Jaunsardzes centra pēdējo gadu svarīgākie projekti – apmācību kvalitātes celšana un VAM ieviešana

Foto: Jaunsardzes centra direktors plkv. A. Mirbahs un jaunsargi 18. novembra militārajā parādē/Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Jaunsardzes mācību procesa kvalitātes paaugstināšana un valsts aizsardzības mācības (VAM) ieviešana – šos kā lielākos izaicinājumus un sasniegumus pēdējo gadu laikā uzsver Jaunsardzes centra direktors pulkvedis Aivis Mirbahs. Sarunā ar “Sargs.lv” viņš atzīst, ka valsts aizsardzības mācība ir metode, kas aptvers visus Latvijas jauniešus – 10. un 11. klases skolēnus vispārizglītojošajās skolās un 1., 2. un 3. kursa audzēkņus profesionālās ievirzes vidējās izglītības iestādēs. Līdz ar to pienesums visaptverošai valsts aizsardzībai no valsts aizsardzības mācības būs milzīgs. Tikmēr Jaunsardzes 30. gadadienas priekšvakarā Jaunsardzes pašpārvaldes vadītājs Gints Zilpuris, kurš pats nāk no Bauskas jaunsargu vienības, neslēpj, ka Jaunsardze devusi daudz nenovērtējamu zināšanu un iemaņu, kas noderējušas arī ikdienā. Lai arī viņš no Jaunsardzes drīzumā plāno doties prom, jo spers soli tālāk un iestāsies Zemessardzē, viņš apsola, ka vienmēr centīsies palīdzēt savas bijušās vienības instruktoram un arī Jaunsardzes pašpārvaldei, ja vien viņa padoms vai palīdzība tiks lūgts.

Kā vienu no pēdējo gadu lielākajiem izaicinājumiem un sasniegumiem pulkvedis A. Mirbahs min jaunsargu mācību procesa kvalitātes paaugstināšanu, un tas ietver vairākus virzienus. Viens no tiem – ir pārskatīta līdzšinējā jaunsargu četru līmeņu apmācības programma. Otrs – jaunsargu instruktoru izglītības un kvalifikācijas celšana, kā arī mācību procesa pilnvērtīgai nodrošināšanai nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu iegāde.

“Lielu uzsvaru likām uz jaunsargu instruktoru izglītību un kvalifikāciju. Tagad tas izaudzis tiktāl, ka jaunsargu instruktoram ir jābūt augstākajai pedagoģiskajai izglītībai un aizsardzības ministra noteiktai kvalifikācijai, kas sevī ietver apmēram 12 dažāda veida kursus,” saka Jaunsardzes centra direktors.

Viņš atzīst – jūtams, ka pēdējos gados beidzot Jaunsardzei bijis pienācīgs finansējums, tāpēc bijis iespējams iegādāties nodarbībām nepieciešamos materiāltehniskos līdzekļus, kā arī ekipējumu, lai visi jaunsargi būtu atbilstoši apģērbti un ekipēti un pilnvērtīgi varētu piedalīties nodarbībās.

Pulkvedis A. Mirbahs Jaunsardzes centra vadītājs ir kopš 2017. gada, un viens no viņa vadības laika lielākajiem un interesantākajiem izaicinājumiem bijis valsts aizsardzības mācības (VAM) projekts.

Viņš atzīst – šī ideja viņi aizrāva toreiz, kad VAM pilotprojektā brīvprātīgi piedalījās vien dažas Latvijas vispārizglītojošās skolas, un aizrauj joprojām, kad valdība jau pieņēmusi lēmumu no 2024. gada valsts aizsardzības mācību vispārizglītojošo skolu 10. un 11. klasēs, kā arī profesionālās ievirzes izglītības iestāžu 1., 2 un 3. kursā ieviest kā obligātu mācību priekšmetu no 2024. gada. Pašlaik VAM skolās joprojām tiek īstenota brīvprātīgi, taču šo skolu ir tik daudz, ka šogad valsts aizsardzības mācību apgūst jau vairāk nekā 10 000 jauniešu.

Jaunsardzes centra direktors neslēpj, ka Jaunsardzes kā interešu izglītības lielākā problēma ir tā, ka tā ir brīvprātīga. Tas nozīmē, lai sasniegtu izmērāmu rezultātu, jaunietim vairākus gadus regulāri jānāk uz nodarbībām. Tas var būt sarežģīti, ņemot vērā jauniešu dažādās intereses un pubertātes vecuma īpatnības. Secinājums, pie kā Jaunsardzes centrs reiz nonācis, bijis diezgan šokējošs – no vairāk nekā 7000 jaunsargiem uz 4. līmeņa jaunsargu nometnes noslēguma testu, kas ir kā kulminācija dalībai Jaunsardzē, ieradušies vien 200 līdz 250 jauniešu, kas procentuāli ir ļoti maz.

