Ienaidnieka kaujas vienības šķērsojušas Latvijas robežu no Austrumu puses, bruņu tehnikas kolonnu sastāvā vairākos virzienos dodoties Valkas - Rīgas dzelzceļa līnijas virzienā. Ienaidnieka nodoms ir sagrābt savā kontrolē dzelzceļu, lai pa to nodrošinātu gana efektīvu un pietiekoši drošu iebrūkošā karaspēka apgādi. Tomēr ienaidnieku te, tāpat kā Ukrainā, neviens ar puķēm un cienastu negaida. Viņiem ar pilnu jaudu stājas pretī Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes vienības. Lai kavētu un apturētu pretinieka kustību un iznīcinātu tehniku un dzīvo spēku, darbā tiek laists viss, sākot no prettanku granātmetējiem līdz pat smagajai artilērijai un aviācijai. Šāds bija scenārijs šā gada lielāko militāro mācību “Namejs 2022” pavasara posmam Vidzemē.
Mācību dalībnieki neslēpj, šogad mācību scenārija izstrādē ņemtas vērā Ukrainas karā gūtās pirmās mācības, proti, uzsvars likts uz sistemātisku un efektīvu pretinieka kustības kavēšanu, ar mazajām vienībām uzbrūkot pretiniekam no slēpņiem, kavējot tā kustību, iznīcinot tehniku un personālu. Tieši šāda pieeja Ukrainas aizstāvjiem ļāvusi apturēt straujo Krievijas iebrukumu, izgāžot agresora plānu par zibenskaru. Vienlaikus, aizstāvji šādi saglabā savus spēkus, neiesaistoties smagās kaujās, bet ātri pārgrupējot spēkus jau ir gatavi uzbrukt pretiniekam no citas puses.
Sagrābt dzelzceļu par katru cenu
Nesenais Ukrainas konflikts pierādījis infrastruktūras lomu jebkura konflikta gaitā, īpaša loma tajā ir dzelzceļam. Sliežu ceļu iegūšana savā kontrolē ienaidniekam ļautu apgādāt uzbrūkošos spēkus ar kara tehniku, personālu, munīciju, degvielu un provīziju, ko ir grūtāk pārvietot pa autoceļiem ar apgādes mašīnām. Tālab pretinieka nolūks ir sagrābt savā kontrolē dzelzceļa līniju no Valkas līdz Valmierai.
Ziemeļvidzemes aizstāvju atbildība ir liela. Šīs dzelzceļa līnijas sagrābšana pretiniekam dotu iespēju ne tikai izvērst un apgādāt spēkus Vidzemē, bet arī ļautu tos efektīvi pārsviest līdz pat Rīgai, apdraudot galvaspilsētu.
Spēcīgāki pretinieki un sarežģītākas kaujas operācijas
Lai izpildītu mācību scenāriju, šogad pretinieka lomā iejutās NATO paplašinātās kaujas grupas Kanādas bruņoto spēku mehanizētās vienības, kuras bruņotas ar kaujas mašīnām LAW un apgādes transportu, kas iedomātajiem pretiniekiem līdzi ved munīciju, tehniskās palīdzības mašīnas, degvielu, ūdeni, rezerves daļas bruņu tehnikai un pārtiku.
Vienā no posmiem uz autoceļa Vijciems - Smiltene pretinieku aptur zemessargu izlikts slēpnis. Lai gan pretinieku kolonnai pa priekšu apmēram kilometra attālumā brauc izlūku bruņutransportieris, tas tiek apzināti palaists garām neskarts. Līdz ko uz “nāves zonā” jeb sektorā, kurā koncentrēta lielākā zemessargu slēpņa uguns jauda iebrauc pamata bruņutehnikas kolonna, pa to tiek atklāts uguns. Zemessargi 30 sekunžu laikā pa pretinieku raida prettanku lādiņus un ložmetēju kārtas. Lai gan pretinieki slēpņa virzienā atbild ar uguni, zemessargi jau to ir atstājuši. Tiesa, pārējā kolonna ar vismaz 16 bruņutransportieriem un sešām apgādes mašīnām spiesta palikt uz vietas. Šādā situācijā pretinieks burtiski pārvēršas par sēdošu pīli. Konkrētās Zemessardzes vienības komandieriem tikai atliek noziņot, kur atrodas pretinieks, līdz par to sāk birt artilērijas lādiņi.
