Slovēnijas Aizsardzības ministrija dāvina Latvijai dzeloņstiepļu žogu

Ārvalstīs
Sargs.lv
Image
Slovēnija
Foto: Matej Tonin/Instagram

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks, ārvalstu vizītes laikā tiekoties ar Slovēnijas aizsardzības ministru Mateju Toninu (Matej Tonin), saņēmis piedāvājumu no Slovēnijas Aizsardzības ministrijas dāvinājumā saņemt piecus kilometrus garu dzeloņstiepļu žogu robežas aizsardzībai.  

Šādu lēmumu Slovēnijas aizsardzības ministrs pieņēmis, Eiropas Savienības aizsardzības ministru neformālās tikšanās laikā iepazīstoties ar aktuālo situāciju uz Latvijas austrumu robežas un Baltkrievijas izvērsto hibrīdoperāciju.

“Pateicos Slovēnijas kolēģim par izpratni un sniegto atbalstu. Mēs esam gatavi atbalstīt Iekšlietu ministriju un nodot žogu tās rīcībā,” norāda A. Pabriks.

Jau ziņots, ka divpusējās vizītes laikā Slovēnijā abu valstu aizsardzības ministri apsprieda Latvijas un Slovēnijas sadarbību NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupā, iespējas attīstīt sadarbību aizsardzības industrijas jomā, kā arī gatavošanos ANO Drošības padomes vēlēšanām 2025. gadā.

Slovēnija piedalās NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupā ar aptuveni 50 karavīriem.

Daudznacionālo kaujas grupu Latvijā vada Kanāda, un to veido vairāk nekā 1500 karavīru no Albānijas, Čehijas, Itālijas, Islandes, Kanādas, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas un Spānijas, kas rotācijas kārtībā pilda dienesta pienākumus Latvijā, piedaloties mācībās ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, tādējādi uzlabojot savietojamību ar reģionālajiem sabiedrotajiem, lai spētu reaģēt uz drošības izaicinājumiem.

NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu izveides un izvietošanas mērķis ir veicināt NATO īstenoto atturēšanas politiku un stiprināt alianses aizsardzību, demonstrējot alianses solidaritāti un apņēmību aizstāvēt aliansi pret jebkāda veida agresijas izpausmēm. Svinīgā NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas sagaidīšanas ceremonija notika 2017. gada 19. jūnijā Ādažu bāzē.

 No šī gada 1. jūlija līdz 31. decembrim Slovēnija ir ES Padomes prezidējošā valsts, un tās prezidentūras prioritātes izvirzītas saskaņā ar vadmotīvu: "Kopā. Noturīga. Eiropa." Viena no Slovēnijas prezidentūras prioritātēm ir sekmēt drošību un stabilitāti Eiropas kaimiņreģionā.

Latvijas un Slovēnijas sadarbības pamatu aizsardzības jomā veido “Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Slovēnijas Republikas Aizsardzības ministrijas vienošanās par sadarbību aizsardzības jomā", kas tika parakstīta 2002. gada 17. aprīlī.

Aprit 30 gadi kopš Latvijas un Slovēnijas diplomātisko attiecību nodibināšanas 1991. gada 30. septembrī.

Dalies ar šo ziņu