Aktuāli

B. Hodžess: Drošība Baltijā turpina uzlaboties, taču NATO jāpārskata pieeja dalībvalstu aizsardzībai

Viedoklis
Bijušais ASV Armijas komandieris Eiropā atvaļinātais ģenerālleitnants Bens Hodžess savas vizītes laikā Ādažu bāzē 2016. gada septembrī
Foto: Gatis Dieziņš/ Aizsardzības ministrija

Nākotnē Baltijas valstu drošība turpinās uzlaboties, jo jau tuvāko gadu laikā reģionā tiks izvietotas patstāvīgas NATO sabiedroto karaspēka bāzes. Tikmēr pašai aliansei Krievijas iebrukums Ukrainā liks fundamentāli pārskatīt līdzšinējo pieeju ne tikai Austrumeiropas un Baltijas reģiona, bet arī citu valstu aizsardzībai. Šādu viedokli trešdien investīciju kompānijas “Prudentia” un biržas “Nasdaq Riga” rīkotajā vebinārā “Top 101 Debates. Investing In the Baltics Considering New Geopolitics” sacīja bijušais ASV Armijas komandieris Eiropā, atvaļinātais ģenerālleitnants Bens Hodžess.

Viņš atzina – pēc Krievijas nelikumīgā iebrukuma Ukrainā, NATO izpratne par nepieciešamību veicināt drošību Baltijā ir palielinājusies.  

“Nākotnē sabiedroto klātbūtne Baltijas reģionā tikai pieaugs. Mēs redzēsim pieaugošu ASV, Lielbritānijas Vācijas un Francijas karaspēka klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā. Turklāt pašreizējā – uz rotācijas pamatiem balstītā klātbūtne pāraugs patstāvīgā klātbūtnē. Šīs izmaiņas gaidāmas jau tuvākajos gados,” teica atvaļinātais ģenerālleitnants B.Hodžess.

Ja vēl iepriekšējo gadu laikā atsevišķas NATO dalībvalstis un Krievija pret šādu rīcību varēja iebilst, tam par pamatu piesaucot NATO un Krievijas partnerības dibināšanas aktā teikto, kurā NATO apņēmās neveidot patstāvīgas sabiedroto spēku bāzes bijušajās Varšavas pakta valstīs, tostarp Baltijas valstīs un Polijā, tad NATO no šīs pieejas atteiksies jau tuvākajā laikā, jo pati Krievija ar savu agresīvo rīcību pret Ukrainu ir pārkāpusi šī akta pamatprincipus.

“Tas [pastāvīgu NATO spēku izvietošana Baltijas valstīs un Polijā] vairos ne tikai drošību, bet veicinās arī tautsaimniecības attīstību, jo, lai apkalpotu karaspēku, būs jāuzlabo transporta tīkls, jāparedz munīcijas un degvielas noliktavu celtniecība,” teica ģenerālleitnants B. Hodžess.

Būtisku ieguldījumu Baltijas reģiona drošības stiprināšanai nesīs arī gaidāmā Zviedrijas un Somijas pievienošanās. Lai gan šobrīd pret NATO paplašināšanos formāli iebilst Turcija, bijušā ASV Armijas komandiera Eiropā ieskatā, tas neradīs fundamentālas problēmas abu valstu uzņemšanai. “Šobrīd ASV aktīvi strādā ar Turciju, lai šīs domstarpības atrisinātu,” viņš piebilda, norādot, ka no šo abu valstu uzņemšanas ieguvumi ilgtermiņā būs ievērojami.

Neraugoties uz aizvien nežēlīgāko Krievijas iebrukumu, ilgtermiņā drošības uzlabojumi būs gaidāmi arī Ukrainā. Kā atgādināja B. Hodžess, ASV Aizsardzības sekretāra vietnieks ir skaidri apliecinājis – ASV turpinās apbruņot Ukrainu vēl daudzu gadu garumā. “Šāda pieeja savukārt ļaus nodrošināt drošību Melnās jūras reģionā, no kā mēs visi iegūsim,” viņš piebilda.

Runājot par pašreizējo reakciju no Rietumvalstu puses attiecībā uz neizprovocēto un pretlikumīgo Krievijas agresiju pret Ukrainu, atvaļinātais ģenerālleitnants B. Hodžess atzina – lai gan pati Krievija to noliedz, tā aizvien vairāk izjūt apjomīgo starptautisko sankciju ietekmi. Turklāt sankcijas atstājušas arī tiešu ietekmi uz kara gaitu Ukrainā.

