NBS kaujas inženieri uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju izbūvē pirmo pagaidu žoga posmu

Latvijā (Papildināts)
Sargs.lv
Image
Slovēnijas dāvinātā dzeloņdrāšu žoga izbūve uz Latvijas un Baltkrievijas robežas
Foto: Sargs.lv

Iesaistot Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kaujas inženieru vienību karavīrus, jau līdz rītdienas rītam plānots pabeigt pirmo pagaidu žoga kilometru izbūvi uz Latvijas un Baltkrievijas robežas. Valsts robežsardzē atzīst – šobrīd žogs tiek būvēts vietā, kur iepriekšējo mēnešu laikā konstatēta vislielākā Baltkrievijas dienestu aktivitāte migrantu “pārstumšanā”. Līdz ar gaisa temperatūras pazemināšanos migrantu uz robežas kļūst arvien mazāk. Tāpat mazāk kļūst arī drošībnieku, kuri tos pārdzen, taču apgalvot, ka hibrīddraudi Latvijai ir novērsti, šobrīd vēl nevar.

Lai nokļūtu vietā, kur NBS kaujas inženieri būvē no Slovēnijas dāvinājumā saņemto dzeloņstiepļu žogu, ceļš jāmēro ne tikai ar automašīnām, bet visurgājējiem. Izkāpjot no tā, uzreiz pie kājām pieķeras bieza, slidena dubļu kārta. Šādos apstākļos karavīri ik pa metram uz metāla stabiem gulda virsū dzeloņdrātu pinumu.

Karavīru darbs nav no vieglajiem. Šīs dzeloņdrātis ir īpaši asas, kas nozīmē, ka, darbojoties ap tām, pastāvīgi jāskatās, lai inženieri nesavainotu paši sevi. Nepateicīgs ir arī apvidus – dubļaino un slideno zemsedzi papildina arī paugurains reljefs. Šādos apstākļos karavīri riskē, ka var paslīdēt un paši iekrist dzeloņdrātu pinumā, gūstot nopietnas traumas.

Žogs tiek būvēts trīs kārtās – divas dzeloņdrātu rindas apakšējā pusē un viena kārta pa virsu. Pinumi tiek pamatīgi nostiprināti pie zemes, kas tos neļaus vienkārši pacelt, lai caur tiem varētu netraucēti izlīst.

Atšķirībā no citām reizēm, šoreiz neredzam nedz Baltkrievijas spēka struktūru pārstāvjus, kas iepriekš aktīvi “stūmuši” pāri robežai migrantus, nedz pašus migrantus. Robežsargi un NBS pārstāvji gan ir pārliecināti – lai arī ārēji neredzami, Baltkrievijas spēka struktūru pārstāvji tepat vien ir un rūpīgi vēro Latvijas pusē notiekošo.

Pirmie žoga kilometri

Lai arī Aizsardzības ministrija dāvinājumā no Slovēnijas aizsardzības ministrijas kopumā saņēmusi piecus kilometrus dzeloņdrātu pinuma, kaujas inženieru būvētais pagaidu žogs būs īsāks. Iemesls – dzeloņdrātu pinums tiek likts vairākās kārtās, lai nožogojums būtu izturīgāks un efektīvāks.

Image
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks, iekšlietu ministre Marija Golubeva, Valsts robežsardzes priekšnieks Ints Pujāts un Zemessardzes 3. Latgales brigādes komandieris pulkvedis Gunārs Vizulis vērtē pagaidu žoga būvniecību uz Latvijas - Baltkrievijas robežas/sargs.lv
Foto: Sargs.lv
Foto: Aizsardzības ministrs Artis Pabriks, iekšlietu ministre Marija Golubeva, Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts un Zemessardzes 3. Latgales brigādes komandieris pulkvedis Gunārs Vizulis apmeklē pagaidu žoga būvniecības vietu uz Latvijas - Baltkrievijas robežas/sargs.lv
“Ja viss ritēs normāli, tad līdz vakaram karavīri savu darbu pabeigs. Tā ir vieta, kur līdz šim varēja visai brīvi pārvietoties, tomēr tagad vairs nevarēs,” tā, apmeklējot pagaidu nožogojuma izbūves vietu un apsveicinoties ar karavīriem un robežsargiem, saka aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Arī Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts atzīst – šī ir bijusi viena no iecienītākajām vietām, ko Baltkrievijas spēka struktūru pārstāvji izmantojuši migrantu plūsmas organizēšanai.

