Lai gan dalība Jaunsardzē jauniešiem sniedz iespēju apgūt dzīvei nepieciešamās iemaņas un neuzliek par pienākumu savu dzīvi saistīt ar militāro jomu, ievērojama daļa to jauniešu, kuri bijuši Jaunsardzes rindās, pēcāk nolemj turpināt dienestu Zemessardzē, profesionālajā dienestā vai arī uzsāk studijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Intervijā portālam “Sargs.lv” Jaunsardzes centra direktors pulkvežleitnants Aivis Mirbahs uzsver – šāda jauniešu tālākās karjeras izvēle lielā mērā ir Jaunsardzes instruktoru nopelns.
Jaunsardze ir Latvijas skolu jaunatnes kustība, kurā jaunsargu apmācība tiek īstenota kā brīvprātīga interešu izglītība. Organizācijas un jaunsargu zināšanu pamatā ir kvalitatīva apmācību programma un labi kvalificēti instruktori.
Pulkvežleitnants A. Mirbahs stāsta – radīta jauna apmācību programma, kurā izstrādāts vienots nodarbību plāns visiem jaunsargu instruktoriem. “Uzstādījums, ko pirms diviem gadiem uzsvēru – visā Latvijā Jaunsardzē notiks vienādas nodarbības – ir piepildījies. Tagad tas tiek īstenots pirmo gadu. Tas nozīmē, ka jaunsargam no Liepājas būs tādas pašas zināšanas kā jaunsargam no Daugavpils,” saka Jaunsardzes centra direktors.
Viņš gan piebilst, ka pastāv arī cilvēciskais faktors – kā katrs instruktors pasniedz nodarbību un kādas ir viņa metodes. Tas var nedaudz izmainīt nodarbību līmeni un jauniešu ieinteresētību. Tomēr visiem ir nodrošināta vienāda struktūra un pamats.
Savukārt nākamais Jaunsardzes uzdevums ir pielāgoties valsts aizsardzības mācībai (VAM). Pulkvežleitnants A. Mirbahs skaidro – ja valsts aizsardzības mācība tagad noklāj vidusskolu, tad Jaunsardzei jāpārtop par pamatskolas interešu izglītības programmu, kā to arī nosakot Informatīvais ziņojums par Jaunsardzes centra attīstību.
Savukārt runājot par instruktoru pietiekamību šobrīd, Jausardzes centra direktors norāda – ņemot vērā skolu aktivitāti valsts aizsardzības mācības ieviešanā, kas šobrīd tiek mācīta 69 skolās, kā arī jaunsargu ieinteresētību, pašreiz instruktoru skaits ir pietiekams.
Vienlaikus informatīvais ziņojums par Jaunsardzes centra attīstību paredz, ka katru gadu jaunsargu instruktoru skaits jāpalielina vismaz par 20 – ar to centrs tiekot galā samērā veiksmīgi.
Tāpat vienlīdz svarīgi instruktoru pietiekamībai ir viņu kvalifikācijas uzturēšana. Jaunsardzes centrs instruktoru kvalifikācijas celšanas seminārus ierasti organizē divas raizes gadā. Šogad, pielāgojoties valsts noteiktajiem Covid – 19 ierobežošanas pasākumiem, organizēti trīs semināri – janvārī, jūnijā un augustā. Tomēr šāda semināru norise nav pateicīga ne instruktoriem, ne audzēkņiem. Jaunsardzes centra direktors skaidro – organizējot seminārus, jāņem vērā, ka instruktoriem jāpaspēj izņemt atvaļinājums, kas viņiem pienākas pēc Darba likuma, kā arī jaunsargu un valsts aizsardzības mācības nodarbību norise, lai tās iespējami mazāk tiktu traucētas. Tāpēc vislabāk seminārus organizēt divas reizes gadā – janvāra otrajā un trešajā nedēļā, kad skolēni ar pilnu intensitāti vēl nav uzsākuši iet uz interešu izglītības pulciņiem, kā arī augusta pēdējās trīs nedēļās, jo vēl nav sākusies skola.
“Citos laikos mēs nevaram izraut instruktoru no nodarbībām, jo, kā liecina aptauja par Jaunsardzi, ja instruktors ir prom no Jaunsardzes nodarbībām ilgāk par trīs nedēļām – jaunieši, kuri sākotnēji gājuši uz Jaunsardzes nodarbībām, aizmirst ierasto rutīnu. Tā rezultātā aptuveni 40% jauniešu uz nodarbībām vairs neiet – viņiem radies citādāks ikdienas grafiks, sameklēta jauna nodarbe, vai arī palikuši slinkāki. Ierastā semināru norise divas reizes gadā ir kā kompromiss starp kvalifikācijas celšanu un Jaunsardzes, VAM pasākumu nodrošināšanu. Tāpēc neizskatām iespēju nākotnē seminārus organizēt biežāk – ja vienīgi izņēmuma gadījumos, kā šogad Covid – 19 dēļ,” saka pulkvežleitnants.
Vienlaikus Covid-19 vīruss ietekmējis ne tikai Jaunsardzes centra pasākumu norisi, bet arī jauniešu iesaisti Jaunsardzē. Iestādes direktors norāda – ar pārmaiņu iestāšanos Jaunsardzes kustības dalībnieku skaits sarucis teju par tūkstoti. Viņš skaidro, ka iepriekšējā mācību gada uzstādījums bijis palielināt jaunsargu skaitu no 8300 līdz 9000. Tā vietā jaunsargu skaits 2020. mācību gada beigās bija aptuveni 7200. Tomēr pēc pulkvežleitnanta domām – ņemot vērā vispārējo situāciju, tas nav nekas dramatisks.
Kā pozitīvu piemēru viņš min Nacionālo aizsardzības akadēmiju – 2015. gadā no visiem akadēmijas kadetiem 3% bija jaunsargi, savukārt 2019. gadā tie bija jau 20%. “Šis kāpums ir ļoti būtisks, un es ceru, ka tas tikai paaugstināsies. Par to priecājos,” saka pulkvežleitnants.
Pēc viņa domām jaunsargu interese par militāro jomu ir lielā mērā atkarīga tieši no konkrēto nodaļu Jaunsardzes instruktoriem, jo cilvēciskais faktors tomēr ir izšķirošais.
Savukārt runājot par to, cik labi Jaunsardze sagatavo gan ikdienas dzīvei, gan dienestam, viņš atgādina – organizācija primāri sniedz iespēju apgūt dzīvei nepieciešamās iemaņas, piemēram, pirmo palīdzību, orientēšanos, augu atpazīšanu un dabas aizsardzību. Viņaprāt, šīs ir dažas no zināšanām, kas nepieciešamas katram Latvijas pilsonim – ne tikai zemessargam vai Nacionālo bruņoto spēku karavīram.