Jaunsardzes centra direktors

pulkvedis Aivis Mirbahs

“Tāpēc man iepatikās ideja par valsts aizsardzības mācību kā pilnvērtīgu mācību priekšmetu, kuru jaunietis apgūst skolā, paralēli tam VAM vasaras nometnēs iemācoties vēl citas papildus zināšanas un prasmes. Šādi Jaunsardzes centrs varētu garantēt sasniedzamo rezultātu – militārās pamatapmācības kursa 1. līmeņa ekvivalentu kvalifikācijas līmeni".

Viņš valsts aizsardzības mācības projektu salīdzina ar astoņkāji, jo, lai tas veiksmīgi funkcionētu, nepieciešamas daudzas komponentes - gan atbilstoši kvalificēti instruktori, gan jauna programma un nodarbību plāni, gan infrastruktūra, finansējums, materiāltehniskie līdzekļi.

Lai arī šogad ar jaunu instruktoru rekrutēšanu ir veicies diezgan labi, pulkvedis A. Mirbahs atzīst, ka tieši cilvēku resurss – jaunsargu instruktori, kuri vienlaicīgi ir arī VAM pasniedzēji – joprojām ir lielākais Jaunsardzes centra izaicinājums.

Šogad rekrutēti ap 90 darbinieku, taču apmēram puse ir arī darbu atstājuši, pārejot uz citu darbības sfēru, līdz ar to ilgtermiņā joprojām jādomā, kā piesaistīt jaunus darbiniekus un instruktorus.

Turklāt jaunsargu instruktora – VAM pasniedzēja darbs ir ļoti daudzpusīgs, tāpēc tas nebūs pa spēkam pilnīgi ikvienam. Jābūt arī aicinājumam, jo jaunsargu instruktors, līdzīgi kā ikviens pedagogs, pirmkārt, jauniešiem ir paraugs un bieži vien arī iedvesmas un motivācijas avots.

“Jaunsargu instruktoram gan jāpārzina interešu izglītība un jāmāca valsts aizsardzības mācība, gan jāveic tirgus izpētes un jāorganizē jaunsargu nometnes. Darbs ir specifisks – ne katrs ir gatavs nedēļas nogalēs apmeklēt kvalifikācijas celšanas un citus militārus kursus,” saka plkv. A. Mirbahs, piebilstot, ka nenormēts darba laiks mēdz būt arī jaunsargu un valsts aizsardzības mācības vasaras nometņu laikā, tāpēc Jaunsardzes centrs aktīvi strādā pie instruktoru darba laika organizācijas metodes pilnveides.

Tāpat nākotnē plānots uzlabot arī jaunsargu instruktoru atalgojuma sistēmu, jo skaidrs, ka grūti atrast kvalificētus speciālistus, kuri būtu gatavi strādāt par esošo darba samaksu. Maslova piramīda nosaka – kamēr indivīdam nav apmierinātas pamatvajadzības, tikmēr par augstākām vērtībām, tostarp arī patriotismu, grūti domāt, vismaz ilgstoši.

“Mans arguments ir tāds – valsts aizsardzības mācība ir metode, kas aptvers visus Latvijas jauniešu – 10. un 11. klasi vispārizglītojošajās skolās un 1., 2. un 3. kursu profesionālās ievirzes vidējās izglītības iestādēs. Līdz ar to pienesums visaptverošai valsts aizsardzībai no valsts aizsardzības mācības būs milzīgs,” saka Jaunsardzes centra direktors.

Viņš arī atzīst – ieviešot valsts aizsardzības mācību, bijusi cieša sadarbība un pieredzes apmaiņa ar citām valstīm, piemēram, Poliju, kurā šobrīd tiek ieviests kaut kas līdzīgs valsts aizsardzības mācībai, bet ne tik apjomīgi, kā Latvijā.

VAM — Valsts aizsardzības nometne 2021. gadā. Foto: Jaunsardzes centra arhīvs

Jau ziņots, ka šī gada 2022. gada 30. novembrī Jaunsardzei aprit 30. gada diena. Tai par godu visas dienas garumā notiks dažādi pasākumi.

“Sargs.lv” uz sarunu aicināja arī Jaunsargu pašpārvaldes vadītāju Gintu Zilpuri, kurš pats ir Bauskas jaunsargu vienības jaunsargs.

Pašpārvaldes vadītājs tiek ievēlēts uz diviem gadiem, un Gints ir piektais, kurš ieņem šo amatu. Līdz ar to šogad mazi svētki – 10 gadi – ir arī Jaunsardzes pašpārvaldei.

Atceroties, kā viņš nokļuva pašpārvaldē, Gints stāsta, ka tas noticis nejauši. Novada jaunsargu nometnē iepriekšējās pašpārvaldes dalībnieks prezentējis organizāciju, aicinot pieteikties jaunos dalībniekus.

“Toreiz instruktors man teica: “Gint, es dzirdu, ka tu gribi pieteikties!” Es gan vēl nebiju izlēmis, bet piekritu instruktora aicinājumam,” atceras Gints, kurš drīz vien kandidēja arī uz Jaunsargu pašpārvaldes vadītāja amatu.