Netālu no jau apstādinātās iebrucēju vienības viņiem talkā virzās cita iedomātā agresora vienība ar personālu smagajās automašīnās un atmīnēšanas mašīnu “Husky”. Šoreiz pretinieka lomu spēlē zemessargi no Zemessardzes 3. Latgales brigādes bataljoniem. Tiesa šiem pretiniekiem klājas jau krietni vien “plānāk” nekā kanādiešiem. Pa pirmajām četrām ienaidnieku mašīnām uguni ar “Spike” sistēmām raida Zemessardzes 25. kaujas atbalsta bataljona vīri. Tālāk seko aviācijas uzbrukums, kuru nodrošina NATO partneru gaisa spēki, bet no zemes vada Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes Tuvā gaisa atbalsta kontrolieri. Pēcāk pie darba ķērās Vidzemes brigādes artilēristi, kuru uguni koriģēja priekšējie novērotāji, virzot 155 milimetru artilērijas lādiņus arvien tuvāk un tuvāk pretiniekam.
Lai šīs uguns jaudas efekts būtu vēl iespaidīgāks, mācībās to imitē netālu no ceļa ieraktas sprāgstvielu paketes, ik pēc sprādziena liekot nodrebēt zemei.
Lai gan pulkvežleitnants ir paškritisks un atzīst, ka, iespējams, pirmajā reizē manevrs nav izdevies tik gludi, kā bija cerēts, to plānots sistemātiski atkārtot citās mācībās, slīpējot iemaņas gan personālam kaujas laukā, gan štābos.
Ukrainas kara mācības un mazo vienību taktika
Sestdienas rīta pusē “Sargs.lv” komanda sastop Zemessardzes 22.kaujas nodrošinājuma bataljona komandieri pulkvežleitnantu Dmitriju Oreškinu , kurš šajās mācībās ir 2. Vidzemes brigādes kaujas grupas “Rietumi” komandieris.
Viņa vadītā bataljona līmeņa taktiskajā kaujas grupā apvienotas rotas no vairākiem 2.Vidzemes brigādes bataljoniem. Neraugoties uz lietaino un vēso laiku, uz mācībām piektdienas pievakarē ieradušies gana daudz zemessargu. Kā atjoko pulkvežleitnants, švakākie un nepārliecinātākie jau laikus paziņoja, ka saslimuši ar esošām vai izdomātām kaitēm.
2. Vidzemes brigādes taktiskās grupas “Rietumi” komandieris atzīst, šajās mācībās īpaši ņemta vērā Ukrainas kara pieredze, tāpēc daudz aktīvāk nekā citus gadus tiek likti lietā dažāda veida prettanku ieroči, smagie ložmetēji un cita veida bruņojums, kas spēj nodarīt iespējami lielāku postu tieši mehanizētajām pretinieku vienībām.
Kā atzīst pulkvežleitnants D. Oreškins, viņa vadītie karavīri pirmos uzbrukumus pa pretinieka kolonnām sākuši ap deviņiem no rīta. Tiesa, ziņu par to, cik liels postījums pretinieku spēkiem nodarīts, vēl nebija apkopots.
Tikmēr 2.Vidzemes brigādes kaujas grupas “Austrumi” komandiera majora Vladimira Bistrova vīri sekmīgi iznīcinājuši vienu pretinieka kolonnu. Majors, kurš ikdienā vada 26.kājnieku bataljonu, lepojas – tieši viņa vīru izliktais slēpnis iznīcinājis iedomātā pretinieka atmīnēšanas mašīnu, kas nu iebrucējus vairs nevar pasargāt no mīnu slazdiem.
Lai gan lietainais laiks varēja sabojāt arī viņa vadīto karavīru morāli, mācības bijušas plaši apmeklētas. Kā atzīmē majors V. Bistrovs, par to īpaša pateicība pienākas pašiem zemessargiem, kuru vidū ir daudz sējas darbos iesaistīto lauksaimnieku. Lai arī šajā gada laikā viņu ikdiena ir ļoti saspringta, viņi atraduši laiku dalībai mācībās.
