Septiņu ekonomiski attīstītāko lielvaru grupa, jeb G7 ir apņēmusies atbalstīt Ukrainu ilgtermiņā. ASV gatavojas paziņot par modernas zeme-gaiss raķešu sistēmas iegādi Kijivai, vēsta ASV izdevums “Stars and Stripes”.
G7 tikšanās laikā Vācijas Alpos, lielvaru līderi videokonferences formātā aizvadīja tikšanos arī ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
G-7 līderi pirmdien sāks savu trīs dienu samita sesiju, kuras galvenie jautājumi būs saistīti ar Ukrainu.
Vēlāk G7 līderiem pievienosies piecu ekonomiski visstraujāk augošo demokrātisko valstu līderi no Indijas, Indonēzijas, Dienvidāfrikas, Senegālas un Argentīnas. Ar šo valstu līderiem plānots pārrunāt klimata pārmaiņu un enerģētikas jautājumus.
Karš Ukrainā ir G-7 līderu samita galvenais jautājums. Zīmīgi, ka svētdien, kad sākās tikšanās, Krievijas raķetes pirmo reizi pēdējo nedēļu laikā atkal tika izšautas pa Ukrainas galvaspilsētu.
27. jūnijā G7 līderiem ir iespēja Ukrainai vēlreiz pierādīt savu vienotību, atkārtoti apstiprinot apņemšanos atbalstīt Kijevu.
Kā vēsta “Stars and Stripes”, tikšanās laikā Dž. Baidens gatavojas paziņot, ka ASV nodrošina Ukrainai modernu zeme-gaiss raķešu sistēmu, kā arī papildu artilērijas atbalstu.
Papildu palīdzības pakete ietvers vēl vairāk munīcijas Ukrainas artilērijas ieročiem, kā arī pretbateriju radarus, lai labāk cīnītos ar Krievijas iebrucējiem.
Kā ziņo “Stars and Stripes”, Dž. Baidens cer izmantot savu Eiropas vizīšu sēriju, lai veicinātu vienotību koalīcijai, kas cenšas sodīt Krieviju par tās iebrukumu Ukrainā. ASV sabiedrotos mudina darīt vēl vairāk, pārvarot šaubas laikā, kad Ukraina jau piekto mēnesi cīnās ar visaptverošu un brutālu Krievijas iebrukumu.
G7 samita uzņemošās valsts Vācijas kanclers Olafs Šolcs pagājušajā nedēļā sacīja, ka vēlas apspriest "Māršala plāna Ukrainai" aprises. Tā kā karš Ukrainā joprojām turpinās, maz ticams, ka šajā posmā pēc G7 samita tas būs detalizēts plāns. Irpeikš O. Šolcs sacīja, ka "Ukrainas atjaunošana būs vairāku paaudžu uzdevums".
G-7 jau iepriekš apņēmās palīdzēt finansēt Ukrainas neatliekamās vajadzības. Grupas finanšu ministri pagājušajā mēnesī vienojās sniegt ekonomisko palīdzību 19,8 miljardu dolāru apmērā, lai palīdzētu Kijevai nodrošināt pamatpakalpojumu darbību un nepieļautu, ka valsts ierobežotās finanses kavē tās aizsardzību pret Krievijas iebrukumu.
Kāda augsta ranga ASV administrācijas amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma, sacīja, ka ASV un Eiropa vienojas par saviem mērķiem, lai sarunu ceļā panāktu konflikta izbeigšanu, pat ja viņu loma dažkārt šķiet atšķirīga.
O. Šolcs un Francijas prezidents Emanuels Makrons centušies to veicināt, aktīvi sarunājoties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un Zelenski, vienlaikus piegādājot ieročus Ukrainai. Tikmēr ASV lielākoties ir pārtraukušas nozīmīgas sarunas ar Krieviju un cenšas pēc iespējas vairāk stiprināt Ukrainas kaujas kapacitāte, lai tās pozīcijas pie sarunu galda ar agresorvalsti Krieviju būtu spēcīgāka.
Pret Krieviju ieviesto stingro sankciju noturība var būt atkarīga no tā, vai G-7 un citi līderi spēs atrast veidus, kā atvieglot energoapgādes problēmas un strauji augošās energoresursu cenas, laikā kad iestājoties ziemai pārējā pasaule, cenšas atslēgties no Krievijas enerģijas avotiem.
