7. septembra rītā Baložu kūdras muzejdzelzceļa apkārtnes meži pēc smagām lietusgāzēm atgādināja visīstākos Vjetnamas džungļus. Taču ne nelabvēlīgie laikapstākļi, ne samirkušais ekipējums nespēja apturēt Zemessardzes 1. Rīgas brigādes Studentu bataljona karavīrus no uzdevuma izpildes – iznīcināt pretinieka nocietinājumus kūdras muzejdzelzceļa teritorijā. Šis bija viens no kulminācijas brīžiem 1. Rīgas brigādes zemessargiem visaptverošajās valsts aizsardzības mācībās “Namejs 2025”.
Saskaņā ar scenāriju pretinieks, ko izspēlēja Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīri un Zemessardzes 1. Rīgas brigādes 17. kaujas atbalsta bataljona zemessargi, bija izveidojuši divas nocietinātas bāzes Baložu apkaimē. Tajās atradās bruņoti kaujinieki un tehnika, kas ļāva elastīgi pārsviest spēkus starp abiem objektiem.
Uzbrukuma uzsākšana piecos no rīta prasīja ne tikai militāru precizitāti, bet arī fizisku izturību – blīvie meži un pauguri ievērojami palēnināja kustību, savukārt lietus, kā ierasts militārajās apmācībās, rūpējās par karavīru morālās noturības pārbaudīšanu.
Uzbrukums sākās pie pamestas degvielas uzpildes stacijas, kas bija pirmais pretinieku ieņemtais objekts. Paugura galā esošie ierakumi un ugunspunkts deva pretiniekam labas pozīcijas, lai nosegtu pieejas ceļus.
Pēc sīvas apšaudes Studentu bataljona karavīri ieņēma pauguru, taču tālākās darbības prasīja inženieru iesaisti, lai izlauztu ceļu cauri dzeloņstiepļu un šķēršļu joslām. Pretinieks neatkāpās – tika piesaistīta slēptā bruņutehnika un vairākkārt mēģināts apiet uzbrucējus no sāniem un aizmugures.
“Šis ir komplekss vingrinājums, kurā iesaistītas vairākas rotas un dažāda tehnika. Tas nav vienkāršs uzdevums, īpaši ar uguns pārnesi un koordināciju,” uzsvēra virsleitnants Jevgeņijs Vasjukovičs, Studentu bataljona 3. kājnieku rotas komandieris. Viņa vienība bija gatava pārņemt kauju un virzīties tālāk uz nākamo objektu.
Par spīti pretinieka pretestībai, pēc gandrīz divu stundu intensīvas cīņas Studentu bataljona zemessargi spēja ieņemt pirmo bāzi un virzījās uz kūdras fabriku, kur atradās otrais objekts. Kā atzina vecākais zemessargs Ģirts Abizārs, kas ikdienā strādā mežsaimniecībā: “Mēs zinām savus uzdevumus un esam gatavi tos pildīt. Esam sagatavojušies, ejam soli pa solim uz priekšu.”
Kūdras fabrikas teritorijas ieņemšana bija vēl sarežģītāka, jo pretinieks bija nocietinājies vairākās ēkās, kā arī turpināja izmantot atbalstam vairākas tehnikas vienības ar 50. kalibra ložmetējiem. Neraugoties uz nesamērīgo spēku un bruņojuma attiecību, Studentu bataljona 3. kājnieku rotas divām rotām izdevās pievirzīties pie teritorijas un sākt triecienu objektam uzreiz no diviem virzieniem.
Pirmais vads dūmu aizsegā pievirzījās pie kūdras fabrikas ēkas un ar inženieru atbalstu izspridzināja sienā caurumu, lai ievirzītos iekšā un uzsāktu ēkas “tīrīšanu”. Tikmēr otrs vads, kuram atbalstā bija 1. kājnieku rota, virzījās no flanga un pārņēma savā kontrolē mazākās ēkas. Jāpiebilst, ka visi sprādzieni un dūmu aizsegi bija iztēloti, neradot risku ēkām un iesaistītajam personālam.
Ikdienas dzīvē dažādu profesiju pārstāvji šajās mācībās kļuva par vienotu kaujas vienību. “Es nodarbojos ar 3D datorgrafiku un pasniedzu lekcijas. Zemessardzē iestājos, jo uzskatu – ir svarīgi prast aizstāvēt dzimteni,” sacīja kaprālis Alvis Misjuns. Viņš piebilda, ka vienība šajās dienās kļuvusi par cieši saliedētu komandu: “Mēs saprotamies jau uz pusvārda.”
Mācību “Namejs 2025” scenārijs Rīgā un tās apkārtnē paredzēja ne tikai tiešas kaujas. Pirms pretinieka karaspēka ienākšanas tika aktivizētas diversantu grupas, kas uzbruka kritiskajai infrastruktūrai un provocēja nemierus. Zemessargu uzdevums bija nodrošināt infrastruktūras apsardzi, patrulēšanu un sabiedrības drošību, pirms pāriet pie bāzu iznīcināšanas.