“Šogad mūsu pretinieki ir spēcīgi, bet arī mēs esam izvilkuši ārā visus smagākos un jaunākos “stobrus”. Mūsu pusē darbojas aviācija, smagā artilērija. Ja vēl pirms četriem gadiem mēs tikai domājām, kā pareizi kaujas laukā operēt ar mīnmetējiem, tad tagad mēs jau trenējamies ar daudz sarežģītākām ieroču sistēmām, domājot, kā tās izmantot un izspēlēt, nodarot maksimālo kaitējumu pretiniekam. Tas nozīmē, ka koordinācijai vienību līmenī jābūt vēl labākai,” viņš stāsta.
Līdzīgi kā kaujas grupas “Rietumi “komandieris, arī majors. V. Bistrovs atzīst – šajās mācībās likts uzsvars uz Ukrainas karā novēroto mazo vienību taktiku.
Ne tikai karot, bet arī glābt
Kaut pielietojot mazo vienību taktiku, 2.Vidzemes brigādes zemessargi spējuši gūt panākumus, neiztiek arī bez zaudējumiem pašu rindās. Lai maksimāli samazinātu dzīvā spēka zaudējumus savās rindās, līdz ar kaujiniekiem savas spējas slīpē arī 2. Vidzemes brigādes medicīnas rotas mediķi.
Mācību rajonā vairākās skolās ierīkotas tā sauktās “ROLE1” medicīniskās aprūpes vietas, kurās no kauju zonas tiek ievesti cietušie zemessargi. “ROLE1” aprūpes vietās cietušo karavīru veselība tiek stabilizēta, lai tos tālāk nogādātu ārstēšanai slimnīcās.
Vienā no šādām “ROLE1” aprūpes vietām mācību laikā viesojas arī “Sargs.lv”. Šeit sastopam mediķu komandu, kas jau aprūpē divus kaujās cietušos. Viens no tiem ir tā sauktais “sarkanais” jeb neatliekamais pacients – karavīrs ir bezsamaņā ar pieslēgtu mākslīgo elpināšanas aparātu un ļoti vāju pulsu. Kaujā viņš guvis vairākas šautas brūces. Viņu aprūpē sešu 2. Vidzemes brigādes medicīnas rotas mediķu komanda. Viņu darbs ir saskaņots, mērķtiecīgs un ātrs. Jau pēc dažām minūtēm pacienta stāvoklis ir stabilizēts tālākai nosūtīšanai uz stacionāru.
Nedaudz tālāk – rindā gaida kāds karavīrs, kuram, saskaņā ar scenāriju, ir šauta trauma rokā. Ņemot vērā, ka viņa ievainojums ir mazāk bīstams dzīvībai, viņa aprūpes prioritāte ir zemāka. Lai pēkšņi pacienta veselības stāvoklis strauji nepasliktinātos, visu gaidīšanas laikā uzmana viena no rotas mediķēm.
Kad aprūpēts pirmais karavīrs, pie apskates un stabilizēšanas tiek arī rokā ievainotais zemessargs. Pastāvīgi runājot ar pacientu, ārsti tūdaļ mēģina noskaidrot, vai viņš nav guvis papildu traumas vai ievainojumus. Taču ar palīdzības sniegšanu šim zemessargam mediķiem nākas pasteigties, jo aprūpes centrā tiek ievesti vēl trīs neatliekami aprūpējamie pacienti.
Ieskatu “ROLE1” aprūpes centra darbā portālam “Sargs.lv” sniedz tā administrators vecākais zemessargs Dagnis Jemsis. Viņa uzdevums ir nodrošināt centra tehnisko darbu, koordinējot gan apsardzi, sakarus un ienākošo pacientu plūsmu.
Kā atzīst vecākais zemessargs D. Jemsis, 2. Vidzemes brigādes medicīnas rotas mediķu vidū vairums zemessargu arī ikdienā ir mediķi, strādājot vai nu ģimenes ārstu praksēs, ambulatorās medicīnas iestādēs vai slimnīcās. Tiesa, ar neatliekamo pacientu aprūpi šiem zemessargiem ikdienā nākas saskarties mazāk, tādēļ šāds treniņš ir noderīgs ne tikai, lai mācītos kaujas situācijām.
