Līdz šim vienas no sarežģītākajām mācībām – tā visaptverošās valsts aizsardzības mācību “Namejs 2025” laikā notikušās kaujas un civilo mediķu mācības Latgalē raksturoja to dalībnieki. Pēc mācību scenārija gan Daugavpilī, gan pie slēgtā Silenes robežkontroles punkta uz Latvijas un agresorvalsts Baltkrievijas robežas notika vienlaicīgi sprādzieni, kas īsā laikā lika mobilizēt plašus resursus civilajiem un militārajiem mediķiem, sniedzot palīdzību ievainotajiem tā sauktajā MASCAL situācijā. Kā šajā uzdevumā veicās Zemessardzes 3. Latgales brigādes un NATO daudznacionālās brigādes karavīriem glābējiem un civilajiem mediķiem, devās raudzīt arī “Sargs.lv”
Šā gada mācībās Namejs Zemessardzes 3. Latgales brigāde kopā ar partneriem trenējas darbībām kovencionāla kara apstākļos, tāpēc viena no centrālajām mediķu treniņu vietām ir vien dažus desmitus metru no Latvijas un Baltkrievijas robežpunkta Silenē. Saskaņā ar mācību scenāriju te notikusi sadursme ar agresoru un sprādzienā cietuši vairāk nekā 10 zemessargu.
Lai mācības padarītu grūtākas, līdzīgs sprādziens, kurā ievainoti vairāk nekā 20 cilvēku, noticis Daugavpils cietokšņa teritorijā. Ja Daugavpilī cietušo glābšanas darbu vadību uzņēmās Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, tad cietušos Silenes robežkontroles punktā steidza glābt 3. Latgales brigādes karavīri-glābēji.
Pirmie mirkļi pie slēgtā Silenes robežkontroles punkta atgādina īstu haosu – apkārt cietušo kliedzieni, bet uz zemes guļ vairāk nekā puse cietušo ar plašu kaujā iespējamo traumu spektru – sākot no kontūzijām un vieglām traumām līdz pat norautām ekstremitātēm, smagām mugurkaula un galvas traumām un dzīvībai bīstamu asiņošanu.
Notikuma vietā pirmie ierodas Latgales 3. brigādes medicīnas rotas karavīri-glābēji. Glābšanas operāciju vada kaprāle Veronika Nasaļska-Kukule. Pirmos pie sevis kaprāle sauc tos cietušos, kuri viņu gan dzird, gan spēj paši pārvietoties, tālāk liek pacelt rokas tiem, kuri ir spējīgi dzirdēt, bet nevar pārvietoties saviem spēkiem. Kad tas paveikts, atliek saprast - cik daudzi no visiem cietušajiem atrodas bezsamaņā.
Karavīri-glābēji grupē cietušos pēc krāsu kategorijām. Zaļā krāsa – vieglāk ievainotajiem, dzeltenā – cietušajiem ar smagiem, bet ne dzīvībai tūlītēji bīstamiem ievainojumiem, savukārt sarkanie ir cietušie, kuru dzīvībai draud briesmas un kuriem palīdzība jāsniedz primāri.
Sākot kaujā cietušo aprūpi, karavīri glābēji tiem uzreiz noņem ieročus. Kā stāsta kaprāle V. Nasaļska Kukule, tas nepieciešams, jo reālajā situācijā vieglāk cietušie pacienti šoka ietekmē var kļūt bīstami.
Kā atzīst militārā mediķe, MASCAL mācības allaž ir grūtas pašiem glābējiem – traumu spektrs ir plašs, katra no tām prasa atšķirīgu aprūpi, bet glābēju skaits ir nepietiekams. Kā novēroja portāls “Sargs.lv”, šāda situācija prasa īpašu izturību, spēku un precizitāti no pašiem glābējiem, jo vienlaicīgi nākas gan sniegt medicīnisko palīdzību, gan pašrocīgi uz nestuvēm nogādāt līdz evakuācijas transportam smagāk cietušos.
Laiks šādās situācijās pacientu glābšanā ir izšķirošs – visas svarīgākās darbības jāpaspēj paveikt stundas laikā.
Kad karavīri glābēji sprādziena vietā pacientiem snieguši pirmo palīdzību un nogādājuši tos evakuācijas transportā – smagāk ievainotie tiek tūdaļ vesti uz Zemessardzes 3. Latgales brigādes un NATO daudznacionālās kaujas grupas stabilizācijas punktiem. Silenes Kultūras namā un poligonā “Meža Mackeviči”.