“Šī vieta ir pateicīga, jo te Latvijas pusē pienāk visai daudz ceļu. Tā ir arī itin ērti sasniedzama no Baltkrievijas puses. [..] Šajā posmā vien iepriekšējo mēnešu laikā tika aizturēti 500 migrantu, tāpēc tika nolemts to pirmo aprīkot ar dzeloņdrātīm,” skaidro ģenerālis G. Pujāts.

Līdz ko tiks pabeigts Iekšlietu ministrijas uzsāktais dzeloņdrātu pinuma iepirkums, tā pagaidu žoga izbūve tiks turpināta no vietas, kur darbu būs pabeiguši NBS kaujas inženieri.

Tikmēr A. Pabriks uzsver – žoga būvniecība būtu jāfinansē arī no Eiropas Savienības kopējiem līdzekļiem. Ar šo ideju viņš nācis klajā ES valstu aizsardzības ministru tikšanās reizē, tomēr dzirdīgas ausis šim piedāvājumam tā arī netika atrastas. A. Pabriks gan piebilst – kaut sākotnējā atbilde bija negatīva, redzot, kā Eiropas Ziemeļaustrumos pieaug nelegālās migrācijas vilnis, Eiropas Savienības vadībai nāksies atgriezties pie šīs problēmas risināšanas.

“Tas būs tikai laika jautājums. Pamatojums tam ir, jo mūsu visu trīs valstu prasītie līdzekļi pret kopējo Eiropas Savienības budžetu nebūt nav lieli. Šogad šo naudu nevajadzēs, jo būs noslēgušies valsts līmeņa iepirkumi par pagaidu žoga materiālu iegādi. Savukārt tad, kad Valsts robežsardze un Iekšlietu ministrija būs gatava likt pastāvīgo žogu, laiks paies,” saka ministrs.

Dzeloņdrātu deficīts

Iepazīties ar situāciju uz Latvijas un Baltkrievijas robežas otrdien klātienē bija ieradusies arī iekšlietu ministre Marija Golubeva. Pašlaik ministrijas pakļautībā esošā Nodrošinājuma valsts aģentūra noslēgusi vienu līgumu par pagaidu žoga materiāla iegādi un izbūvi. Tāpat šonedēļ noslēgta cenu aptauja, kurā izvēlēts uzņēmums, kurš gatavs piegādāt dzeloņstieples un izbūvēt 37 kilometrus pagaidu žoga. Pēc ministres teiktā tagad uzņēmēja rīcībā ir 15 dienas, kuru laikā jāatved materiāli un jāsāk darbi.

Tiesa, problēmas robežas nostiprināšanā ar Baltkrieviju nav tikai Latvijai.

“Tirgū ir liels pieprasījums pēc dzeloņstieplēm. Tās vienkārši nevar dabūt uzreiz un tik lielos apjomos. Šīs problēmas ir tādēļ, ka robežu ar Baltkrieviju vienlaicīgi vēlas nostiprināt uzreiz trīs valstis,” skaidro M. Golubeva.

Amatpersonas gan norāda, lai arī pagaidu žogs apgrūtinās Baltkrievijas dienestu iespējas ātri iedzīt migrantus Latvijas teritorijā, kā arī pašu migrantu vēlmi līst cauri dzeloņdrātu pinumiem, uz to pilnībā paļauties nevar. Kā norāda  G. Pujāts – uz sauszemes robežas nepieciešams vismaz 130 kilometrus garš pastāvīgais žogs.

“Kad tas tiks izbūvēts pilnā apmērā, tikai tad mēs varēsim runāt par kaut kādu progresu. Tāpat jāņem vērā, ka šis žogs būs jāaprīko ar tehniskajiem līdzekļiem. Patreiz robežu drošībā un kontrolē mums nepieciešams iesaistīt ļoti lielus cilvēkresursus. Izbūvējot un aprīkojot pastāvīgu žogu, mēs nākotnē pārkāpumu fiksēšanā vairāk varēsim izmantot tehniskos līdzekļus,” skaidro Valsts robežsardzes priekšnieks.