Vecākais zemessargs D. Jemsis arī piebilst – 2. Vidzemes brigādes “ROLE1” aprūpes centros tiek sniegta arī reālās dzīves medicīniskā palīdzība. Tas nozīmē, ka mediķi dodas palīgā karavīriem arī gadījumos, kad nākas strādāt ne tikai ar mācībās simulētām traumām, bet reālu mācību negadījumu sekām. Diemžēl bez šādiem gadījumiem nav iedomājamas teju nevienas militārās mācības. Arī sestdien jau no paša rīta mediķiem nācies doties palīgā kādam zemessargam, kurš bija guvis īstu rokas traumu. Tiesa, kā ierodoties secinājuši mediķi, tā par laimi nebija nopietna.
Pirmo reizi pārbaudīta Baltijas valstu operacionālā telpa
Vēl pagājušā gada nogalē “Sargs.lv” vēstīja, ka Baltijas valstu aizsardzības ministri panāca konceptuālu vienošanos par vienota Baltijas valstu aizsardzības operacionālā rajona izveidi. Galvenā priekšrocība šādam operacionālam rajonam, būtu tā, ka militāra apdraudējuma gadījumā tiktu būtiski atvieglota karaspēka un tehnikas pārrobežu pārsviešanu no vienas valsts uz otru.
Mācību laikā sarunā ar portālu “Sargs.lv” Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes komandieris pulkvedis Gunārs Kauliņš atzina, ka šī sistēma tika pārbaudīta pirmo reizi un izrādījās visai efektīva pretinieka sekmīgai apturēšanai. Ja iepriekš bruņoto spēku robežu šķērsošanas nepieciešamības saskaņošana pat Baltijas valstu vidū prasījusi vairāku dienu darbu, tad vienotās Baltijas valstu operacionālās telpas ietvaros pieticis teju ar vienu zvanu.
Vērtējot savu zemessargu sniegumu, 2. Vidzemes brigādes komandieris norādīja, ka šogad, mācoties no kara Ukrainā, uzsvars likts uz kopīgu prettanaku raķešu, artilērijas un aviācijas spēku izmantošanu. Šādu operāciju sagatavošana ir ārkārtīgi sarežģīta, turklāt izaicinājums ir arī tās īstenošana uz zemes.
“Tas, ko es redzēju – mūsu kaujas atbalsta vienība – prettanku raķešu operatori, artilērija un tuvā gaisa atbalsta kontrolieri savu darbu izdarīja labi. Pretinieks tika satriekts,” saka pulkvedis G. Kauliņš.
Apmierināts ar zemessargu sniegumu bija arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks, paužot gandarījumu gan par vienotā Baltijas valstu operacionālā reģiona darbību praksē, gan par to, ka mācībās integrēti elementi no Ukrainas bruņoto spēku pieredzes cīņā ar krievu okupantiem.
“Mēs dzīvē izmantojam arvien reālākus scenārijus, ko esam ņēmuši no Krievijas iebrukuma Ukrainā. Šajās mācībās situācijas izspēle bija līdzīga tai, ko šobrīd dara ukraiņu karavīri. Mēs praksē izspēlējām to atbildes scenāriju, kādu viņi šobrīd pielieto Ukrainā, aizstāvot savu zemi. Mūsu draugi no Kanādas, kuri šoreiz bija iejutušies pretinieku lomās, pēc šādiem sarežģītiem triecieniem tā arī palika mūsu pieneņu laukos,” saka ministrs.
A.Pabriks atzina, tuvāko gadu laikā gan Zemessardzes brigādes, gan Sauszemes spēku Mehanizēto kājnieku brigādi plānots apgādāt ar jaunām un tehniski uzlabotām ieroču sistēmām, tomēr, ar to vien nepietiek.
Lai personālu piesaistītu, drīzumā tiks domāts arī par konkurētspējīga atalgojuma un karjeras izaugsmes iespēju piedāvāšanu ikvienam dienošajam.
Šogad kopumā mācībās “Namejs 2022” Vidzemē piedalījās vairāk nekā tūkstotis Latvijas un sabiedroto karavīru.