Ziemeļvalstu un Baltijas valsts aizsardzības ministri, 17. decembrī attālināti tiekoties kārtējā sanāksmē, bija vienisprātis, ka Krievijas jaunākās izvirzītās prasības pret NATO un ASV nav apspriežamas, un ir noraidāmi jebkādi centieni atgriezties pie ietekmes sfēru dalīšanas Eiropā.
Turpinoties Krievijas radītajam drošības saspīlējumam Eiropā, sabiedroto valstu starpā notiek regulāras konsultācijas gan NATO ietvaros, gan reģionālos formātos. Krievijas jaunākās izvirzītās prasības tiks apspriestas arī 20. decembrī Viļņā, kur norisināsies Baltijas valstu aizsardzības ministru komitejas sanāksme.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs (Jens Stoltenberg) aizvadītajā nedēļā noraidīja Krievijas izvirzīto prasību atņemt Ukrainai un Gruzijai iespēju nākotnē pievienoties NATO.
Jaunākajā Krievijas paziņojumā NATO un ASV citu starpā ir iekļauts arī pieprasījums atteikties no jebkādas NATO militārās darbības Ukrainā, Aizkaukāzā un Austrumeiropā, kas nozīmētu lielākus draudus Ukrainai un Gruzijai, bet Baltijas valstis kļūtu neizsargājamas. Piekrišana šādām prasībām nozīmētu spēju attīstības projektu pārtraukšanu, turpretī Krievija varētu netraucēti turpināt izvērst un attīstīt savus bruņotos spēkus tiešā NATO un ES ārējo robežu tuvumā.
Tāpat Maskava pieprasa regulāra drošības dialoga atjaunošanu ar ASV un NATO, kā arī aicina Vašingtonu pievienoties moratorijam, ko tā vienpusēji noteikusi vidējā darbības rādiusa kodolraķešu izvietošanai Eiropā.
Jau ziņots, ka pēdējo mēnešu laikā novērota pastiprināta Krievijas spēku savilkšana pie Ukrainas robežām. ASV un ES ir draudējušas Krievijai ar spēcīgām ekonomiskajām sankcijām gadījumā, ja tā uzbruktu Ukrainai.