Hibrīduzbrukums nav beidzies

Vaicāts par pašreizējo drošības situāciju uz Latvijas – Baltkrievijas robežas, ģenerālis G. Pujāts atzīt – lai gan tā mazliet ir uzlabojusies, saukt to par normālu vēl nevar.

“Spriedze aizvien saglabājas visai augsta. Ik dienu Latvijas robežu ar Baltkrieviju mēģina šķērsot vairāk nekā desmit cilvēku. Šo personu nonākšana Latvijā netiek pieļauta un tās tiek nosūtītas atpakaļ uz Baltkrieviju,” saka Valsts robežsardzes priekšnieks.

Viņš gan norāda, ka tik liela migrantu pieplūduma, kāds bija manāms iepriekšējos mēnešos, vairs neesot. Ģenerālis G. Pujāts uzskata, ka iespējams savu lomu te ir spēlējuši rudenīgie laikapstākļi, kas Dienvidu valstu izcelsmes migrantiem šķiet pārāk auksti. Tiesa, nevar izslēgt iespēju, ka līdz ar pavasari situācija uz Austrumu robežas atkal var pasliktināties.

Tāpat ģenerālis G. Pujāts atzīst, ka līdz ar NBS iesaisti valsts robežas apsardzības pastiprināšanā mazinājies to gadījumu skaits, kad Baltkrievijas militarizēto vienību pārstāvji ar varu Latvijas teritorijā iespiež migrantus.

“Mēs tik publiskus pasākumus vairs nefiksējam. Acīmredzot viņi [Baltkrievijas drošības dienestu darbinieki] ir mainījuši savu taktiku. Acīmredzot arī viņi nevēlas atklātu konfrontāciju starp dažādu valstu dienestiem,” sacīja ģenerālis G.Pujāts.

Viņš gan uzsvēra – sadarbība ar NBS uz Austrumu robežas ir jāturpina, jo pret Latviju vērstās hibrīdās darbības Baltkrievija turpina, tiesa, ne tik lielos mērogos.  “Mēs neredzam simtus ar migrantiem, taču tie aizvien ir, tādēļ sadarbība ar NBS ir jāturpina. Tieši pašreiz cilvēku skaits uz robežas ir pietiekams,” viņš saka.

Drīzumā personāla papildinājumu savās rindās gaida arī Valsts robežsardze. Nākamā gada budžetā pieprasīts papildus finansējums gan algu celšanai, gan personāla piesaistei. Tomēr apgalvot, ka briesmas jau garām, nevar, kas nozīmē, ka arī tuvākos mēnešus NBS, visticamāk, būs jāsniedz atbalsts Valsts robežsardzei.

“Valsts apdraudējuma līmenis aizvien ir augsts. Jūs visi zināt, ar kādiem ieročiem ir bruņoti Baltkrievijas militarizēto vienību pārstāvji. Viņiem ir ložmetēji, snaiperu šautenes – ieroči, kas nav paredzēti ikdienas robežu apsardzes dienesta funkciju izpildei. Tāpat, spriežot pēc uniformām, mēs tur redzam arī dažādu spēka struktūru pārstāvjus. Ne velti mēs runājam par hibrīdapdraudējumu un apdraudējumu valsts drošībai. Tas, ko mēs veicam kopā ar NBS, ir pasākumi, kas vērsti uz valsts apdraudējuma mazināšanu,” uzsvēra ģenerālis G. Pujāts, piebilstot – lai arī kopējā situācijā zināms uzlabojums ir panākts, atgriezties pie ierastās kārtības robežas uzraudzībā aizvien nedrīkst.

Tikmēr pastiprinātā Valsts robežsardzes un NBS spēku klātbūtne uzlabojusi kopējo drošības situāciju pierobežā. Pastāvīga un pastiprināta abu dienestu klātbūtne samazinājusi arī kopējo noziedzības līmeni.

Valsts robežsardze informē, ka 28. septembrī Latvijas robežsargi novērsuši 16 cilvēku mēģinājumus nelikumīgi šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu, savukārt Lietuvas robežsargi 29. septembrī piespieduši doties atpakaļ uz Baltkrieviju 63 migrantus.

Dalies ar šo ziņu