Slovēnija plāno palielināt karavīru skaitu Latvijā izvietotās NATO kaujas grupas sastāvā. Turklāt šobrīd tiek spriests par iespējamas kopīgas karavīru vienības veidošanu ar Melnkalni, kas jau ir NATO kaujas grupas Latvijā sastāvā, un jaunāko NATO dalībvalsti – Ziemeļmaķedoniju, tā intervijā NATO samita laikā portālam “Sargs.lv” norāda Slovēnijas aizsardzības ministrs Matejs Tonins (Matej Tonin).
NATO kaujas grupa varētu tikt paplašināta
Slovēnija bija viena no tām NATO dalībvalstīm, kas Latvijā izvietotajā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā ir jau kopš paša sākuma – 2017. gada 19. jūnija. Slovēnijas aizsardzības ministrs M. Tonins atzīst, ka par to ir lepns un pagodināts, turklāt šis uzdevums Slovēnijas bruņotajiem spēkiem ir ļoti svarīgs – tā ir ne tikai solidaritāte ar NATO sabiedrotajiem, bet arī lieliska iespēja Slovēnijas armijas karavīriem trenēties daudznacionālā vidē un uzlabot kaujas spējas.
Viņš “Sargs.lv” atklāj, ka šobrīd ar partneriem pat tiekot diskutēts par karavīru skaita iespējamu palielināšanu.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka Ziemeļmaķedonija šobrīd ir jaunākā NATO dalībvalsts, jo aliansei kā 30. valsts pievienojās 2020. gada 27. martā.
NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupā šobrīd pārstāvētas 10 sabiedroto valstis, un vadošā valsts ir Kanāda. Sākotnēji 2017. gadā kaujas grupā piedalījās bruņotie spēki ar bruņojumu no Kanādas, Spānijas, Polijas, Itālijas, Slovēnijas un Albānijas, bet 2018. gadā pievienojās Slovākija, Čehijas Republika un Melnkalne, savukārt 2020. gadā arī Islande. Tādējādi Latvijā izvietotā kaujas grupa ir kļuvusi par vismultinacionālāko NATO militāro vienību.
Vairāk atvēlēs Slovēnijas aizsardzībai
Viņš atzīst – pēdējais gads bijis pilns izaicinājumiem, tai skaitā arī Covid dēļ, kas atklājis daudzas ievainojamības un nepilnības gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī, tāpēc cer, ka jaunā programma nākamajai desmitgadei “NATO 2030” spēs veicināt NATO noturību pret visiem iespējamiem nākotnes draudiem.
Viņš arī piekrīt NATO kopējam viedoklim, ka – lai spētu izdarīt vairāk, vairāk arī jāinvestē. To plāno darīt arī Slovēnija.
Viņš atzīst, ka Slovēnijas parlamentā bijusi sīva cīņa par aizsardzības budžeta palielinājumu, jo daudzi uzskatīja – tā vietā, lai stiprinātu militārās spējas, drīzāk jāiegulda veselības aprūpē un sociālajā jomā.
Modernizācijai nepieciešams finansējums un cilvēkresursi
M. Tonins piekrīt apgalvojumam, ka katrai NATO dalībvalstij sākotnēji jāparūpējas pašai par savu aizsardzību, nevis tikai gaidīt uz sabiedroto atbalstu.
25. jūnijā Slovēnija atzīmēs 30. gada dienu, kopš valsts neatkarības deklarācijas pieņemšanas. M. Tonins raksturo, ka pirmie desmit atjaunotās brīvības gadi pagāja, nostiprinot militāros pamatus. Otrā desmitgade jau bija attīstības ceļš, kura laikā Slovēnija arī pievienojās NATO. Savukārt trešā desmitgade bijusi grūta, jo tas bijis laiks pēc ekonomiskās krīzes, kad ievērojami ticis mazināts aizsardzības budžets un daudzi projekti iesaldēti.
Viņš piebilst, ka šie centieni jau nes augļus – pagājušā gada laikā vien interese par militāro jomu pieaugusi četras reizes. Tāpat plānots papildināt arī Slovēnijas bruņoto spēku ekipējumu, bruņojumu un tehnisko parku, ieskaitot arī jaunu lidmašīnu “Spartan” un helikopteru iegādi. “Covid krīze parādīja, cik svarīgi ir pašiem spēt nodrošināt gaisa transportu,” šo pirkumu pamato Slovēnijas aizsardzības ministrs.
Svarīgi uzturēt mieru Balkānu reģionā
Slovēnija šobrīd sniedz vienu no lielākajiem ieguldījumiem NATO vadītajā starptautiskajā operācijā Kosovā (KFOR), ko iepriekš novērtējis arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, uzsverot – tas palīdz veicināt mieru un stabilitāti visā Rietumbalkānu reģionā.
Uz jautājumu, kāpēc slovēņiem ir svarīgi piedalīties šajā operācijā, viņš atbild ar līdzību – ka latviešiem to būs viegli saprast.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka šī gada 26. maijā uz operāciju Kosovā devās arī pirmā Latvijas karavīru rotācija. Latvija KFOR operācijā ar dažāda lieluma vienībām un specialitātēm piedalījusies arī iepriekš – laikā no 2000. līdz 2009. gadam. Lēmumu par dalības atsākšanu Latvija pieņēma 2020. gadā, atsaucoties NATO Sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības Eiropā komandiera vietnieka aicinājumam.
