Ukrainas mediķi ziņo par pieaugošu gāzes gangrēnas gadījumu skaitu — infekciju, kas kādreiz bija cieši saistīta ar Pirmā pasaules kara ierakumu apstākļiem, vēsta britu izdevums “The Telegraph”.
Šī bakteriālā infekcija ar nāvējošu ātrumu iznīcina muskuļu audus, un tā atkal izplatās Ukrainas frontē, kur iestājies pozīciju karš un ievainoto evakuācija kļūst arvien apgrūtinošāka.
Kā stāsta mediķi, bezpilota lidaparātu izmantošana padarījusi ievainoto izvešanu no frontes ārkārtīgi sarežģītu. Daudzi karavīri pavada nedēļas stabilizācijas punktos pazemē, gaidot palīdzību, kas nereti kavējas. Tā rezultātā atkārtoti uzliesmo infekcijas, kas jau sen bija izzudušas no mūsdienu medicīnas prakses.
"Šādu aizkavēšanos ar ievainoto evakuāciju nav bijis, iespējams, kopš Otrā pasaules kara — vai pat agrāk," atzīmē kāds ārsts. "Mēs sastopam patoloģijas, kādas līdz šim nekad neesam redzējuši."
Gāzes gangrēna ir smaga muskuļu infekcija, ko parasti izraisa baktērijas Clostridium. Nosaukums cēlies no gāzes burbuļiem, kas veidojas zem ādas. Šīs baktērijas vairojas mirušos audos, kas nesaņem skābekli, izraisot stipras sāpes, tūsku un audu krāsas maiņu. Kad gāze kustas zem ādas, pacients var sajust burbuļu plaisāšanu.
Atšķirībā no parastās gangrēnas, gāzes gangrēna attīstās ļoti ātri un rada toksīnus un gāzi audos. Infekcija visbiežāk rodas pēc smagiem ievainojumiem — dziļām šautām vai sprādzienu brūcēm, īpaši gadījumos, kad netiek savlaicīgi sniegta medicīniskā palīdzība. Diemžēl Ukrainā šādi gadījumi kļūst arvien tipiskāki.
"Pie mums slimnīcā nonāk cilvēki, kas guvuši ievainojumus jau pirms vairākām nedēļām un visu šo laiku atradušies pazemes telpās. Mēs darām visu iespējamo, lai saglabātu viņu dzīvību," stāsta kāds mediķis.
Gāzes gangrēnas ārstēšana ir ļoti sarežģīta, un izdzīvošana nav garantēta pat vislabāk aprīkotajās slimnīcās. Kā skaidroja mikrobioloģijas docente no “King's College” Londonā Lindsija Edvardsa, ārstēšana parasti ietver ķirurģisku brūču attīrīšanu, mirušo audu izgriešanu un lielu devu antibiotiku ievadīšanu intravenozi. Bez ārstēšanas mirstība sasniedz gandrīz 100%.
Ukrainā šādu ārstēšanas metožu nodrošināšana bieži vien nav iespējama pirmajās dienās pēc ievainojuma, jo trūkst piekļuves slimnīcām un antibiotikām.
Vēsturiski gāzes gangrēnu saistīja ar Pirmo pasaules karu — ierakumos valdīja mitrums, netīrība un brūces bieži bija piesārņotas ar augsni un mēslu baktērijām. Toreiz antibiotikas vēl nebija pieejamas, un brūču apstrāde bija ļoti primitīva. Otrā pasaules kara laikā antibiotiku ieviešana krasi samazināja infekciju izraisīto mirstību kaujas laukā.
