Liepājas Raiņa 6. vidusskolas 11. klases skolniece Paula Pūpe uzrakstījusi zinātniski pētniecisko darbu “Jaunsardzes nozīme jauniešu tālākizglītībā”. Darba tēma autorei ir būtiska, jo pati gandrīz divus gadus ir Jaunsardzē, tāpēc vēlējusies noskaidrot arī citu jauniešu motivāciju būt šajā organizācijā. Intervējot vairākus jaunsargus un Jaunsardzes centra instruktorus, viņa darba noslēgumā secina – ja jaunietis ir Jaunsardzē, tad ir lielāka iespēja, ka turpmākās karjeras izvēle būs saistīta ar militāro jomu – profesionālo militāro dienestu vai Zemessardzi.
Izprast citu jaunsargu motivāciju
Lai būtu priekšstats par militāro dienestu un iegūtu atbilstošas zināšanas, arī Paula pirms apmēram pusotra gada pievienojās Jaunsardzei. “Domāju, ka Jaunsardze vislabāk palīdzēs saprast, vai militārā joma ir domāta man, pirms es speru šo soli. Jau tagad varu teikt, ka nākotni plānoju saistīt ar militāro sfēru, vēl gan neesmu izlēmusi, kā tieši,” saka Paula.
Kā vērtīgāko līdz šim Jaunsardzē iegūto viņa atzīst prasmi darboties komandā un izdzīvošanas iemaņas mežā. Viņa piemin arī atsaucīgo jaunsargu instruktoru seržantu Ģirtu Skani, kurš daudz palīdzējis arī pētniecības darba tapšanā. “Bez viņa šis darbs nebūtu tik apjomīgs, paldies viņam,” saka Paula, piebilstot, ka pētījumu strukturēt, savukārt, palīdzējusi darba vadītāja – Liepājas Raiņa 6. vidusskolas vēstures skolotāja Sanita Krastiņa-Ūše.
Paulas darbā izvirzītā hipotēze: ja jaunietis ir iesaistījies Jaunsardzē, tad ir liela iespēja, ka arī viņa turpmākās karjeras izvēle būs saistīta ar militāro jomu.
Lai šai hipotēzei gūtu apstiprinājumu, pētījuma tapšanā veikta literatūras analīze par Jaunsardzes vēsturi, apskatīta Jaunsardzes izveidotā mācību programma, kā arī veiktas strukturētas intervijas ar jomas ekspertiem un Jaunsardzes instruktoriem – gan tādiem, kuri nesen sākuši strādāt, gan tādiem, kuriem jau ir 17 gadu pieredze darbā ar jauniešiem. Tāpat veikts praktiskais pētījums par jaunsargu izvēli ietekmējošajiem faktoriem to tālākizglītībā un izstrādāti secinājumi, anketējot vairāk nekā 130 Kurzemes reģiona jaunsargu.
Jaunsardze sagatavo jaunieti dzīvei
Pie Jaunsardzes pozitīvajiem faktoriem tiek minēts arī tas, ka daudz laika tiek pavadīts ārpus telpām – orientējoties mežainos apvidos, pilnveidojot izdzīvošanas prasmes un ejot pārgājienos un ekskursijās. Darbošanās dabā stiprina ne tikai bērnu un jauniešu ķermeni, bet arī attīsta prātu, stimulē emocijas un attīsta intelektu.
Paula savā darbā raksta – praktiski redzētais, izmēģinātais un piedzīvotais patriotismu veicinošos pasākumos ceļ jaunsargu pašapziņu un rada lepnumu par valsti. Turklāt nometnēs un vispārējās fiziskās sagatavošanas testos jaunsargi pārbauda savas patiesās zināšanas, prasmes un rīcību nestandarta situācijās.
Arī dažādas spēles, tai skaitā sporta, kā izglītošanas rīks Jaunsardzē tiek veidotas interesantas, aizraujošas, jautras, izaicinošas un iesaistošas. To laikā jaunsargi ne vien attīsta sevi, bet mācās arī sadarbību komandā.
Arī Jaunsardzē apgūstamās lauka kaujas iemaņas, kas ir viena no galvenajām jaunsargu aktivitātēm, sniedz unikālas militārās zināšanas, prasmes un iemaņas, kas bieži noder arī ikdienā – dažādās nestandarta vai krīzes situācijās.
“Prasme lasīt karti, noteikt atrašanās vietu pēc apvidus priekšmetiem un orientēties apvidū ir noderīga ikvienam aktīva dzīvesveida piekritējam. Apgūstot topogrāfijas un orientēšanās iemaņas, jaunsargs pratīs noteikt savu atrašanās vietu apvidū, izplānot maršrutu, izmantot karti, kompasu, digitālās ierīces, apvidus priekšmetus, orientierus un debess ķermeņus, lai neapmaldītos un orientētos dabā,” savā darbā jaunsargu instruktoru citē Paula.