Jaunsardzē Gints ir jau vairākus gadus, taču visvairāk ieguvis tieši pēdējo gadu laikā, darbojoties pašpārvaldē – iegūtas gan komunikācijas prasmes, gan padziļinātāk iepazīts Jaunsardzes centra darbs un personāls, kā arī pārējo Latvijas novadu jaunsargu vienību pārstāvji.

Jaunsardzes pašpārvaldes vadītājs

Gints Zilpuris

“Jaunsardze aizņem lielu daļu manas dzīves, un tā mani ir pilnveidojusi. Arī tur nokļuvu salīdzinoši nejauši, jo mans tētis ir militārpersona, un visādus knifiņus man jau bija iemācījis. Draugs iestājās Jaunsardzē, un aicināja mani, lai es arī nāku. Lai arī drīz no Jaunsardzes došos prom, nekad to neaizmirsīšu – te apgūtas daudzas militārās sfēras prasmes, iemaņas uzstāties publiski un citas lietas, kas man dzīvē noderēs,” stāsta Gints, piebilstot, ka kontaktus ar savas vienības instruktoru uzturēs arī turpmāk un iespēju robežās mēģinās palīdzēt, piemēram, nometņu organizēšanā.

No Jaunsardzes Gints dosies prom, jo, kā pats saka, pāries nākamajā līmenī – dienestā Zemessardzē, jo sasniegts jau 18 gadu vecums. Viņaprāt, tas ir loģisks solis, turklāt dienests Zemessardzē ļauj iemācīties ko jaunu, sastapt līdzīgu domājošus cilvēkus, kā arī par dienestu saņemt zināmu atalgojumu, kas viņam kā skolēnam ir būtiski.

Jaunsardzes centram Jaunsardzes 30. gadadienā Gints novēl turpmāku attīstību, bet jaunsargiem – lielāku motivāciju, īpaši grūtos brīžos, kā arī izmantot šo laiku sevis pilnveidei.

Viņš atzīst – tieši konkrētās jaunsargu vienības instruktors parasti ir tā atslēgas persona, kuras dēļ jaunieši dalību Jaunsardzē iemīl. Arī Bauskas jaunsargu vienības instruktors seržants Raivis Naumovs ir tāds.

“Jaunsardzes pamati ir atkarīgi no katra instruktora. Ja viņš nebūs aktīvs un pienākumus pildīs tikai kā parastu darbu, tad daudziem jaunsargiem tas liksies garlaicīgi. Tā kā mūsu vienības instruktors ir ļoti aktīvs un visos pasākumos “ieliek sirdi”, arī tāpēc Jaunsardze mani tik ļoti ieinteresējusi. Paldies viņam par to, arī par manis motivēšanu,” saka Gints Zilpuris.

Jaunsardzes 30. gadadienas svinības 30. novembrī sāksies plkst. 12.30 ar pulcēšanos pie pulkveža Oskara Kalpaka pieminekļa, lai svinīgā gājienā dotos nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa. Plānots, ka gājienā piedalīsies vairāk nekā 300 dalībnieku – Jaunsardzes centra darbinieki, jaunsargi un jaunsargu instruktori no visas Latvijas.

Tālāk no Brīvības pieminekļa gājiena dalībnieki dosies uz svinīgo svētbrīdi Doma baznīcā, kura sākums ir plānots plkst. 13:55.

Savukārt svinīgajā pasākumā, kas sāksies plkst. 16:30 un norisināsies ATTA Centrā, jaunsargus, Jaunsardzes centra darbiniekus, karavīrus un viesus Valsts prezidenta Egila Levita vārdā uzrunās viņa padomnieks nacionālās drošības jautājumos, Nacionālās drošības padomes sekretārs Jānis Kažociņš.

Pasākumā piedalīsies un uzrunu teiks arī Ministru prezidenta biedrs, aizsardzības ministrs doktors Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, Jaunsardzes centra direktors pulkvedis Aivis Mirbahs un ārzemju sadarbības partneri no Lietuvas, Igaunijas un Lielbritānijas.

Plānots, ka pasākumā tiks pirmatskaņota arī Jaunsardzes himna, ko izpildīs pats himnas vārdu un mūzikas autors.

Jaunsardzes kustība tika izveidota 1992. gada 30. novembrī, un tā ir lielākā bērnu un jauniešu kustība Latvijā, kurā iespējams piedalīties bez maksas. Jaunsardzes mērķis ir jauniešu izglītošana valsts aizsardzības jomā, kā arī patriotisma, pilsoniskās apziņas, biedriskuma, drošsirdības un fizisko spēju attīstībā. Jaunsardzē jaunieši iestājas brīvprātīgi, un par ar jaunsargu var kļūt ikviens Latvijas iedzīvotājs vecumā no 10 līdz 21 gadiem. Pašreiz Jaunsardzē visā Latvijā piedalās vairāk kā 7000 jauniešu.

Jaunsardzes centra pēdējo gadu svarīgākie projekti – apmācību kvalitātes celšana un VAM ieviešana

Dalīties ar šīs lapas saturu!