EK viceprezidents: ES līderi plaši atbalsta ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai

Ārvalstīs
LETA
Ukrainas karogs Kijivā
Foto: Ukrainas karogs Kijivā/Foto: EPA/Scanpix

Eiropas Savienības (ES) līderu vidū ir vērojams plašs atbalsts ES kandidātvalsts statusa piešķiršanai Ukrainai, līdz ar to paredzams, ka šonedēļ gaidāmajā samitā par šo jautājumu tiks pieņemts pozitīvs lēmums, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" pauda Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Valdis Dombrovskis (JV).

Jau ziņots, ka EK piektdien nolēma ieteikt piešķirt ES kandidātvalsts statusu Ukrainai un Moldovai, tomēr, tomēr gala lēmuma pieņemšanai vēl nepieciešama zaļā gaisma no visām 27 ES dalībvalstīm. Bloka līderi par kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai diskutēs samitā Briselē 23.jūnijā un 24.jūnijā.

"Redzam, ka [ES] līderi samērā plaši atbalsta, tā kā varam cerēt tomēr uz pozitīvu rezultātu arī samitā," pirmdien televīzijas intervijā sacīja Dombrovskis.

Viņš atzina, ka ES kandidātvalsts statusa piešķiršana Ukrainai galvenokārt ir politiskās solidaritātes žests saistībā ar Krievijas izrādīto agresiju pret šo valsti. Vienlaikus tā esot ģeopolitiska atbilde, ka tādām valstīm kā Ukrainai, Moldovai un Gruzijai ir tiesības pašām lemt savu likteni, pašām izvēlēties savu ģeopolitisko virzību, un ka tās netiek atstātas Krievijas ietekmes zonā.

Kā ziņots, arī tad, ja Ukraina un Moldova tiks atzītas par kandidātvalstīm, to ceļš uz dalību ES būs diezgan ilgs.

Durvju atvēršana Ukrainai ir lielā mērā simbolisks solis, Kijivai cenšoties nostiprināt savu vietu Eiropā laikā, kad pret Ukrainu pilna mēroga karu atklāti izvērsusi Krievija.

Dažas ES valstis, arī Nīderlande, ir skeptiskas pret to, ka Ukrainas pieņemšana var notikt pārāk ātri.

ES smagsvaru Francijas, Vācijas un Itālijas līderi ceturtdien vizītes gaitā Kijivā pauda atbalstu tam, ka Ukrainai nekavējoties tiek piešķirts kandidātvalsts statuss.

Kā norādīja EK prezidente Urzula fon der Leiena, kandidātvalsts statusa piešķiršana Ukrainai jāveic, "balstoties izpratnē, ka valsts veiks virkni tālāku svarīgu reformu" pirms pārejas pie nākamā posma un tiek sāktas oficiālas sarunas.

Viņa norādīja uz nepieciešamību veikt tieslietu sistēmas reformu, izskaust korupciju un ierobežot oligarhu ietekmi.

Līdzās Ukrainai un Moldovai, kam EK piektdien ieteica piešķirt ES kandidātvalsts statusu, dalībai blokā pieteikusies arī Gruzija.

Taču Leiena izteicās, ka Gruzijai būtu jāsniedz tāda "Eiropas perspektīva", kas ļautu tai nonākt līdz kandidātvalsts statusam, ja tiktu turpinātas jaunas reformas.

Dalies ar šo ziņu