B. Hodžess: Ukrainas karavīriem vispirms ir nepieciešama apmācība un tad ieroči

Konfliktu zonas
Sargs.lv/ERR.ee
Bijušais ASV Armijas komandieris Eiropā, atvaļinātais ģenerālleitnants Bens Hodžess
Foto: Bijušais ASV Armijas komandieris Eiropā, atvaļinātais ģenerālleitnants Bens Hodžess Foto: AFP/Scanpix

Bijušais ASV armijas ģenerālis Bens Hodžess (Ben Hodges) intervijā Igaunijas medijam "ERR.ee" sacīja, ka Rietumvalstīm, gaidot iespējamās politikas izmaiņas, būtu jāsāk apmācīt Ukrainas karavīrus apgūt ieroču sistēmas pirms to piegādes.

Apspriežot Krievijas uzsāktā kara Ukrainā nākamos posmus, Hodžess apšaubīja, vai jauna mobilizācijas kārta izraisīs pārmaiņas vai ietekmēs kara iznākumu.

"Es uzskatu, ka Krievija mēģinās veikt vēl kādu mobilizāciju. Es nezinu, cik lielā mērā viņiem tas izdosies. Viņi var iegūt līķus no dažādām vietām, bet vai viņiem ir loģistika, vai viņiem ir kazarmas, vai viņiem ir cilvēki, kurus apmācīt, vai viņiem ir aprīkojums? Es šaubos, vai viņiem būs visas nepieciešamās lietas. Es neredzu, ka šāda mobilizācija mainītu kara gaitu vai iznākumu," teica B. Hodžess.

Bijušais ASV armijas ģenerālis sacīja, ka viņš vēlētos redzēt aktīvāku sabiedroto pieeju, lai nodrošinātu, ka Ukrainas karaspēks tiek apmācīts lietot modernās ieroču sistēmas pirms to saņemšanas.

"Es gribētu, lai mēs, Rietumi, īpaši ASV, Vācija, Lielbritānija un Francija, kas nodrošina tādas sistēmas kā Patriot, Bradley, Marder, HIMARS, kā arī, iespējams, F-16, Leo, Abrams un tā tālāk, sāktu apmācības, pirms tiek pieņemts politisks lēmums. Es priecājos, ka administrācija nolēma sākt nodrošināt Patriot, bet paies desmit vai divpadsmit nedēļas, pirms mēs redzēsim pirmo Patriot palaišanu. Tāpēc jāsāk mācības jau tagad, gaidot, ka politika var mainīties un ASV nolems nodrošināt Abrams. Apmācībās nav nekā provokatīva. Tāpēc paņemiet 100 ukraiņu karavīrus, kas ir tankisti, nogādājiet viņus Vācijā, Polijā vai kur citur, un ļaujiet viņiem sākt mācīties. Tātad, kad tiek pieņemts politiskais lēmums, jūs uzreiz panākat politiskā lēmuma, kuru acīmredzot bija ļoti grūti pieņemt, īstenošanu un ietekmi," viņš piebilda.

B. Hodžess arī apsprieda situāciju Baltijas valstīs, izklāstot pozitīvos pavērsienus valstu aizsardzības jomā.

"Uzreiz nāk prātā divas vai trīs lietas. Pirmkārt, Igaunija, Latvija, Lietuva, protams, jau tagad iegulda aizsardzības jomā. Tāpat tās pienācīgi integrē NATO paplašinātās klātbūtnes vienības (eFP). Tātad mums būtu jāpieņem, ka civilie mērķi vai civilā infrastruktūra Igaunijā, Latvijā un Lietuvā varētu tikt skarta arī no Krievijas spēku puses. Tas nozīmē, ka mūsu pretgaisa un pretraķešu aizsardzības prasības ir daudz lielākas par tikai lidlauku, jūras ostu un kritiskās infrastruktūras aizsardzību," viņš teica.

B. Hodžess ieteica Igaunijas Aizsardzības ministrijai censties panākt plašākas NATO pretgaisa un pretraķešu aizsardzības mācības un palielināt munīcijas krājumus.

"Mans padoms ministrijai Tallinā ir pieprasīt, lai NATO rīko integrētas pretgaisa aizsardzības mācības. Tās nav notikušas jau gadiem ilgi, ne tādā mērogā, lai visu praktizētu, tāpēc tas būtu numur viens. Otrkārt, protams, ka izlietotās munīcijas daudzums, ko mēs redzam, ir daudz lielāks par visu, ko es jebkad esmu redzējis. Tādēļ es sāktu meklēt veidus, kā Igaunijā, Latvijā un Lietuvā uzglabāt pēc iespējas vairāk munīcijas. Jebkurā gadījumā, kad jūs kaut ko šādi uzglabājat, tas, protams, ir neaizsargāts, un, starp citu, tas ir dārgi," viņš paskaidroja.

Bijušā ASV armijas ģenerāļa pēdējais padoms bija nodrošināt, lai visa sabiedrība būtu pēc iespējas gatavāka būt "nesatricināmai".

"Pēdējais ieteikums, ko, manuprāt, es sniegtu, ir plašāka sabiedrības sagatavotība. Vai valsts ir izdarījusi visu iespējamo, lai padarītu sevi nesagremojamu? Vai visa sabiedrība ir gatava tam, lai ar to tiktu galā? Es domāju, ka tas būtu tikpat svarīgi kā mūsdienīgi ieroči," viņš teica.

Dalies ar šo ziņu