Kremlis ir pamatoti apsūdzēts par to, ka Krievijas karavīri izmanto sistemātisku ukraiņu terorizēšanu ar seksuālu vardarbību, un publiski pieejamā informācija diemžēl ir tikai aisberga redzamā daļa. ANO rīcībā esošie dati liecina – jau kopš Krievijas pirmā iebrukuma Ukrainā 2014. gadā daudzas ukraiņu sievietes pēc okupantu grupveida izvarošanas ir traumētas uz mūžu, tāpat arī bērni un vīrieši, kuri spīdzināti un seksuāli izmantoti un bijuši spiesti ielās staigāt kaili. Eksperti paredz, ka patiesie seksuālā barbarisma un cita veida kara noziegumu apmēri nāks gaismā tikai pēc gadiem.
Šis temats atkal aktualizēts pirms Londonā gaidāmās konferences par seksuālās vardarbības novēršanu militāro konfliktu laikā, kurā daudzi izdzīvojušie un vardarbību pārcietušie civiliedzīvotāji no visas pasaules runās par savu šausminošo pieredzi.
Kā norāda Lielbritānijas ārlietu ministrs Džeimss Kleverlijs, Ukrainā satraucoši daudz ziņojumu par seksuālu vardarbību pret civiliedzīvotājiem tiek saņemts tieši no Krievijas nelegāli kontrolētajām teritorijām, un ANO ir sākusi tos dokumentēt.
Pagājušajā mēnesī ANO komisija dokumentēja to, ko tā raksturoja kā "izvarošanas un seksuālās vardarbības sistemātiskus modeļus", kas tika vērsti pret ukraiņiem visa kara laikā. "Upuri ir vecumā no četriem līdz vairāk nekā 80 gadiem," teikts ziņojumā, detalizēti izklāstot virkni šausminošo apsūdzību.
Tikmēr kāda 83 gadus veca Ukrainas iedzīvotāja aprakstījusi, kā laikā, kad viņas ciemu okupēja krievu spēki, krievu karavīrs viņu izvarojis viņas vīra – cilvēka ar fizisku invaliditāti – acu priekšā.
Jau ziņots, ka šī gada vasarā publiskajā telpā parādījās video, kurā redzams, kā krievu okupants ar ziliem ķirurģiskiem cimdiem kastrēja ukraiņu gūstekni. Kā norāda izdevums “The Telegraph”, tas nav varējis pārbaudīt šīs apsūdzības, taču intervētie juristi, sociālie darbinieki un seksuālās vardarbības eksperti šos ziņojumus raksturoja tikai kā aisberga redzamo virsotni. Viņi uzskata, ka turpmākajos gados par smagākajiem gadījumiem cietušie nemaz neziņos, jo var paiet ilgs laiks, līdz izdzīvojušie uzdrošināsies atklāti runāt par piedzīvoto vardarbību, ja vispār par to kādreiz kādam stāstīs.
Jo vairāki Ukrainas upuri ANO komisijai atzinušies, ka šāda pieredze viņiem ir ļoti apkaunojoša, un cilvēki ir ārkārtīgi traumēti, tostarp nobijušies un iebiedēti.
Ir pagājuši astoņi gadi kopš Krievijas pirmā iebrukuma Austrumukrainā, un vairāki tā laika seksuālās vardarbības upuri par piedzīvoto ir gatavi stāstīt tikai tagad, kad līdzīgas šausmas krievu okupanti ukraiņiem nodara arī šajā karā.
Viena no cietušajām ir 34 gadus vecā ukraiņu režisore Alisa Kovaļenko, kura 2014. gadā nopratināšanas laikā bija spiesta izģērbties kaila un mazgāties krievu komandiera priekšā, turklāt okupants viņu vēlāk mēģinājis arī izvarot.
Arī 61 gadu veco Irinu Dovganu 2014. gadā sagūstīja un seksuāli izmantoja Krievijas okupācijas spēku karavīri. Aprakstot nopratināšanas procesu, sieviete saka, ka viņai tika liegts ēdiens un ūdens, kā arī viņa divreiz tika seksuāli izmantota. Turklāt karavīri draudējuši izvarot arī viņas 14 gadus veco meitu.
"Viņi mani spīdzināja un pazemoja. Mani aizveda uz pilsētas centru, piesēja pie staba un uzlika zīmi man uz krūtīm. Tajā bija teikts, ka es nogalināju bērnus un palīdzēju Ukrainas armijai nogalināt civiliedzīvotājus. Cilvēki nāca un sita mani. Viss, kas ar mani notika šajās piecās dienās, ir ārpus cilvēka saprašanas,” stāsta sieviete.
