Ukrainas kontaktgrupas sanāksmē nevienojas par iznīcinātāju piegādi Ukrainai

Konfliktu zonas
Sargs.lv/NATO
Ukrainas aizsardzības ministrs pirms sanāksmes demonstrē kabatas lakatiņu ar iznīcinātāju attēlu
Foto: Ukrainas aizsardzības ministrs pirms sanāksmes demonstrē kabatas lakatiņu ar iznīcinātāju attēlu Foto: AFP/Scanpix

Ukrainas aizsardzības kontaktgrupas devītajā tikšanās laikā ASV un NATO sabiedrotie atkārtoti uzsvēra nepieciešamību palielināt militāro palīdzību Ukrainai, taču netika lemts par iznīcinātāju piešķiršanu Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Galvenā prioritāte šobrīd ir nodrošināt turpmāku jau nosūtīto ieroču izmantošanu – apkalpes nodrošināšanu, munīciju un remonta iespējas.

ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins skaidroja, ka šobrīd nevar runāt par iznīcinātāju piešķiršanu Ukrainai, jo šāds lēmums nav pieņemts. Šī brīža situācijā svarīgi ir veicināt nepārtrauktu jau piegādāto ieroču pilnvērtīgu izmantošanu, proti, nodrošināt munīciju, apkalpi un nepieciešamo remontu ātru veikšanu.  L. Ostins pateicās visām valstīm, kuras sniedz dažāda veida palīdzību Ukrainai. Laika gaitā šī savstarpējā koordinācija ir efektivizējusi palīdzības sūtījumu piegādi Ukrainai, kas ļauj to darīt sistemātiskāk un ātrāk. Šobrīd Ukrainas sabiedrotās valstis ir apgādājušas ar tehniku astoņas kaujasspējīgas brigādes.

Piemēram, Amerikas Savienotās Valstis, Vācija un Nīderlande sadarbojas, lai Ukrainai nodrošinātu pretgaisa aizsardzības sistēmas "Patriot". Francija un Itālija strādā, lai nodrošinātu pretgaisa aizsardzības sistēmu "SAMP/T". Un valstu konsorcijs - Vācija, Polija, Kanāda, Portugāle, Spānija, Norvēģija, Dānija un Nīderlande - sadarbojas, lai Ukrainai piegādātu kaujas tankus "Leopard". Lai nodrošinātu lielāku bruņoto spēku, ASV, Čehijas Republika un Nīderlande kopīgi piegādā vairāk nekā 90 tanku "T-72", kas ir papildus Polijas nesenajam "T-72" tanku dāvinājumiem. Lielbritānija ir piešķīrusi galveno kaujas tanku "Challenger" vienību un sadarbojas ar vairākām valstīm, lai nodrošinātu Ukrainas aizstāvjiem vairāk munīcijas.

Tāpat šodien tapa zināms, ka Norvēģija ir lēmusi par 8.5 miljardu eiro piešķiršanu Ukrainai dažādas militārās un humanitārās palīdzības nodrošināšanai tuvāko piecu gadu laikā.

Valstis kopīgi strādā pie Ukrainas bruņoto spēku apmācības, izmantojot divpusējas un daudzpusējas apmācības iniciatīvas, piemēram, Eiropas Savienības militārās palīdzības misiju.

ASV Apvienotā štāba priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Marks Millijs norādīja, ka šobrīd aktīvākās kaujas notiek Bahmutā, kur krievu okupanti veic apjomīgus kājnieku un artilērijas uzbrukumus.

“No Harkivas līdz Hersonai frontes līnija ir salīdzinoši stabila, taču Bahmutā tā ir ļoti svārstīga. Bahmutā nevar novērot īpašu karadarbību, proti, tur notiek klasiski frontāli uzbrukumi. Abas puses cieš lielus zaudējumus, īpaši Krievija. Šādi tas jau notiek vairākas nedēļas, un Krievija turpina kaujās iesaistīt mobilizētos cilvēkus. Krievijai ir pārspēks skaita ziņā, taču es zinu, ka ukraiņi nepadosies,” skaidroja M. Millijs.

Kopš Krievijas iebrukuma sākuma pagājušā gada 24. februārī ASV un NATO sabiedrotie Ukrainai kopumā ir nosūtījuši dažāda veida militāro palīdzību 50 miljardu ASV dolāru vērtībā.

"Runa nav tikai par Ukrainas tiesībām dzīvot mierā un drošībā. Runa ir arī par to, kādu pasauli manto mūsu bērni. Neviens no mums nevēlas dzīvot pasaulē, kurā autokrāti var uzbrukt saviem miermīlīgajiem kaimiņiem, graut to robežas un bombardēt iedzīvotājus. Tāpēc mēs esam apvienojušies, lai iestātos par pasauli, kurā noteikumi ir svarīgi, kurā tiek ievērota suverenitāte un aizsargāti civiliedzīvotāji," uzsvēra L. Ostins.

Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas sanāksme apvieno vairāk nekā 50 valstis visā pasaulē, un tā tika izveidota ar mērķi kolektīvi atbalstīt Ukrainu, lai sniegtu atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un pilna mēroga uzsāktās karadarbības.

Dalies ar šo ziņu