“Krievijai vairs nav komponenšu precīzās munīcijas ražošanai, jo to krievi darīja, izmantojot  importētās komponentes. Protams, Krievijai aizvien ir lieli nevadāmās munīcijas krājumi, tomēr precīzā munīcija, ar ko var izdarīt triecienus pa specifiskiem objektiem Ukrainas teritorijā, vairs nav pieejama. Tas ir viens no labākajiem piemēriem, kas pierāda, ka sankcijas patiesībā strādā,” sacīja eksperts.

Solis pareizajā virzienā Krievijas savaldīšanai ir arī Rietumvalstu diskusijas par jaunās sankciju paketes ieviešanu, kas paredzēs naftas tirdzniecības embargo noteikšanu Krievijai, lai tādējādi apturētu ienākumu plūsmu Krievijas budžeta virzienā. Vienlaikus atvaļinātais ģenerālleitnants B. Hodžess pauda šaubas, vai šo sankciju efekts atbildīs gaidītajam.

“Man ir sajūta, ka šo sankciju izpildi būs grūti nodrošināt. Kā ir pierādījusi prakse, sankcionētā valsts allaž atrod iespējas naftas eksportam. Tālab drīzāk jāmeklē veids, kā samazināt Krievijas ienākumus no naftas eksporta, proti, jāseko naudai, nevis pašai naftai. Šī ienākumu mazināšana varētu izpausties, kā Krievijai maksimāli neizdevīgu naftas vai gāzes eksporta tarifu noteikšana. Savukārt ienākumi, kas gūti no šo tarifu samaksas, jā pārskaita Ukrainas pēckara atjaunošanas vajadzībām,” skaidroja atvaļinātais ģenerālleitnants B. Hodžess.

Viņš piebilda, ka šobrīd naftas tirgū ir vērojams deficīts, kas negatīvi ietekmē patērētājus gan ES, gan ASV. Tomēr, ja tiktu rasts šāds instruments, tirgus varētu saņemt naftu, bet Krievija ienākumos no tās pārdošanu tikpat kā negūtu.

Atzinīgus vārdus bijušais ASV Armijas komandieris Eiropā veltīja Baltijas valstīm un Polijai, norādot, ka tās pēdējo gadu laikā bijušas vienīgās, kuras starp visām NATO dalībvalstīm visaktīvāk ieguldījušas savu pašaizsardzības spēju attīstībā un sabiedroto uzņemšanā. Tomēr paralēli militāro spēju uzlabošanai jāattīsta infrastruktūra.

“Mums ir kardināli jāpilnveido transporta tīkls, kas ved no Polijas caur Baltijas valstīm. Dzelzceļa līnija “Rail Baltica” tuvāko gadu laikā tam ir lielisks piemērs. Šis būs ieguldījums arī drošības stiprināšanā, turklāt šī dzelzceļa līnijai kalpos arī kā pretinieka atturēšanas instruments, “ piebilda atvaļinātais ģenerālleitnants B. Hodžess.

Eksperts arī uzsvēra – Krievijas brutālais karš pret Ukrainu ir pierādījis, ka virknē Rietumvalstu politisko elišu nāksies fundamentāli mainīt savu attieksmi pret Krieviju. Lai gan Baltijas valstis gadiem ilgi brīdināja pārējo pasauli par draudiem, ko Krievija rada stabilitātei un mieram, Rietumvalstis izlikās to nedzirdam.  “Mēs kolektīvi – ASV, Kanāda, Vācija un Francija, esam bijuši naivi šajā jautājumā. Mums allaž licies, ka ar Kremli par visu var vienoties un kaut kā sarunāt,” viņš piebilda.

Atvaļinātā ģenerālleitnanta B. Hodžesa ieskatā, tuvāko gadu laikā gaidāmas vairākas izmaiņas attiecībā uz kolektīvo drošību.

