Vēsturiski jūtīgie jautājumi

Krievija cenšas izmantot akadēmisku publikāciju, lai starptautiskajā telpā diskreditētu Lietuvu, brīdina domnīcas Eiropas Politikas analīzes centra (CEPA) pētnieks Edvards Lūkass. Viņš rakstā “History Wars: Lithuania’s Next” analizē 400 lappušu biezu sējumu par Lietuvas vēsturi, ko izdevusi Krievijas Ārlietu ministrijai padotā augstskola MGIMO ar...

No 2. maija Latvijas Kara muzejā skatāma izstāde “Bērna prātā” – muzeja drosmīgākais un emocionāli spēcīgākais pēdējo gadu projekts. Izstāde “Bērna prātā” izgaismo karadarbības ietekmi uz vienu no visneaizsargātākajām civiliedzīvotāju grupām – bērniem, kas joprojām saglabājas kā visneproporcionālāk militāros konfliktos skartā sabiedrības daļa. Tās...

Latvijas valsts vēsture nav sena, tai ir mazliet vairāk nekā 100 gadu, taču šajā laikā ir piedzīvots daudz ciešanu. Latvijas Neatkarības karš, Nacistiskās Vācijas un PSRS okupācija, kā arī Otrais pasaules karš, kas atņēmis tūkstošiem Latvijas civiliedzīvotāju un karavīru dzīvību. Karā un okupāciju laikā kritušie tiek pieminēti piemiņas dienās...

31. augustā, plkst. 14.00 aizsardzības ministrs Artis Pabriks apmeklēs vēsturnieka Jāņa Riekstiņa grāmatas “Latvijas attīrīšana no „pretpadomju elementiem” 1944. – 1953. gads” atvēršanu Latvijas Kara muzejā.

Tiem, kuri apsver iespēju Uzvaras parkā 9.maijā nolikt ziedus, jāsaprot, ka Krievijas propaganda viņus izmantos stāstiem par atbalstu Kremlim, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" brīdināja Valsts policijas (VP) priekšnieks Armands Ruks.

Rīt, 30. novembrī, plkst. 13.00 aizsardzības ministrs Artis Pabriks piedalīsies atceres brīdī Rumbulas memoriālā, pieminot pirms 80 gadiem Rīgas geto ieslodzītos un iznīcinātos ebrejus.

25. marts Latvijā ir sēru diena, kad pieminam 1949. gada deportācijas upurus. Tā ir diena, kad no savām mājām un dzimtenes svešumā tika aizvesti daudzi tūkstoši latviešu. Daudzi no viņiem, tostarp sievietes, sirmgalvji un bērni dzimtajā Latvijā vairs neatgriezās – daļa novārga un aizgāja bojā koncentrācijas nometnēs un mūža nocietinājumus, daļa –...

Pirms 69 gadiem Veļikajas upes krastā uz dienvidaustrumiem no Ostrovas sākās kaujas, kurās pirmo reizi 2. Pasaules kara laikā plecu pie pleca cīnījās abas lielākās Latviešu leģiona vienības – 15. divīzija un 2. brigāde (vēlāk pārdēvēta par 19. divīziju).

Krievijas prezidents Vladimirs Putins "ieteicis" Valsts domei izstrādāt likumu, kas aizliegtu Padomju Savienību publiski pielīdzināt nacistiskajai Vācijai.

Pirmdien, 30. novembrī, plkst.12 aizsardzības ministrs Artis Pabriks Rumbulas memoriālā pieminēs pirms 79 gadiem Rīgas geto ieslodzītos un iznīcinātos ebrejus.

Lai skaidrotu sarežģītos Latvijas vēstures notikumus Kanādas sabiedrībai, šo valsti sākusi apceļot Okupācijas muzeja un muzeja “Ebreji Latvijā” veidotā izstāde “Latvijas traģēdija – 1941”.

Atzīmējot 26. gadadienu kopš Krievijas karaspēka izvešanas no Latvijas, Kara muzejā prezentēta vēsturnieka Jāņa Riekstiņa sarakstītā grāmata “PSRS okupācijas armijas noziegumi Latvijā. 1940.–1991. gads”. Šī grāmata ir balstīta uz atslepenotajiem arhīvu dokumentiem. Tie nepārprotami liecina – noziegumi nebija tikai atsevišķu karavīru patvaļa, bet...

Pirms 80 gadiem, 1940. gada 23. jūlijā, ASV Valsts sekretāra vietnieks Samners Velss parakstīja deklarāciju, kurā nosodīja PSRS veikto Baltijas valstu okupāciju. Par godu šai gadadienai ASV Valsts sekretārs Maiks Pompeo publicējis paziņojumu, kurā uzsver, ka arī turpmāk ASV neatzīs Krievijas veiktās nelikumīgās teritoriju aneksijas.

Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam būtu jāatvainojas Baltijas valstīm par Padomju Savienības veikto apkaunojošo okupāciju un inkorporāciju PSRS sastāvā, nevis tā jāaizstāv.

1940.gada 17.jūnijā sarkanarmijas tanku kāpurķēdes pārbrauca Latvijas neatkarībai. Latvijas armija bija gatava stāties pretī agresoram, taču pavēli par pretošanos nesaņēma. Pēc Maskavai paklausīgas, mikrobiologa, profesora Augusta Kirhenšteina "leļļu" valdības sastādīšanas sākās visas mūsu valsts dzīves sfēru pārveidošana pēc "padomju parauga"...

Jēkabs Muša ir 91 gadu vecs pensionārs, kas pats vēlējas pastāstīt, ko ir piedzīvojis savā dzīvē, tai skaitā 2. pasaules kara laikā. Jēkabs gribējis atstāt nākamajām paaudzēm rakstisku materiālu, bet, tā kā acu gaišums ir zudis, tad nav sanācis to izdarīt.

Nevienam nav noslēpums, ka mūsu kalendārā ir vairākas dienas, kuras objektīvu un arī subjektīvu iemeslu dēļ ir kļuvušas par kairinātājām mūsu sabiedriskajai domai.

Daudz kara vētru ir dunējušas pāri mūsu zemei...1941.gada 1.jūlijā Padomju Savienības Sarkanās armijas atstātajā Rīgā ienāca Vācijas karaspēks. 1940.gada 17.jūnijā uzsākto padomju okupāciju nomainīja Vācijas okupācija. 1944.gada 13.oktobrī Rīgā ienāca Padomju Savienības Sarkanā armija, padzenot no pilsētas nacistiskās Vācijas karaspēku. Vēlreiz...

1945. gada 8. maijs ir diena, kad līdz ar nacionālsociālistiskās Vācijas sakāvi Eiropā beidzās Otrais pasaules karš un iestājās miers. Tika sagrauts viens no nežēlīgākajiem totalitārajiem režīmiem 20. gadsimta Eiropā un izbeigts karš, kas prasīja vairāk nekā 50 miljonu karavīru un civiliedzīvotāju, t. sk. sešu miljonu holokausta upuru dzīvības...