Krievijas karaspēks sācis jaunu uzbrukumu Ukrainas galvaspilsētai Kijevai, neskatoties uz to, ka okupanti zaudējuši aptuveni 5% no iebrukumam dislocētajiem spēkiem, atsaucoties uz augstas ASV aizsardzības amatpersonas paziņoto otrdien, raksta ASV izdevums “Stars and Stripes”.
Kamēr vairāk nekā 60 kilometrus garais Krievijas bruņoto spēku konvojs, kas virzījās uz Kijevu, joprojām ir iestrēdzis aptuveni 25 kilometrus uz ziemeļiem no galvaspilsētas, citi ienaidnieka spēki uzsākuši virzību uz Kijevu no ziemeļaustrumiem, medijam norāda amatpersona, kura vēlējās palikt anonīma.
“Pēdējā laikā neesam redzējuši šī konvoja lielu virzību uz priekšu. Šie Krievijas spēki virzījušies no ziemeļaustrumiem gar Čerņigovu un Harkivu, dodoties uz Kijevu,” uzsver amatpersona.
Otrdienas rītā šie okupantu spēki atradās aptuveni 60 kilometru attālumā no Ukrainas galvaspilsētas, taču tajā pašā laikā Krievija “pastiprinājusi pilsētas bombardēšanu, apšaudēm izmantojot dažāda veida raķešu sistēmas un artilēriju,” informē amatpersona.
Jaunā ienaidnieka karaspēka uzbrukuma virzība notiek, kad Krievija iebrukumam Ukrainā savilkusi teju visus tās spēkus, sacīja amatpersona. Pirms kara uzsākšanas 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins vairāku mēnešu garumā gar Ukrainas robežās ar Krieviju un Baltkrieviju izvietoja vairāk nekā 170 000 karavīru un kaujas tehnikas.
Amatpersona arīdzan norāda, ka V. Putins līdz šim paša uzsāktajā uzbrukumā līdz šim zaudējis aptuveni 5% no Krievijas spēkiem, nenorādot, cik liela daļā no tā ir zaudētā dzīvā spēka.
ASV atteikušās spriest, cik daudz Krievijas karavīru konfliktā gājuši bojā, un amatpersona nevarēja apstiprināt neseno mediju pausto informāciju, ka nogalināto Krievijas karavīru skaits varētu būt aptuveni 3000.
Pirmdien Ukrainas Aizsardzības ministrijas galvenais izlūkošanas direktorāts ziņoja, ka Ukrainas karaspēks nogalinājis un ievainojis vairākus Krievijas armijas augstākos virsniekus, taču arī šo informāciju ASV aizsardzība amatpersona neapstiprināja.
Ziņota, ka nogalināto vidū ir Krievijas Centrālā militārā apgabala 41. armijas štāba priekšnieks, komandiera pirmais vietnieks Krievijas ģenerālmajors Vitālijs Gerasimovs, kurš saņēmis medaļu “Par Krimas atgriešanu” par viņa ieguldījumu Krievijas iebrukumā Ukrainā 2014. gadā, kas rezultējās Krimas pussalas aneksijā, ziņo Ukrainas izlūkošanas direktorāts.
Amatpersona arī atzīmē – okupētājvalsts karaspēks arī turpina “virzīties uz priekšu un izolēt” Čerņigovu un Harkivu arī ziemeļos, kamēr Ukrainas bruņotie spēki turpina cīņu, lai saglabātu kontroli pār šīm pilsētām.
Tikmēr, kā pirmdien ziņoja Pentagona pārstāvis Džons Kirbijs, Krievija veiksmīgākie panākumi bijuši Ukrainas dienvidos, kur tā savā kontrolē pārņēmusi piekrastes pilsētas Hersonu dienvidrietumos un Berdjansku dienvidaustrumos. Okupantu spēku kontrolē joprojām ir arī Zaporižjas atomelektrostacija Ukrainas dienvidos un centrālajā daļā, kas tika apšaudīta un ieņemta pagājušās nedēļas ceturtdienas vakarā.
Amatpersona arīdzan pieļauj, ka krievi grib ieņemt Mikolajevu, lai padarītu vieglāku sauszemes uzbrukumu un īstenotu jūras desanta uzbrukumu Ukrainas dienvidaustrumu ostas pilsētai Odesai, taču ASV vēl nav redzējušas pierādījumus par nenovēršamu uzbrukumu šai pilsētai, kurā dzīvo aptuveni viens miljons cilvēku.
