Krievijas uzsāktais pilna mēroga karš Ukrainā ir atkārtoti pierādījis Krievijas imperiālistisko vēlmi. Vēsturē ir bijuši vairāki kari, taču visbiežāk iemesli un mērķi ir vienādi. Šī iemesla dēļ ir svarīgi saprast, kāpēc vēsture atkārtojas. Latvijas Kara muzeja rīkotās starptautiskās zinātniskās konferences “Karš, ideoloģija un vara: Krievijas ekspansija Eiropā vēstures gaitā” ietvaros tiks meklētas likumsakarības un potenciāli iemesli Krievijas vardarbīgajai politikai daudzu gadu garumā.
Konferencē Latvijas Kara muzejā piedalās vēstures eksperti un speciālisti no Latvijas, Igaunijas, Polijas, Somijas un Ukrainas, lai apspriestu Eiropas valstu pieredzi, saskaroties ar Krievijas ekspansiju vai okupācijas varu vēstures gaitā. Visas šīs valstis ir saskārušās ar Krievijas izraisītu karu. Visām valstīm tā ir bijusi pagātne, taču Ukraina piedzīvo to atkārtoti šodien.
Karš ir konflikta risināšana ar militāriem līdzekļiem. Krievijas attieksme pret kaimiņiem vienmēr bijusi nospiedoša, kas vēlāk rezultējies militārā uzbrukumā. Arī šī brīža karš Ukrainā parāda, ka Krievijas ilgstošā ietekme Ukrainā ir mazinājusies, kas licis pieņemt lēmumu iebrukt Ukrainā, lai pārtrauktu tās virzību uz Rietumu pasaules vērtībām. Krievijas uzvara bruģētu ceļu citiem kariem, tāpēc ir svarīgi atbalstīt Ukrainu tās cīņā pret krievu okupantiem.
Šī brīža karš ir drauds Rietumu sabiedrības vērtībām un kārtībai, tāpēc mums ir jābūt kopā ar ukraiņiem. Katrs viedoklis – gan privāts, gan institūciju, kas atspēko Krievijas propagandu, ir kā nagla Krievijas imperiālisma zārkā.
Konferences temats izvēlēts, ņemot vērā gan Krievijas pašlaik īstenoto militāro agresiju pret Ukrainas valsti un tautu, gan tai kopumā raksturīgo agresīvo ārpolitiku, kuras saknes meklējamas jau senākā vēsturē.
Konferenci rīko Latvijas Kara muzejs un Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte, un tā norisinās 3. un 4. novembrī Latvijas Kara muzejā, Smilšu ielā 20.
Konferencei “Karš, ideoloģija un vara: Krievijas ekspansija Eiropā vēstures gaitā” varēs sekot līdzi arī tiešsaistē Latvijas Kara muzejā Facebook lapā: www.facebook.com/LatvijasKaraMuzejs.
