Baltijas valstu aizsardzības ministri tikšanās laikā Kauņā konceptuāli vienojušies izveidot vienotu Baltijas valstu aizsardzības operacionālo rajonu, kas militāra apdraudējuma gadījumā būtiski atvieglos karaspēka un tehnikas pārrobežu pārsviešanu no vienas valsts uz otru, pēc tikšanās Kauņā portālam “Sargs.lv” pastāstīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Aizsardzības ministrs skaidroja, ka šāda mēroga operacionālā plānošana starp visām trim Baltijas valstīm nozīmē, ka krīzes gadījumā ikvienas Baltijas valsts karaspēks bez liekiem administratīviem vai juridiskiem šķēršļiem, saskaņā ar aizsardzības plāniem, varēs brīvi operēt visās trīs Baltijas valstīs.
A.Pabriks skaidroja, ka šobrīd par ieceri panākta politiskā vienošanās, un drīzumā sāksies darbs pie šīs ieceres ieviešanas likumdošanā. Tas varētu aizņemt aptuveni pusgadu.
“Praksē tas nozīmēs, ka gadījumā, ja, piemēram, Latvija saskarsies ar militāru apdraudējumu, tā atbalstam operatīvi varēs piesaistīt karaspēku no Lietuvas vai Igaunijas. Kopumā tas nozīmē daudz veiksmīgāku starpvalstu militāro sadarbību un savstarpējo palīdzību,” paskaidroja A. Pabriks.
Baltijas valstis nosoda Krievijas centienus sadalīt Eiropu ietekmes zonās, liedzot valstīm to suverēnās tiesības uz pašnoteikšanos. Tāpat Ministri atkārtoti pauda Baltijas valstu nelokāmo atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai integritātei, vienlaikus aicinot Krieviju sākt ievērot starptautiskās tiesības, izbeidzot tās nelikumīgo Krimas okupāciju, kā arī izbeidzot tās nelikumīgo Krimas okupāciju, kā arī pārtraucot sniegt militāro atbalstu separātistu grupējumiem Luhanskas un Doņeckas apgabalos.
Reaģējot uz drošības situācijas pasliktināšanos reģionā, Latvija, Lietuva un Igaunija paaugstinās savu bruņoto spēku gatavību un veiks plānošanas pasākumus, lai reaģētu uz jebkāda veida situācijas eskalāciju.
Ministri arī pauda apņemšanos veidot ciešu Baltijas sadarbību drošības un aizsardzības jomā, lai stiprinātu NATO austrumu flanga drošību, veicinot aizsardzības resursu sadarbspēju un izmaksu ziņā efektīvu izmantošanu.
Baltijas valstu aizsardzības ministri uzsvēra, ka nepārtraukta un pastiprināta sabiedroto militārā klātbūtne Baltijas valstīs ir ārkārtīgi svarīga un neatņemama daļa no NATO atturēšanas pozīcijas, kā arī pauda atzinību sabiedrotajiem par demonstrēto solidaritāti un vienotību, izvietojot NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas, un nodrošinot NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misiju.
