Lai uz Baltijas aizsardzības līnijas pretinieka aizturēšanai pēc iespējas ātrāk izbūvētu inženiertehniskos šķēršļus, vispirms jāatrisina birokrātiskās problēmas, kas palēnina darbu gaitu un traucē procesā operatīvi iesaistīt privātos partnerus. To, apmeklējot valsts austrumu pierobežu, portālam “Sargs.lv” uzsvēra Ministru prezidents Andris Kulbergs.
Apsekojumā valdības vadītājs devās kopā ar aizsardzības ministru Raivi Melni un iekšlietu ministru Jāni Dombravu.
Kaut arī progress robežas izbūvē ir vērā ņemams, laiks spiež. Lai sasniegtu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) nosprausto mērķi – līdz šā gada novembrim pabeigt pirmos 100 kilometrus aizsardzības līnijas –, juridisko jautājumu sakārtošanai jānotiek nekavējoties.
Amatpersonas ir vienisprātis – bez privātā sektora piesaistes šādu tempu kāpināt nebūs iespējams. Turklāt vietējie uzņēmēji un lauksaimnieki ar smago celtniecības tehniku jau pauduši gatavību palīdzēt valstij bez atlīdzības. Taču šī patriotiskā iniciatīva saskaras ar juridiskiem šķēršļiem - bezmaksas palīdzība pašreizējā regulējumā var tikt traktēta kā korupcija, kas liegtu šiem uzņēmējiem turpmāk piedalīties valsts iepirkumos. Premjers sola šos ierobežojumus novērst tuvāko nedēļu laikā.
Tikmēr otrpus robežai vērojama arvien lielāka agresorvalstu izlūkdienestu aktivizēšanās. Gan krievu, gan baltkrievu izlūki pierobežā parādās regulāri – ne tikai fiksē būvdarbu gaitu, bet arī veic mērķtiecīgas sabotāžas operācijas, iznīcināt Latvijas sakaru un novērošanas infrastruktūru.
Reaģējot uz šiem izaicinājumiem, aizsardzības un iekšlietu dienesti apvienojuši spēkus jaunā, inovatīvā draudu mazināšanas plānā.
Palīdzība valstij nedrīkst tikt uzskatīta par pārkāpumu
Pirms diviem gadiem aizsāktā Baltijas aizsardzības līnija vairs nav tikai atsevišķas šķēršļu novietnes pie lielākajiem pierobežas ceļiem – par to portāls “Sargs.lv” pārliecinājās klātienē. Visā robežas garumā arvien skaidrāk iezīmējas aizsardzības būvju pirmā josla ar prettanku grāvjiem un pretmobilitātes konstrukcijām.
Līdz šim būvniecība galvenokārt noritējusi valsts un pašvaldību zemēs, taču jaunākie likuma grozījumi drīzumā ļaus darbus sākt arī teritorijās, kas atpirktas no privātīpašniekiem.
Tomēr aizvien vērojami kavējumi. Vietām darbi buksē tādēļ, ka uzņēmums "Latvijas valsts meži" nav laikus atmežojis aizsardzības resoram nododamās teritorijas.
Papildus tam NBS inženieru vienībām trūkst tehniskās jaudas tik vērienīgiem darbiem. Procesu paātrina uzņēmuma "Valsts nekustamie īpašumi" iesaiste, kas līdz šim organizēja žoga izbūvi uz valsts robežas. Tikmēr vietējie zemnieki un uzņēmēji pauž gatavību nākt palīgā ar savu smago tehniku un pašu finansējumu, tiklīdz valsts tam nodrošinās atbilstošu juridisko bāzi.
Pēc viņa teiktā, sabiedrība pamatoti sagaida ātru prettanku grāvju un šķēršļu izvietošanu visā robežas garumā, taču centieni tajā iesaistīt brīvprātīgos atduras pret nepilnīgu regulējumu.
Premjers norāda - valsts NBS vajadzībām nespēs iepirkt visu vērienīgajam projektam nepieciešamo specializēto tehniku vai piesaistīt pietiekamus cilvēkresursus. Savukārt Ukrainas pieredze rāda, ka efektīva valsts un privātā sektora sadarbība ir būtisks priekšnoteikums ātrai aizsardzības līniju izbūvei.
Grozījumus attiecīgajos likumos valdība un Saeima sola virzīt tuvākajās nedēļās.
"Te nevajadzētu būt garām diskusijām, jo drošība nedrīkst būt mūsu vājā vieta," piebilda valdības vadītājs.
Pastiprināta izlūkošana un sabotāža uz robežas
Robežsargi un karavīri atzīst, ka būvdarbu vēriens otrpus robežai izsaucis pastiprinātu agresora izlūkdienestu uzmanību.
Balvu novadā pie "Punduru" robežsargu bāzes, kas atrodas līdzās savulaik Latvijai atņemtajam Abrenes apriņķim, situācija ir saspringta. Līdztekus bezpilota lidaparātiem Latvijas pusē lūkoties arvien biežāk ierodas agresorvalsts izlūku vienības uz kvadricikliem.