Lai arī Ukrainas prezidents Volodimira Zelenska vairākkārt lūdzis NATO ieviest lidojumu aizliegumu zonu virs valsts, lai kavētu Krievijas uzbrukumus, gaisa telpa virs Ukraina joprojām ir atvērta okupētājvalsts lidojumiem.
Lai gan ASV neieviesīs lidojumu aizlieguma zonu virs Ukrainas, jo tas arī amerikāņu karaspēku iesaistītu karadarbībā ar Krieviju, ASV prezidenta Džo Baidena administrācija izskata starptautiskās iespējas Ukrainai piegādāt iznīcinātājus.
Amerikas Savienoto Valstu valsts sekretārs Entonija Blinkens norādīja, ka ASV uz Ukrainu gan negrasās sūtīt savus gaisa kuģus, taču Dž. Baidens ļoti aktīvi apsverot iespēju Polijai piegādāt savas padomju laikā ražotās lidmašīnas, kuras Amerika tai kompensētu ar “F-16” iznīcinātājiem.
Savukārt Polija ASV lūdza tai piešķirt lietotus gaisa kuģus ar atbilstošām operacionālām spējām.
ASV pavēlniecība Eiropā palīdz veicināt starptautiskos centienus ziedot Ukrainai ieročus, izmantojot izveidoto sabiedroto koordinācijas tīklu.
"Polija ir gatava nekavējoties noteikt lidmašīnu iegādes nosacījumus," paziņoja Polijas Aizsardzības ministrija.
Tomēr Pentagons norādīja, ka Polijas piedāvājums nav "aizsargājams" loģistikas un citu iemeslu dēļ.
Viņš arī sacīja, ka Aizsardzības departaments sazinās ar Polijas valdību pēc tās paziņojuma un uzsvēra, ka lēmums par to, vai Polijai piederošās lidmašīnas nodot Ukrainai, ir Polijas valdības lēmums.
"Mēs turpināsim konsultēties ar saviem sabiedrotajiem un partneriem par palīdzību Ukrainai, ko sniedzam nepārtraukti, jo patiesībā Polijas priekšlikums izcēla tikai dažus sarežģījumus, ko šis jautājums varētu radīt," sacīja Dž. Kirbijs.
Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki šīs nedēļas sākumā sacīja, ka šie izaicinājumi ietver to, kā nogādāt lidmašīnas Ukrainai, jo NATO spēki nevar ar tā ielidot Ukrainas gaisa telpā, un kā ASV varētu kompensēt Polijas lidmašīnu piegādi, "jo bieži jaunu lidmašīnu atdošana un nopietnu ieroču sistēmu nodošana no ASV bieži vien prasa vairākus gadus.”
Baidens vairākkārt norādījis, ka nesūtīs ASV karaspēku uz Ukrainu cīnīties pret krieviem. Tajā pašā laikā Eiropā šobrīd atrodas vairāk nekā 90 000 ASV karavīru, no kuriem lielākā daļa jau bija izvietoti kontinentā vai tur atrodas rotācijas kārtībā.
Pēdējais paziņojums šīs nedēļas sākumā vēstīja, ka uz NATO Austrumu flangu tiks nosūtīti papildus 500 ASV karavīri un aprīkojumu. Dž. Kērbijs sacīja, ka 150 karavīru, kā arī nezināms skaits “KC-135” gaisa tankeru no Fērčildas gaisa spēku bāzes Spokanē, Vašingtonā tiks tiks pārvietoti uz Grieķiju. Tomēr vēlāk tika paziņots, ka tos tomēr izvietos Vācijā.
“NATO Eiropas spēku virspavēlnieks ģenerālis Tods Volters pieņēma lēmumu, ka spēkus vēlas pārvietot uz Spangdālemu Vācijā, tāpēc tie tur arī dosies, un šis lēmums ir viņa ziņā,” sacīja amatpersona.
Pārējie karavīri tik izvietoti iecerētājās lokācijās, tostarp 40 cilvēku personālsastāvs tiks izvietots atbalsta operāciju centros Polijā un Rumānijā un 300 karavīri Vācijā.