Kā atzīst kaprāle K. Taukule, Zemessardzes 3. Latgales brigādē pilnvērtīgi funkcionējoša Medicīnas rota izveidota tikai pirms pieciem gadiem, taču tās pamatkodols ir stabils. “Jaunie kolēģi mācās no vecajiem. Mūsu kolektīvā ir ārsti, ārstu palīgi un māsas, kuri civilajā darbā kā profesionāļi strādā veselības aprūpes iestādēs, varu teikt, ka esam labi sastrādājušies,” viņa atzīst.
Kā novēroja “Sargs.lv”, uz abiem cietušo stabilizācijas punktiem tiek vesti gan Nacionālo bruņoto spēku (NBS), gan NATO daudznacionālās brigādes karavīri. Šādu sadarbības formātu Zemessardzes 3. Latgales brigāde šogad izmēģinājusi pirmo reizi.
Priecīgi par šādu sadarbības iespēju ir arī NATO karavīri-glābēji – atšķirībā no zemessargiem, kas savu stabilizācijas punktu izvērsuši Silenes kultūras namā, NATO sabiedrotie to izveidojuši meža teritorijā īpaši aprīkotā konteinerā.
Te portāls “Sargs.lv” satiek Kanādas bruņoto spēku karavīri-glābēju Lindu Nelsoni, kura dienesta pienākumus Latvijā veic jau otro reizi.
Ne mazāk nopietni kaujās cietušo uzņemšanai gatavojās arī Daugavpils reģionālā slimnīca. Kā stāsta slimnīcas valdes priekšsēdētāja Inta Vaivode, personāls mācībām “Namejs” gatavojies īpaši, jo tik plašā mērogā mediķi nav trenējušies pēdējos 10 gadus.
Dalība “Namejā” ļāvusi slimnīcas vadībai praktiski pārbaudīt katastrofu rīcības plānu. Vienlaikus mācības nav traucējušas ikdienas pacientu plūsmai, kas novirzīta uz nodaļām, atbrīvojot maksimālus resursus mācībām.
Kā stāsta I. Vaivode, saņemot pirmo informāciju par iespējami lielu smagi kaujās cietušo pacientu pieplūdumu, slimnīcā tūdaļ aktivizēta operatīvā grupa, kas slimnīcas darbu ātri pārorganizējusi atbilstoši katastrofu medicīnas centra norādēm. “Vienlaikus mēs sapratām, ka būs vajadzīgi palīgspēki, tāpēc, cik vien ātri varējām, izsaucām no mājām ārstus, kuri bija atpūtā,” piebilst slimnīcas direktore.
Vaicāta par lielākajiem izaicinājumiem, I. Vaivode stāsta, ka lai arī pēdējo gadu laikā slimnīcai izveidota plaša sadarbība ar kolēģiem Ukrainā, darbs ar šautiem vai citiem lielas enerģijas izraisītiem ievainojumiem lielai daļai ārstu nav ikdiena.
“Mēs esam gatavi ikdienas politraumām, bet tās ir miera laika politraumas. Mums ir daudz jāmācās, lai apstrādātu šautas brūces. Normālā veidā tas būtu izaicinājums, jo šautu brūču ārstēšanas taktika atšķiras, turklāt mums savā pieredzē nekad nav nācies strādāt ar tik lielu pacientu skaitu, kam būtu tieši šautas brūces,” stāsta I. Vaivode.
Pozitīvi dienestu savstarpējo sadarbību vērtē arī Zemessardzes 3. Latgales brigādes komandieris pulkvedis Gunārs Vizulis.
“Šīs ir ļoti sarežģītas un plašas mācības. Mēs tām gatavojāmies ilgu laiku. Kopumā varu teikt, ka viss notiek kā plānots. Priecē lielā NMPD atsaucība, kas ir ieradušies ar saviem vērtētājiem. Savas procedūras var atstrādāt arī Daugavpils slimnīca,” saka pulkvedis G. Vizulis.
Viņš skaidro, lai arī Latgales brigādes karavīri un zemessargi pastāvīgi trenējas valsts ārējās robežas tuvumā, šogad medicīnas mācību norises vieta izvēlēta apzināti.
Mācības "Namejs" Latgalē turpināsies arī sestdien un svētdien. Kaujas treniņi paredzēti kā apdzīvotās vietās, tā arī mežainā apvidū. Brigādes batgaljoni trenēs pretinieka aizkavēšanu, pretinieka iznīcināšanu apdzīvotā vietā, kustības brīvības nodrošināšanu sabiedrotajiem, kā arī sadarbību ar Valsts robežsardzi, imitējot robežsardzes bāzu evakuēšanu, iesaistoties kaujā ar pretinieku.
