Pabriks: Ja ES nemazinās atkarību no Krievijas energoresursiem, Kremļa ietekme Eiropā tikai augs

Pasaulē
Sargs.lv
bilde
Foto: Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Ir naivi domāt, ka iespējams saglabāt mieru vai nomierināt agresoru, nepalīdzot tā potenciālajam upurim, tā intervijā “Sargs.lv”, paužot viedokli par Eiropas atbalstu Ukrainai, stājoties pretī Krievijas draudiem, norāda aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Viņš uzsver – lai arī joprojām nav skaidrs, vai iebrukums Ukrainā patiešām ir gaidāms, tomēr, ja tas notiks, rezultāts būs dramatiska situācijas saasināšanās starp Krieviju un visām Eiropas valstīm un ASV, un prasīs daudz upuru no Krievijas puses, jo Ukraina vairs nav tā, kas bija pirms septiņiem gadiem. Ministrs arī pieļauj, ka ar karaspēka pulcēšanu pie Ukrainas robežas, Krievija cenšas ne vien pakļaut šo valsti, bet arī vājināt Rietumus un sašķelt kā Eiropas Savienību (ES), tā arī NATO, izmantojot jebkādus līdzekļus, tostarp enerģētiku un politisko spiedienu. Līdz ar to ES nav cita ceļa kā tikai mazināt savu atkarību no Krievijas energoresursiem. Ja tā to nedarīs, Kremļa ietekme Eiropā tikai augs.

Kā norāda ministrs, šobrīd var tikai minēt, vai Krievijas iebrukums Ukrainā patiešām gaidāms, vai nē. Tas, ko šobrīd iespējams izdarīt, ir analizēt situāciju, domājot no Krievijas skata punkta.

Skaidrs gan, ka Krievija savu bruņoto spēku klātbūtni pie Ukrainas robežas palielina ar noteiktiem mērķiem. Aizsardzības ministrs pieļauj – viens no tiem varētu būt turpināt uzbrukumu, ko Krievija pret Ukrainu sāka 2014. gadā, lai pakļautu šo valsti, iekļautu to savā ietekmes sfērā, tādējādi arī pašā Krievijā demonstrējot, ka tās spēks šeit ir acīmredzams.

“Protams, ka uzbrukuma scenārija rezultāts būtu ļoti dramatiska situācijas saasināšanās ar visām Eiropas valstīm, kā arī ar Amerikas Savienotajām Valstīm, kas Krievijai nenāktu par labu. Bez tam šāda veida iebrukums atšķirtos no 2014. gada, prasot ļoti daudz upuru no Krievijas puses, jo Ukraina vairs nav tā pati, kas bija pirms septiņiem gadiem,” uzsver A. Pabriks.

Tāpat pieļaujams, ka Krievija ar karaspēka pulcēšanu pie Ukrainas robežas cenšas iegūt kādus papildus labumus, kuru galvenais mērķis ir vājināt Rietumus, kā arī sašķelt Eiropas Savienību un NATO, izmantojot jebkādus līdzekļus, tostarp enerģētiku, vai politisko spiedienu.

Tikmēr viens no veidiem, kā sašķelt gan ES, gan Ziemeļatlantijas organizāciju, ir mazinot pie Krievijas esošo kaimiņvalstu spējas sevi aizsargāt, kas attiecas, piemēram, uz Baltijas valstīm, Rumāniju un Poliju.

“Esam jau dzirdējuši, un šeit jāatsaucas uz Krievijas ārlietu ministrijas ziņoto, ka Krievijas prasības varētu skart, piemēram, minēto valstu tālāku bruņoto spēku attīstību, dažāda veida mācības un bruņojuma iegādi. No mūsu puses tas nav pieņemami. Tas būtu pat ļoti muļķīgi, ja mēs šādām prasībām piekāptos, jo tas mūs nostādītu vēl nevienlīdzīgākā situācijā, nekā līdz šim. Skatoties uz Baltijas reģionu, mēs jau tā esam daudz mazāk militārs un bruņots reģions, nekā mums kaimiņos piegulošie Krievijas reģioni. Jāņem arī vērā vēl tas, ka Krievija militāri brīvi operē arī Baltkrievijas teritorijā. Līdz ar to šāda veida šantāža no vienas puses atgādina vēlmi atkārtot 1939. gada šantāžas principus, bet mūsdienu sabiedrībā ar mūsdienu sabiedrotajiem tas neiet cauri,” norāda aizsardzības ministrs.