Eksperti norāda, ka Krievijas armijas karavīru īstenotā seksuāla vardarbība pret upuriem jau gadu desmitiem notiek sistemātiskā līmenī.
Viena no Apvienotās Karalistes seksuālās vardarbības novēršanas militāro konfliktu laikā ekspertēm Ingrīda Eliota uzsver, ka krieviem ir divas seksuālās vardarbības metodes – pirmā no tām tiek inscenēta uzbrukuma ciematam laikā.
"Cilvēki – gan vīrieši, gan sievietes – tiek izvilkti ielās un rādīti. Ir apstākļi, kad vīrietis tiek nogalināts, un sieviete pēc tam saskaras ar seksuālu vardarbību. Dažreiz sievietes tiek savāktas un turētas pagrabos, kur viņas tiek seksuāli izmantotas vairākas dienas, pat nedēļas,” saka eksperte.
"Tas, ko mēs redzam, ir arī vīriešu seksuāla spīdzināšana. Tā var izpausties kā dzimumorgānu elektrotraumas, kastrācija vai piespiedu stāšanās dzimumsakaros,” pauž eksperte.
Šonedēļ ziņu aģentūra “Reuters” ziņoja, ka daži Krievijas armijas komandieri ir veicinājuši un pat pavēlējuši saviem padotajiem izmantot seksuālu vardarbību pret Ukrainas gūstekņiem un civiliedzīvotājiem.
Britu advokāts Veins Džordašs aģentūrai “Reuters” sacīja, ka zināmie seksuālās vardarbības gadījumi Kijevas tuvumā "liecina par plānošanu sistemātiskā līmenī". Kremlis šādas apsūdzības, līdzīgi kā visas pārējās, protams, ir noraidījis.
Kopš februāra līdz ar seksuālo vardarbības gadījumu skaitu ir pieaudzis arī naida runas pielietojums, norāda ukraiņu juriste Katerina Busola, kura kopš 2014. gada strādā pie Krievijā pastrādāto noziegumu dokumentēšanas.
Lai palīdzētu no seksuālās vardarbības cietušajiem upuriem, Kijivā, Ļvivā un Zaporižjā bija uzbūvēti jauni centri, kuros cietušie var saņemt palīdzību, taču lielākā daļa no šīm ēkām ir iznīcinātas pēdējo mēnešu bombardēšanas laikā vai arī krievu karavīri tās ir izdemolējuši. Piemēram, Zaporižjes centrā nesen kāds vīrietis ar saviem diviem dēliem meklējis palīdzību, jo visi bija cietuši no seksuālas vardarbības.
Kā norāda eksperte seksuālās vardarbības jautājumos I. Eliota, seksuāla vardarbība pret vīriešiem militārā konfliktā ir daudz izplatītāka, nekā varētu domāt, taču šādi uzbrukumi bieži nekad tā arī netiek atklāti.
"Vīrieši atklās spīdzināšanu, bet ne vienmēr to raksturos kā seksuālu vardarbību. Tā bieži vien tiek apzīmēta vai raksturota kā cita veida vardarbība. Ir izpratnes trūkums, bailes no stigmatizācijas un bailes tikt uzskatītam par mazāk vīrišķīgu," viņa sacīja.
Seksuāla vardarbība konfliktos jau ilgu laiku ir izmantota kā masu iznīcināšanas ierocis, tomēr pirmā apsūdzība par izvarošanu kā kara noziegumu notika tikai 1998. gadā.
Neskatoties uz šo nozīmīgo spriedumu, ko pieņēmis Starptautiskais Ruandas krimināltribunāls, joprojām var paiet gadu desmitiem, līdz vainīgie tiek saukti pie atbildības, un vairumā gadījumu tas nekad nenotiek.
Neskatoties uz to, pagājušajā nedēļā Hāgā Ukrainas Ģenerālprokuratūras pārstāvis paziņoja, ka jau tiek strādāts pie 100 kriminālprocesiem saistībā ar seksuālo vardarbību Krievijas kara Ukrainā laikā.
Kamēr notiek centieni panākt taisnīgumu, psiholoģiskais atbalsts tiek uzskatīts par steidzamāku uzdevumu.
Kā norāda Ukrainas bērnu psiholoģe Lilija Siduna, īpaši gados jauniem pacientiem, kuri cietuši no seksuālas vardarbības, ir grūti izprast notikušo un atvērties sarunai. “Par to, iespējams, varēs runāt tikai pēc kara beigām,” viņa saka.
