Deviņpadsmitgadīgā Beatrise Auzāne 2019. gadā absolvēja vidusskolu, taču, lai rūpīgi izsvērtu savu turpmāko profesiju, izlēma uzreiz augstskolā nestāties. Tā vietā viņa tālmācībā apgūst programmēšanu, strādā un kopš pērnā gada novembra ir arī zemessargs Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes 54. inženiertehniskajā bataljonā Ogrē. Man ļoti patīk šī joma, tā ir mana sirdslieta, intervijā portālam “Sargs.lv” saka jaunais zemessargs Beatrise.
Vidusskolas laikā viņa aktīvi darbojusies Jaunsardzē un dara to joprojām, jo par jaunsargu jaunieši var būt līdz pat 21 gada vecumam. “Apzinoties, ka kaut kad pienāks maksimālais vecums Jaunsardzē, jau laicīgi pieteicos Zemessardzē. Man ļoti patīk šī lieta, tā ir mana sirdslieta, daļa no manis,” par militāro jomu saka B. Auzāne, kura pēc vidusskolas absolvēšanas uzreiz nav stājusies augstskolā, lai rūpīgi izvērtētu, kuru profesionālo ceļu iet. “Domu bija daudz, tai skaitā arī Nacionālā Aizsardzības akadēmija, taču negribēju sasteigt. Daudzi iestājas kādā no augstskolām, un pēc gada visam atmet ar roku, jo izrādās – tas nepatīk vai neinteresē. Tāpēc paņēmu divus gadus brīvus, lai saprastu, ko man darīt,” saka B. Auzāne. Viņa gan nedzīvo bezdarbībā, jo tālmācībā apgūst programmēšanu, strādā, trenējas karatē, bet pārējo laiku velta Jaunsardzei un Zemessardzei.
Pamati ielikti Jaunsardzē
Par jaunsargu Beatrise kļuva salīdzinoši nesen, kad ģimene no Rīgas pārvācās uz dzīvi mazpilsētā. “Mainīju dzīvesvietu, skolu un pie reizes gandrīz visus hobijus. "Vidusskolā gribēju sakarīgu un vienlaikus aktīvu hobiju, kas aizpildītu manu brīvo laiku. Gribējās sevi izaicināt, un Jaunsardze tam ir ļoti piemērota," saka B. Auzāne.
Foto: B. Auzānes personīgais arhīvs
Viņa piebilst, ka liels ieguvums ir arī NATO fonētiskais alfabēts sarunām pa rāciju, par kuru citādi varbūt nemaz nebūtu uzzinājusi, arī dažādu mezglu siešanas prasmes, kuras noder ikdienā. “Tāpat esam mācījušies, kā lauka apstākļos attīrīt ūdeni, kā pagatavot ūdens filtrus no akmeņiem un smiltīm, kā iegūt uguni un noslēpt nelielu ugunskuru, kas nav pamanāms no attāluma,” saka B. Auzāne.
Ikšķiles novada jaunsargi pie Valsts prezidenta. Foto: B. Auzānes personīgais arhīvs
Viņa kopā ar citiem jaunsargiem no savas grupas piedalās daudzos novada pasākumos, kuros vajadzīgs brīvprātīgais darbs, un par aktīvu darbošanos nāk arī atalgojums. Piemēram, šī gada februārī Ikšķiles novada jaunsargi, Beatrisi ieskaitot, kopā ar Ikšķiles novada jaunsargu instruktoru Andri Juškānu tikās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu.
Zemessardze – loģisks turpinājums
Lai arī Zemessardzē aizvadīts nepilns gads, pirmie iespaidi ir pozitīvi. Beatrise ir nedaudz apbēdināta, ka “Covid-19” ierobežojošo pasākumu dēļ zemessargu apmācības šobrīd ir iepauzētas. “Līdz šim katru otro nedēļas nogali bija mācības zemessargu pamatapmācības ietvaros, kad devāmies uz Alūksni. Esmu jau apguvusi pašus pamatus – reglamentu, sakaru iespējas, ieroču mācību – salikšanu un drošību.
Ikšķiles novada jaunsargi ar instruktoru A. Juškānu. Beatrise otrajā rindā otrā no labās. Foto: B. Auzānes personīgais arhīvs
Tā kā Zemessardzē cilvēki darbojas no sava pamatdarba vai mācībām brīvajā laikā, tad šīs lekcijas un nodarbības ir ļoti intensīvas, jo īsā laika posmā ir jāapgūst daudz zemessargam nepieciešamo zināšanu un prasmju. “Daudz ko no tā jau esmu mācījusies Jaunsardzē, līdz ar to līdz šim nav bijis daudz pārsteigumu vai pilnīgi nezināmu lietu, ” stāsta B. Auzāne. Paralēli viņa turpina arī apmeklēt Ikšķiles novada jaunsardzes nodarbības, kur visi jaunsargi iesaistās arī jauno jaunsargu apmācībā – ja kāds nav bijis iepriekšējā nodarbībā, paskaidro apgūto tematu, lai ātrāk citiem tiek līdzi.
Kā novērojusi Beatrise, ir jūtams, ka Zemessardzē gaida arī sievietes.
Izrādās, Beatrisei ar šaušanu labi veicies arī iepriekš, jo kā jaunsargs trenējusies Ogres šautuvē un labus rezultātus uzrādījusi arī dažāda mēroga šaušanas sacensībās. Piemēram, šī gada sākumā notiekošajās 5. novada nodaļas jaunsargu šaušanas sacensībās Ikšķiles jaunsargu komandas ieguva pirmās divas vietas.
Ģimenes atbalsts
Vecāki Beatrises lēmumu pievienoties Jaunsardzei un tagad arī Zemessardzei atbalsta. “Pirms intervijas, redzot “Sargs.lv” jautājumus man, mamma teica – jā, es arī gribētu uzzināt, kāpēc īsti tu tur ej,” smaidot saka B. Auzāne. Tagad arī viņas māsa, sasniedzot desmit gadu vecumu, vēlas pievienoties Jaunsardzei, un mamma joko – es jau cerēju, ka tikai viena meita to izvēlēsies.
Rezumējot savu pārliecību un apņemšanos būt savas zemes sargam, Beatrise saka, ka jau iepriekš daudz ko sabiedrības labā darījusi brīvprātīgi. “Tas ir veids, kā es varu parādīt, ka esmu gatava cīnīties par savu valsti, iestāties par to, nevis atmest ar roku – kā būs, tā būs,” saka B. Auzāne.
B. Auzāne šautuvē. Foto no personīgā arhīva
Kā liecina Jaunsardzes centra informācija, 2019. gadā Zemessardzē iestājušies 56 jaunsargi, savukārt, divi uzsākuši dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos.
Visvairāk jaunsargu – 31 – pievienojušies Zemessardzes 4. Kurzemes brigādei, tad seko 3. Latgales brigāde ar 15 jaunajiem zemessargiem un 2. Vidzemes brigāde ar četriem zemessargiem, kuri nāk no Jaunsardzes rindām. Savukārt divi jaunsargi pērn par zemessargiem kļuvuši un dienestu izvēlējušies Zemessardzes 1. Rīgas brigādē.