Vaicāts, vai gaidāmi māņu manevri no Krievijas puses Baltijas valstu virzienā un arī pret NATO kopumā, A. Pabriks atzīmē – viens no tādiem daļēji jau notiek ar migrācijas krīzi, pieļaujot, ka varētu tikt iesaistīta arī enerģētika. Tāpat jāņem vērā, ka iespējamas arī dažādas stratēģiskās komunikācijas aktivitātes un kiberuzbrukumi.

Ministrs gan uzsver, ka Latvijas robeža ir gana droša un nedomā, ka Krievija vēlētos izaicināt mūsu valsti, norādot – pašlaik Kremļa galvenais mērķis ir ar spriedzes palielināšanu pie Ukrainas panākt izmaiņas Ukrainā vai Rietumu sabiedrībā, kas nāktu par labu Krievijai un tās spēka balansam.

Vērtējot Eiropas Savienības lielāko un ietekmīgāko valstu viedokli attiecībā uz Krievijas un Ukrainas konfliktu, piemēram, kad Vācija bloķēja Ukrainas aizsardzībai paredzēto ieroču iepirkumu caur NATO Iepirkuma atbalsta aģentūru, A. Pabriks pauž viedokli – valstīs, kuras līdz šim nav vēlējušās palīdzēt Ukrainai vai dara to nepietiekami, būtiski jāmaina domāšana.

“Ir naivi iedomāties, ka mēs vara saglabāt mieru vai nomierināt agresoru, nepalīdzot tā potenciālajam upurim. Kamēr vienā pusē ir naivā ideja – jo mazāk ieroču, jo mazāk viņi šaus, tikmēr otrā - Krievijas pusē, ir pilns arsenāls ar visa tipa ieročiem. Eiropa abas valstis nostāda nevienlīdzīgā situācijā. Mēs, no Latvijas puses, vienmēr esam aicinājuši savus sabiedrotos Eiropā pēc iespējas ātrāk apzināties šo problēmu un saprast – ja mēs patiešām gribam, lai neizceltos karš un būtu miers, tad Ukrainai ir ne tikai tiesības sevi aizstāvēt, bet tai ir jāpalīdz to izdarīt. Domāju, ka šajā ziņā Eiropas valstīm vajadzētu sekot ASV, Lielbritānijas un Kanāda piemēram, ko tā rādījusi līdz šim. Ja Ukrainai nepieciešami ieroči, atbalsts militāro spēku reformu procesā, tad tāda palīdzība ir jāsniedz. To nedarot, mēs iespējamās provokācijas padarām vēl iespējamākas,” uzsver A. Pabriks.

Pēc viņa ieskatiem Eiropas Savienībai arīdzan nav cita ceļa kā tikai mazināt savu atkarību no Krievijas energoresursiem.

“Kamēr Eiropas Savienība to nedarīs, tikmēr tās rokas būs sasietas jebkurās attiecībās ar Krieviju, un Krievijas ietekme Eiropā tikai pieaugs. Enerģētika ir viens no retajiem veidiem, ar ko Krievija spēj mainīt Rietumeiropas politiskos lēmumus, un, protams, ka tas nav Eiropas interesēs. Šī nav tikai Latvijas pozīcija, ļoti daudzas valstis to ir paudušas, un tā nebūt nav mainījusies,” uzsver aizsardzības ministrs.

Tikmēr vērtējot, Krievijas iesaisti Baltkrievijas radītajā hibrīduzburkumā pret Latviju, Lietuvu un Poliju, viņš norāda – lai arī ir pietiekami daudz informācijas par Krievijas sadarbību ar Baltkrieviju, tā šobrīd oficiāli ietur diezgan mierīgu pozīciju.

“Es domāju, ka mums pašlaik pietiek ar tām sarunām, kas norit attiecībā uz Ukrainu, un skatīsimies, kā tas tālāk attīstīsies. No tā, kāda būs pretimnākšana no Krievijas puses par deeskalāciju Ukrainā, mēs arī varētu vērtēt tās pozīciju attiecībā uz Baltkrieviju,” saka ministrs, piebilstot - jebkuri hibrīduzbrukumi Latvijas robežai saskarsies ar tādu pašu likteni, kā Polijā, netiekot pāri tās robežai.

Dalies ar šo ziņu