to mēs varam viens otram daudz ātrāk palīdzēt, bez liekiem birokrātijas šķēršļiem. Tas ir suverenitātes jautājums un vienīgais ceļš, kā varam efektīvi aizsargāties, ja tas būs nepieciešams,” sacīja A. Pabriks, piebilstot, ka dokumenti pašlaik ir izstrādes stadijā.

Tikmēr, komentējot Rietumu un NATO rīcību, lai izvairītos no konflikta Ukrainā, ministrs uzsvēra – diplomātija darbojas, bet Krievija to saprot citādāk, nekā Rietumi. Tā respektē tikai fizisku spēku, spēj veiksmīgi veikt dažādus māņu manevrus un tāpēc Latvijai nereti jāsteidzas Rietumu kolēģiem palīgā, lai paskaidrotu, kā Krievija to bija domājusi. Viņaprāt, tas arī veiksmīgi izdodoties.

“Mums ir ļoti laba informācijas apmaiņa ar ASV un citu NATO dalībvalstu kolēģiem. Rietumu sarunu vedējiem skaidri un gaiši jānorāda gatavība sēsties pie sarunu galda. Tomēr, ja tas tiek uztverts kā vakariņu galds, tad tas piedāvājums no Krievijas puses, es atvainojos – tādus pelmeņus mēs vakariņās neēdīsim, mums ir citi plāni. Manuprāt, sarunas pagaidām notiek tā, ka esam sasēdušies pie galda, bet nekas nav uzklāts, jo Krievijas pašreizējais piedāvājums normālai sabiedrībai normālā pasaulē nevar būt akceptējams. Ir nepieņemami par tādām lietām pat diskutēt,” uzsvēra A. Pabriks.

Norādot, kā NATO vajadzētu šajā situācijā reaģēt, aizsardzības ministrs atsaucās uz alianses ģenerālsekretāra vakar preses konferencē paziņoto, proti, NATO ir gatava pēc nākamajā gadā runāt par lietām, kas uztrauc Krieviju, bet, lai šādas sarunas notiktu, vispirms jāiemanto uzticība.

“Pašlaik uzticība Krievijas varas aprindām no mūsu puses ir tieši nulle, jo Krievija ir tā, kas iebrukusi Gruzijā, kas ieņēmusi Krimu un Donbasu, Krievija ir tā, kas stāv aiz Baltkrievijas, uzbrukusi pilsoņiem, indējusi pilsoņus citās valstīs. Līdz ar to šeit nav pamata domāt par to, ka mēs varam tai uzticēties. Atvelciet karaspēku no Ukrainas robežas un tad varam apsēsties un runāt par to, kas viņus patiesi uztrauc. Nevis vienkārši mānīt sabiedrību,” viņš sacīja.

Ministrs arī pieļāva, ka situācijas eskalācija varētu novest pie NATO spēku palielināšanas Latvijā, pamatojot – ja gadījumā Krievija tiešām izvēlēsies vēl agresīvāku ceļu un centīsies tās iekšējās un psiholoģiskās problēmas risināt uz Ukrainas rēķina, tad tas noteikti tiks uzskatīts par papildus apdraudējumu visai aliansei, tostarp Baltijas valstīm, Ziemeļvalstīm un Polijai.

“Nenoliedzami mums nāksies tuvākajā laikā pieprasīt vēl lielāku NATO klātbūtni šeit, nekā tas ir pašlaik. Jau pirms vairākiem gadiem sacīju - ja mēs gribam līdzsvaru pret tiem Krievijas bruņotajiem spēkiem, kas ir netālu no mūsu robežas, mums ir jābūt labākam apbruņojumam, lielākai militārai palīdzībai un klātbūtnei no mūsu sabiedroto puses,” rezumēja aizsardzības ministrs.

Dalies ar šo ziņu