B. Hodžess: Drošība Baltijā turpina uzlaboties, taču NATO jāpārskata pieeja dalībvalstu aizsardzībai

Viņš atzina – pēc Krievijas nelikumīgā iebrukuma Ukrainā, NATO izpratne par nepieciešamību veicināt drošību Baltijā ir palielinājusies.  

Ja vēl iepriekšējo gadu laikā atsevišķas NATO dalībvalstis un Krievija pret šādu rīcību varēja iebilst, tam par pamatu piesaucot NATO un Krievijas partnerības dibināšanas aktā teikto, kurā NATO apņēmās neveidot patstāvīgas sabiedroto spēku bāzes bijušajās Varšavas pakta valstīs, tostarp Baltijas valstīs un Polijā, tad NATO no šīs pieejas atteiksies jau tuvākajā laikā, jo pati Krievija ar savu agresīvo rīcību pret Ukrainu ir pārkāpusi šī akta pamatprincipus.

“Tas [pastāvīgu NATO spēku izvietošana Baltijas valstīs un Polijā] vairos ne tikai drošību, bet veicinās arī tautsaimniecības attīstību, jo, lai apkalpotu karaspēku, būs jāuzlabo transporta tīkls, jāparedz munīcijas un degvielas noliktavu celtniecība,” teica ģenerālleitnants B. Hodžess.

Neraugoties uz aizvien nežēlīgāko Krievijas iebrukumu, ilgtermiņā drošības uzlabojumi būs gaidāmi arī Ukrainā. Kā atgādināja B. Hodžess, ASV Aizsardzības sekretāra vietnieks ir skaidri apliecinājis – ASV turpinās apbruņot Ukrainu vēl daudzu gadu garumā. “Šāda pieeja savukārt ļaus nodrošināt drošību Melnās jūras reģionā, no kā mēs visi iegūsim,” viņš piebilda.

Runājot par pašreizējo reakciju no Rietumvalstu puses attiecībā uz neizprovocēto un pretlikumīgo Krievijas agresiju pret Ukrainu, atvaļinātais ģenerālleitnants B. Hodžess atzina – lai gan pati Krievija to noliedz, tā aizvien vairāk izjūt apjomīgo starptautisko sankciju ietekmi. Turklāt sankcijas atstājušas arī tiešu ietekmi uz kara gaitu Ukrainā.

“Krievijai vairs nav komponenšu precīzās munīcijas ražošanai, jo to krievi darīja, izmantojot  importētās komponentes. Protams, Krievijai aizvien ir lieli nevadāmās munīcijas krājumi, tomēr precīzā munīcija, ar ko var izdarīt triecienus pa specifiskiem objektiem Ukrainas teritorijā, vairs nav pieejama. Tas ir viens no labākajiem piemēriem, kas pierāda, ka sankcijas patiesībā strādā,” sacīja eksperts.

Solis pareizajā virzienā Krievijas savaldīšanai ir arī Rietumvalstu diskusijas par jaunās sankciju paketes ieviešanu, kas paredzēs naftas tirdzniecības embargo noteikšanu Krievijai, lai tādējādi apturētu ienākumu plūsmu Krievijas budžeta virzienā. Vienlaikus atvaļinātais ģenerālleitnants B. Hodžess pauda šaubas, vai šo sankciju efekts atbildīs gaidītajam.

Viņš piebilda, ka šobrīd naftas tirgū ir vērojams deficīts, kas negatīvi ietekmē patērētājus gan ES, gan ASV. Tomēr, ja tiktu rasts šāds instruments, tirgus varētu saņemt naftu, bet Krievija ienākumos no tās pārdošanu tikpat kā negūtu.

Atzinīgus vārdus bijušais ASV Armijas komandieris Eiropā veltīja Baltijas valstīm un Polijai, norādot, ka tās pēdējo gadu laikā bijušas vienīgās, kuras starp visām NATO dalībvalstīm visaktīvāk ieguldījušas savu pašaizsardzības spēju attīstībā un sabiedroto uzņemšanā. Tomēr paralēli militāro spēju uzlabošanai jāattīsta infrastruktūra.

Eksperts arī uzsvēra – Krievijas brutālais karš pret Ukrainu ir pierādījis, ka virknē Rietumvalstu politisko elišu nāksies fundamentāli mainīt savu attieksmi pret Krieviju. Lai gan Baltijas valstis gadiem ilgi brīdināja pārējo pasauli par draudiem, ko Krievija rada stabilitātei un mieram, Rietumvalstis izlikās to nedzirdam.  “Mēs kolektīvi – ASV, Kanāda, Vācija un Francija, esam bijuši naivi šajā jautājumā. Mums allaž licies, ka ar Kremli par visu var vienoties un kaut kā sarunāt,” viņš piebilda.

Atvaļinātā ģenerālleitnanta B. Hodžesa ieskatā, tuvāko gadu laikā gaidāmas vairākas izmaiņas attiecībā uz kolektīvo drošību.

Pirmkārt, Rietumvalstis apzinās, ka tādā vai citādā veidā ar Krieviju sadarbība būs jāturpina, tomēr tagad tā balstīsies uz pavisiem citiem principiem, nekā līdz šim, paļaujoties uz Krievijas godaprātu un to, ka arī Krievija ir gatava pildīt starptautiskās likumdošanas normas. “Tagad pieejai jābūt tādai, ka jebkuras sadarbības ietvaros mūsu acīm jābūt plaši atvērtām. Visiem līgumiem un to izpildei jābūt pilnībā caurredzamai. Ja tas netiek nodrošināts, tad jebkurš sadarbības līgums ir bezvērtīgs. Turklāt jāpanāk, ka par šo jauno pieeju neviena no Rietumvalstīm nesūdzas, pat ne Vācija vai Francija,” klāstīja atvaļinātais ģenerālleitnants B. Hodžess.

Otrkārt, bijušais ASV Armijas komandieris Eiropā ir sapratis, ka Krievijai nav morālu problēmu masveidā nogalināt nevainīgus civiliedzīvotājus. Tas nozīmē, ka jāmainās arī NATO fokusam kopējās pretgaisa un pretraķešu aizsardzības nodrošināšanā.  

Treškārt, aliansei un tās dalībvalstīm būs vēl nopietnāk jāpārdomā loģistikas jautājumi, jo īpaši karaspēka nodrošināšana ar pietiekošiem munīcijas krājumiem. Paralēli tam alianses dalībvalstīm būs jānāk talkā industrijai, veicinot to ražošanas jaudu palielināšanu.

B. Hodžess uzsvēra – pasaule nedrīkst ignorēt Ukrainā notiekošo, jo šī kara iznākums var atsaukties uz globālo kārtību vēl ilgus gadus. Viņš akcentēja – šobrīd Krievijas rīcību, kad tā vienpusēji un ar militāru spēku nolēmusi mainīt blakus esošo valstu robežas, uzmanīgi vēro arī Ķīna. “Piemēram, es uzskatu, ka mēs aizvien neesam adekvāti reaģējuši uz Krievijas izteiktajiem kodoluzbrukuma draudiem. Šāda bezdarbība savukārt iedrošina un nosūta signālu Ķīnai, Irānai, Ziemeļkorejai un pat Pakistānai. Konflikts Ukrainā ir kas vairāk par vienkāršu Krievijas un Ukrainas karu,” sacīja atvaļinātais ASV Armijas komandieris Eiropā.