ASV prezidents Donalds Tramps apstiprinājis 28 punktu "miera plānu" starp Krieviju un Ukrainu, ko viņa administrācijas augstākās amatpersonas pēdējo nedēļu laikā slepeni izstrādājušas, konsultējoties ar agresorvalsts Krievijas sūtni Kirilu Dmitrijevu un Ukrainas amatpersonām, atsaucoties uz augsta ranga ASV amatpersonu, ziņo televīzijas kanāls “NBC”
Amatpersona norādījusi, ka plāna izstrādē bija iesaistīts Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs, viceprezidents Džeimss Deivids Venss, valsts sekretārs Marko Rubio un prezidenta znots Džareds Kušners.
"Plāns koncentrējas uz to, lai abām pusēm sniegtu drošības garantijas, kas nodrošinātu ilgstošu mieru. Tas ietver to, ko Ukraina vēlas un kas tai nepieciešams ilgstošam mieram," izteikusies amatpersona.
Amatpersona nav atklājusi plāna detaļas, jo, viņasprāt, vēl ir nepieciešamas sarunas ar galvenajām procesā iesaistītajām pusēm.
Trīs citas ASV amatpersonas NBC pastāstījušas, ka tā dēvētā miera līguma ietvars vēl jāiesniedz ukraiņiem, un plāna projekta pabeigšanas termiņi sakrīt ar Pentagona delegācijas vizīti Ukrainā.
Kāda ASV amatpersona šo vizīti raksturojusi kā Baltā nama ieceri "atsākt miera sarunas".
Reaģējot uz ziņām par jaunu ASV plānu Krievijas uzsāktā kara izbeigšanai pret Ukrainu, Eiropas Savienības (ES) augstākā ārlietu pārstāve Kaja Kallasa ceturtdien uzsvēra, ka Ukrainai un Eiropai jābūt iesaistītām jebkura plāna sagatavošanā.
Avotu ziņotais par jauno ASV plānu raisījis bažas, ka tas faktiski atbilst Krievijas maksimālajām prasībām, kuras Ukraina atkārtoti noraidījusi kā līdzvērtīgas kapitulācijai.
"Lai jebkurš plāns darbotos, ir nepieciešama ukraiņu un eiropiešu līdzdalība," žurnālistiem pirms ES dalībvalstu ārlietu ministru tikšanās Briselē norādīja Kallasa.
Izdevums "Axios" iepriekš ziņoja, ka Maskava un Vašingtona strādā pie slepena plāna Ukrainas kara pārtraukšanai.
Kallasa paziņoja, ka, cik viņai zināms, Ukraina un Eiropa nav iesaistītas šī plāna sagatavošanā.
"Mēs atzinīgi vērtējam visus jēgpilnos centienus izbeigt šo karu, bet, kā jau esam teikuši iepriekš, tam jābūt taisnīgam un ilgstošam [risinājumam]," uzsvēra Kallasa. "Ja Krievija patiešām būtu vēlējusies mieru, tā jau būtu piekritusi beznosacījumu pamieram," viņa piebilda.
Francijas ārlietu ministrs Žans Noels Baro uzsvēra, ka miers nedrīkst nozīmēt Kijivas kapitulāciju.
"Lai panāktu taisnīgu un ilgstošu mieru Ukrainā, ir nepieciešamas sarunas, un tām jāsākas ar pamieru uz kontaktlīnijas, kas ļautu organizēti apspriest teritoriju un drošības jautājumus," uzskata Baro.
Tikmēr Krievija nedemonstrē, ka ir gatava mieram. Aizvadītajā naktī tā Ukrainai uzbrukusi ar 136 dažādu tipu droniem, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
No tiem 106 droni notriekti vai neitralizēti ar radioelektroniskiem līdzekļiem.
No 136 droniem aptuveni 80 bija uzbrukuma lidroboti "Shahed".
Reģistrēti 29 uzbrukuma lidrobotu trāpījumi 16 vietās un trīs vietās postījumus nodarījušas notriekto dronu atlūzas.
