Ukraina un plašākā pasaule pēc gandrīz deviņiem karā pavadītiem mēnešiem ir sapratusi, ka prieku par atgūtajām teritorijām drīz vien nomaina skumjas, uzzinot par Krievijas karavīru pastrādātajām zvērībām okupētajās teritorijās. Viena no tām ir Hersona, kura tika ieņemta kara pirmajās dienās.
13. novembra vakarā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja: "Hersonas apgabalā Krievijas armija atstāja tādas pašas pēdas par savu nežēlību kā citos mūsu valsts reģionos, kuros tai bija iespēja iekļūt. Mēs bez šaubām atradīsim un sauksim pie atbildības ikvienu slepkavu.”
Lai gan V. Zelenska apgalvojumus nav apstiprinājušas neatkarīgas institūcijas, Krievijas karavīru zvērīgā rīcībā Hersonas apgabalā, pēc iedzīvotāju liecībām, sāk saskanēt ar iepriekš pieredzēto Bučā un Harkivā.
Oktobrī Apvienoto Nāciju organizācija (ANO) savā ziņojumā pauda, ka Krievija ir atbildīga par “lielāko daļu” kara noziegumu Ukrainā. Ziņojumā tika dokumentēti vairāki nāvessodi, spīdzināšanas, izvarošanas un citi seksuāli vardarbības gadījumi okupētajās teritorijās.
Krievija, protams, noliedz šos apgalvojumus, taču visi pierādījumi liecina pretējo. Ukraiņu atgūtajās teritorijās atrasti masu kapi, kuros līķiem ir skaidras spīdzināšanas pazīmes.
Apģērbu dizainere Natālija Papernaja (Natalia Papernaya) no Hersonas ziņu aģentūrai “Reuters” stāstīja: “krievu karavīri varēja pieiet pie tevis uz ielas un pajautāt - vai tu esi ukrainis vai krievs. Ja tu teiktu ukrainis, viņi tevi aizvestu prom.”
N. Papernaja atceras, ka draudzene vēlējās nofotografēt kaimiņu māju, lai pēc tam aizsūtītu bildi un parādītu, ka tā izturējusi artilērijas apšaudi. Krievu karavīri Natālijas draudzeni sagūstīja un aptītu ar līmlenti atstāja pagrabā, lai veiktu pratināšanu.
Vēl Natālija min, ka viņai pazīstama brīvprātīgā, kura piegādāja humāno palīdzību Hersonas attālākajiem apgabaliem, tika aizvesta uz pazemes ieslodzījuma vietu, kurā viņai veica pratināšanu un neļāva gulēt.
Arī citi Hersonas iedzīvotāji ir stāstījuši “Reuters” par slepkavībām un nolaupīšanas gadījumiem. Daudzi aptaujātie iedzīvotāji ir sacījuši, ka centušies samazināt kontaktu ar krieviem, jo zina cilvēkus, kuri pēc tam tikuši sodīti par atbalsta izteikšanu Ukrainai.
Ukrainas ārlietu ministra padomnieks Jevhens Jeņins (Yevhen Yenin) Ukrainas medijam “Ukrainska Pravda” atzina, ka Hersonas policijas departamenta telpās tika atklātas spīdzināšanas kameras. Šāda prakse ir “ierasta” aina Krievijas okupētajos apgabalos.
Aptuveni 40 kilometrus uz Ziemeļiem no Hersonas, Snihurivkas pilsētā varas iestādes izmeklē vairākus ziņojumus par cilvēku aizturēšanu, spīdzināšanu un piespiedu deportāciju. Vietējā amatpersona Ivans Kuhta (Ivan Kukhta) piebilda laikrakstam “The New York Times”, ka krievi bija izveidojuši moku kambari policijas iecirknī un restorāna pagrabā.
Cietušais “Valērijs”, kurš vēlas palikt anonīms, Lielbritānijas televīzijas kanālam “Sky News” 13. novembrī stāsta, ka “20 kamerās bija vairāk nekā 18 ieslodzītie. Ja jūs iekļūtu cietumā un redzētu, ko viņi [Krievijas karavīri] ir uzrakstījuši uz sienām, jūs saprastu, cik ļoti viņi mūs ienīda.”
Uzņēmējs “Valērijs” tika apcietināts pēc tam, kad centās aizturēt krievu okupantus, kuri vēlējās no rūpnīcas nozagt kravas automašīnas. Viņš atceras, ka šajās kamerās cilvēki tika sisti un spīdzināti katru dienu.
Arī Hersonas policijas moku kambariem blakus esošās daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājs "Andrijs" “Sky News” atkāj, kā viņš ir dzirdējis ieslodzīto cilvēku kliedzienus: “Es visu dzirdēju, tas bija šausminoši. Viņi izvaroja meitenes. Viņi veda vīriešus, sita un nogalināja viņus.”
Izmeklētāji turpina apkopot pierādījumus par Krievijas kara noziegumiem Hersonā. Tikmēr amatpersonas strādā dienu un nakti, lai atjaunotu elektrības, ūdens un siltuma piegādi, ko krievi pametot Hersonu ir iznīcinājuši.