Jaunsargu instruktors – paraugs un motivētājs
Paula atzīst, ka būtiska nozīme jauniešu interesei par Jaunsardzi un arī tālāko karjeras izvēli ir tieši instruktoriem, kuri strādā ar jauniešiem savās grupās. Turklāt bieži vien obligāti apgūstamajai teorijai un iemaņām instruktori klāt sniedz būtisku personīgo ieguldījumu, stāstot par savu dienesta pieredzi. Tajā pašā laikā Paula norāda – lai arī cik profesionāls un labs būtu jaunsargu instruktors, viņš nevar tieši ietekmēt jauniešu nākotnes plānus – tie, kuri jau izlēmuši saistīt dzīvi ar militāro jomu, īpaši neesot jāskubina, savukārt tie, kuri sapratuši, ka tas nav viņu aicinājums, pēc Jaunsardzes militāro ceļu neturpina.
43% jaunsargu Jaunsardzē iestājušies pēc pašiniciatīvas, otrs izplatītākais iemesls – pēc draugu ieteikuma, kas, kā secina autore, liecina par jaunsargu pozitīvo viedokli un attieksmi par Jaunsardzes centru un šo kustību. Savukārt 15% Jaunsardzē mudinājusi iestāties ģimene vai fakts, ka kāds no ģimenes locekļiem jau reiz bijis jaunsargs.
Uz jautājumu, kas jauniešus visvairāk piesaista Jaunsardzē, četras populārākās atbildes ir – interese par nodarbībās apgūstamajām prasmēm, interesantas nodarbības un nometnes, atsaucīgi instruktori un draugu loks Jaunsardzē. Turklāt aptaujātie jaunsargi vairākkārt norādījuši, ka daudzas no Jaunsardzē apgūtajām prasmēm viņiem noderot arī ikdienā. Daudzi arī atzinuši, ka jaunsargu instruktori papildu noteiktajai programmai dod arī savu pievienoto vērtību – iegulda resursus un zināšanas, ko tikai noteiktā teorijas apguve nevarētu sniegt.
Vairāk nekā puse apsver domu par tālāku militāro dienestu
Savukārt uz konkrētu jautājumu, vai jaunsargi vēlāk plāno savu tālākizglītību saistīt ar militāro jomu, lielākā daļa – 55% - norādījuši, ka šādu iespēju apsver, kamēr pārliecinošu “jā” sacīja 30%. Tikmēr 80% aptaujāto atzinuši – gadījumā, ja izvēlēsies karjeru saistīt ar militāro jomu, Jaunsardzē apgūtais noteikti palīdzēs turpmākajā dienestā.
Pie ieguvumiem no jaunsargu nodarbībām jaunieši min prasmi sadarboties komandā, zināšanas un prasmes izdzīvošanai mežā, prasmi apieties ar ieročiem, iespēju doties pārgājienos un piedalīties nometnēs, fiziskās formas uzlabošanu un padziļinātas zināšanas par Latvijas vēsturi.
Jaunieši, kuri pirms studēšanas augstākās izglītības iestādē, bijuši jaunsargi un aktīvi apmeklējuši Jaunsardzes centra nodarbības, var konkrēti izvērtēt, vai tiešām tā ir joma, ar kuru viņi vēlas saistīt savu karjeru un tālākizglītību.
Jaunsardze rada pietiekamu priekšstatu un iepazīstina jauniešus ar militāro jomu praksē, un Jaunsardzē gūtās prasmes palīdz jaunietim turpmākajā profesionālajā militārajā dienestā vai Zemessardzē.
Kā noslēgumā norāda Paula – instruktors jaunsargus cenšas pilnvērtīgi nodarbināt arī Covid-19 apstākļos. Lai arī šobrīd vairāk lekciju notiek tiešsaistē, izzinot vēstures jautājumus, jaunieši, ievērojot drošu distanci, tiekas arī nodarbībās svaigā gaisā.
Noslēgumā viņa atzīst – bijis diezgan grūti savākt vēstures materiālus par Jaunsardzi, tos bijis jāmeklē dažādos avotos. Tāpēc Paula ierosina, ka nākotnē varētu tapt grāmata par Jaunsardzi, ko jaunieši varētu izmantot kā galveno materiālu, uzzinot par tās izveidi un galvenajiem mērķiem.
*“Sargs.lv” ir gandarīts, ka autore darba tapšanā lasījusi arī Latvijā pirmo aizsardzības nozares ziņu portālu “Sargs.lv”, atsaucoties uz vairākiem rakstiem par jaunsargiem un Jaunsardzes aktualitātēm.