Gadiem ilgi šis posms krievijas Federālajam drošības dienestam (FSB) nebija prioritārs, taču tagad pretinieks cenšas iegūt pēc iespējas vairāk informācijas. Provokatīva rīcība vērojama arī pie faktiski slēgtās Pleskavas dzelzceļa līnijas, kas stiepjas vien pāris metru attālumā no aizsardzības līnijas būvdarbiem Punduros. Pa to arvien biežāk sāk braukāt lokomotīves – tās apstājas pretī būvlaukumiem, lokomotīvju brigādes vai izlūki piefiksē darbu gaitu un dodas tālāk.
Tomēr ar novērošanu vien viss nebeidzas. Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava atklāj, ka Baltkrievijas robežas posmā arvien biežāk fiksēti mērķtiecīgi sabotāžas mēģinājumi – tiek bojāts ne tikai žogs, bet arī elektroniskā novērošanas infrastruktūra.
Būtiski mainījies arī robežpārkāpēju profils. Ģimenes ar sievietēm un bērniem vairs nav pamatplūsma. Tagad robežu cenšas šķērsot gados jauni vīrieši ar kriminālu vai teroristisku pagātni, kuri ilgstoši sadarbojušies ar kaimiņvalsts dienestiem. Pirms robežas šķērsošanas viņus apmāca agresorvalsts instruktori – sākot no žoga pārvarēšanas līdz pat uzvedības instrukcijām Latvijā.
Lai arī Valsts robežsardze iespēju robežās ir stiprinājusi savu kapacitāti, arī turpmāk būs nepieciešama cieša sadarbība ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, lai ne vien liegtu iekļuvi šādām personām, bet tās arī mērķtiecīgi izķertu.
Pretdronu sistēmas un tehnoloģiju integrācija
Vizītes laikā amatpersonas apmeklēja arī pierobežā izvietotās pretgaisa aizsardzības vienības, kur šobrīd paātrinātā tempā tiek ieviestas pārtvērējdronu sistēmas. Mērķis ir nodrošināt, ka Latvijas virzienā krievijas novirzītos kaujas dronus iespējams neitralizēt ātri un izmaksu ziņā efektīvi.
Aizsardzības ministrs Raivis Melnis atklāj, ka līdztekus mobilajām pretgaisa aizsardzības grupām, kas bruņotas ar raķetēm RBS-70, austrumu pierobežā jau izvietoti papildu radari un pirmās automatizētās pretdronu sistēmas.
Tas nozīmē, ka pašmāju ražotāju pārtvērējdroni tiks integrēti vienotā, automatizētā brīdināšanas un neitralizēšanas tīklā, ko vadīs no viena tālvadības centra.
Dronu notriekšana ar iznīcinātājiem vai dārgām raķetēm paliks kā rezerves risinājums – ikdienas uzdevumus efektīvāk veiks bezpilota pārtvērēji.
Ko paredz jaunā pieeja Baltkrievijas robežas posmam?
Drošības dienesti apzinās, ka kaimiņvalstu izvērstais hibrīdkarš turpināsies. To apliecina arī nesenais gadījums Baltkrievijas pierobežā, kur karavīriem nācās lietot dienesta ieročus, lai atvairītu agresīvus nelegālos migrantus.
Taču dienestu personāla resursi nav neizsmeļami. Karavīri un robežsargi jau strādā ar augstu noslodzi.
"Mēs nedrīkstam izsmelt cilvēkresursus. Lai efektīvi nosegtu robežu tikai ar dzīvo spēku, patruļai būtu jāatrodas teju ik pēc 50 metriem – tas nav reāli. Tāpēc uzsvars jāliek uz tehniskajiem līdzekļiem," norāda premjers.
Šajā jomā Latvija izmanto arī Ukrainas pieredzi, kas demonstrē, kā ierobežotu resursu un pastāvīga apdraudējuma apstākļos tehnoloģijas ļauj optimizēt cilvēkresursu piesaisti.
Nesen ar paziņojumu par krasi atšķirīgu plānu nelegālās migrācijas novēršanā klajā nāca arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, tomēr detaļas neatklāja.
Tikmēr aizsardzības ministrs robežas apmeklējuma laikā portālam “Sargs.lv” ieskicēja kā varētu darboties jaunā sistēma.
Atšķirībā no pašreiz izmantotās taktikas, jaunā plāna mērķis ir robežas patrulēšanā daudz vairāk izmantot bezpilota tehniku, kas ļautu identificēt un pavadīt robežšķērsotājus, līdz tos pārtver Valsts robežsardzes un NBS mobilās grupas. Tāpat plānots daudz stingrāk vērsties pret migrantu nelegālajiem pārvadātājiem un šo operāciju organizētājiem kā pierobežā, tā arī valsts iekšienē. Plāns paredz arī daudz rūpīgāku darbu ar vietējiem iedzīvotājiem, iesaistot tos ziņošanā par migrantu kustību, vai to pārvadāšanā iesaistīto grupējumu darbībām.
Lai gan aizsardzības ministrs atzina, ka NBS un robežsardzes personāls aizvien būs nepieciešams migrantu plūsmas apkarošanā, turpmāk tas vairāk tiks vērsts uz pārkāpēju pārķeršanu un tehnoloģisko līdzekļu daudz plašāku izmantošanu.