Pirmkārt, Rietumvalstis apzinās, ka tādā vai citādā veidā ar Krieviju sadarbība būs jāturpina, tomēr tagad tā balstīsies uz pavisiem citiem principiem, nekā līdz šim, paļaujoties uz Krievijas godaprātu un to, ka arī Krievija ir gatava pildīt starptautiskās likumdošanas normas. “Tagad pieejai jābūt tādai, ka jebkuras sadarbības ietvaros mūsu acīm jābūt plaši atvērtām. Visiem līgumiem un to izpildei jābūt pilnībā caurredzamai. Ja tas netiek nodrošināts, tad jebkurš sadarbības līgums ir bezvērtīgs. Turklāt jāpanāk, ka par šo jauno pieeju neviena no Rietumvalstīm nesūdzas, pat ne Vācija vai Francija,” klāstīja atvaļinātais ģenerālleitnants B. Hodžess.

Otrkārt, bijušais ASV Armijas komandieris Eiropā ir sapratis, ka Krievijai nav morālu problēmu masveidā nogalināt nevainīgus civiliedzīvotājus. Tas nozīmē, ka jāmainās arī NATO fokusam kopējās pretgaisa un pretraķešu aizsardzības nodrošināšanā.  

“Viņi [krievu agresori] iznīcina skolas, dzīvojamās mājas, bērnudārzus, teātrus un slimnīcas. Lai gan pati Krievija apgalvo, ka tie bijuši negadījumi, tie ir apzināti un mērķēti triecieni ar augstas precizitātes ieročiem. Mēs tos redzējām Mariupolē, Harkivā un Severodoņeckā. Ko tas nozīmē mums? Mums ir kardināli jāuzlabo sava pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēma - gan gaisā, gan sauszemē, gan jūrā bāzētā. Šobrīd tā ir nepietiekama. Turklāt te vairs nevarēs paļauties uz individuālu NATO dalībvalstu ieguldījumu. Šo jomu aliansei vajadzēs centralizēt, jo Ukrainas karš ir pierādījis, ka tagad pretgaisa aizsardzība vairs nav saistīta tikai ar piegādes ceļu vai citu objektu aizsardzību. Šobrīd pretgaisa aizsardzība atbild par apdzīvotu vietu un civiliedzīvotāju nosargāšanu,” skaidroja eksperts.

Treškārt, aliansei un tās dalībvalstīm būs vēl nopietnāk jāpārdomā loģistikas jautājumi, jo īpaši karaspēka nodrošināšana ar pietiekošiem munīcijas krājumiem. Paralēli tam alianses dalībvalstīm būs jānāk talkā industrijai, veicinot to ražošanas jaudu palielināšanu.

“Ja salīdzinām to munīcijas daudzumu, kāds tika patērēts pēdējo trīs mēnešu laikā Ukrainā, tad tas ievērojami pārsniedz to munīcijas daudzumu, kādu mēs iztērējām pēdējās desmitgadēs karos Afganistānā un Irākā. Tas nozīmē, ka šobrīd industrija ne tikai ASV bet arī mūsu sabiedrotajās valstīs nestrādā tā, lai nodrošinātu iespēju saražot tik daudz munīcijas, lai varētu cīnīties tāda apmēra karā kā Ukrainā. Tas nozīmē, ka mums jāpalielina munīcijas ražošanas apjomi un to krājumi noliktavās. Tāpēc nepieciešama visu tipu munīcijas ražošanas intensificēšana – artilērijas, raķešu, pretkuģu un pretgaisa aizsardzības sistēmu straujāka ražošana,” atzina atvaļinātais ASV Armijas ģenerālleitnants.

B. Hodžess uzsvēra – pasaule nedrīkst ignorēt Ukrainā notiekošo, jo šī kara iznākums var atsaukties uz globālo kārtību vēl ilgus gadus. Viņš akcentēja – šobrīd Krievijas rīcību, kad tā vienpusēji un ar militāru spēku nolēmusi mainīt blakus esošo valstu robežas, uzmanīgi vēro arī Ķīna. “Piemēram, es uzskatu, ka mēs aizvien neesam adekvāti reaģējuši uz Krievijas izteiktajiem kodoluzbrukuma draudiem. Šāda bezdarbība savukārt iedrošina un nosūta signālu Ķīnai, Irānai, Ziemeļkorejai un pat Pakistānai. Konflikts Ukrainā ir kas vairāk par vienkāršu Krievijas un Ukrainas karu,” sacīja atvaļinātais ASV Armijas komandieris Eiropā.

Dalies ar šo ziņu