Lietuvas Republikas Valsts drošības departaments un Aizsardzības izlūkošanas un drošības dienests, kas darbojas Lietuvas Republikas Aizsardzības ministrijas pakļautībā, publicējis Lietuvas 2025. gada Nacionālo draudu novērtējumu. Dokuments sniedz vienotu, neklasificētu izvērtējumu par draudiem un riskiem Lietuvas nacionālajai drošībai, balstoties uz izlūkošanas informāciju, kas apkopota līdz 2025. gada 14. februārim. Tas ir desmitais publiski izdotais Lietuvas ikgadējais draudu novērtējums. Portāls “Sargs.lv” skaidro šī novērtējuma galvenos secinājumus, uzsverot to nozīmi Baltijas un reģionālās drošības kontekstā.
Krievijas militārās jaudas palielināšana un iespējamās eskalācijas riski
Novērtējuma centrālā atziņa ir, ka Krievija joprojām ir galvenais un sarežģītākais drauds. Lietuvas izlūkdienesti uzskata, ka Kremlis attiecības ar Rietumiem arvien biežāk uztver kā pelēko zonu starp karu un mieru. Lai gan Krievijas konvencionālie bruņotie spēki lielā mērā ir iesaistīti karā Ukrainā, tas netiek vērtēts kā ilgtermiņa draudu mazināšanās. Tuvākajā laikā Krievijas spēja uzsākt plaša mēroga konvencionālu karu pret NATO tiek uzskatīta par ierobežotu, tomēr šis ierobežojums ar laiku var mazināties, jo Maskava būtiski palielina aizsardzības izdevumus un militāro attīstību nostāda augstāk par sociālajiem tēriņiem.
Lietuvas izlūkdienesti norāda, ka Krievija īsteno plašas militārās reformas, palielinot karavīru skaitu, pārveidojot komandvadības sistēmas un paplašinot ieroču ražošanu. Ja karadarbības intensitāte Ukrainā samazinātos, Krievija varētu novirzīt personālu un rūpnieciskos resursus rezervju atjaunošanai un spēku stiprināšanai pie NATO austrumu robežām. Vidējā termiņā tas varētu dot Maskavai iespēju attīstīt spējas ierobežotām militārām darbībām pret vienu vai vairākām NATO dalībvalstīm. Šāds scenārijs varētu balstīties uz strauju eskalāciju, pārsteigumu un pieņēmumu, ka NATO varētu nespēt reaģēt pietiekami ātri un vienoti.
Stratēģiski nozīmīgs joprojām ir Karaļauču reģions. Lai gan daļa sauszemes vienību ir pārvietota, tur izvietotie jūras un gaisa spēki saglabā operatīvu nozīmi. Pat ja Krievijai var nepietikt resursu pilnīgai dominancei Baltijas jūras reģionā, tai ir pietiekama kapacitāte krīzes situācijā traucēt NATO darbībām, aizkavēt sabiedroto papildspēku ierašanos un palielināt operāciju izmaksas.
Hibrīddraudi, kodolatturēšana un Baltkrievijas loma Krievijas stratēģijā
Kopš 2023. gada Eiropā ir pastiprinājušās sabotāžas aktivitātes saistītas ar Krievijas izlūkdienestiem. Novērtējumā minēts, ka desmitiem incidentu bijuši vērsti pret infrastruktūru, enerģētikas objektiem, transporta sistēmām, informācijas tehnoloģiju tīkliem un pat vēsturiskās piemiņas vietām valstīs, kas atbalsta Ukrainu. Šīs operācijas bieži tiek īstenotas, izmantojot starpniekus, kuri vervēti sociālajās platformās, īpaši “Telegram”, piedāvājot finansiālu atlīdzību par vienkāršu, bet postošu darbību veikšanu. Daudzos gadījumos vervētie nav izvēlēti profesionālas sagatavotības dēļ, bet gan tāpēc, ka var brīvi pārvietoties Eiropā. Izmeklēšanas vairākās valstīs ir novedušas pie aizturēšanām, atklājot, ka daļai izpildītāju bijusi ierobežota izpratne par to, kas patiesībā koordinē viņu darbības.
Arī kodolatturēšana joprojām ir viens no centrālajiem Maskavas stratēģijas balstiem. Novērtējumā izcelti grozījumi Krievijas kodoldoktrīnā, kas paplašina formālos nosacījumus, kādos teorētiski varētu tikt izmantoti kodolieroči, tostarp attiecībā uz atbildi agresijai pret Krieviju vai Baltkrieviju un uzbrukumiem kritiski svarīgai valsts infrastruktūrai. Formulējums ir apzināti neskaidrs, saglabājot politiskas interpretācijas elastību un palielinot stratēģisko nenoteiktību. Lietuvas izlūkdienesti vērtē, ka šī neskaidrība ir mērķtiecīga un paredzēta atturēšanas signālu pastiprināšanai NATO virzienā. Krievijas amatpersonu publiskie paziņojumi kopā ar mācībām, kurās iesaistīti stratēģiskie raķešu spēki un taktiskās kodolspējas, ir vērsti uz to, lai atturētu Rietumu lēmumu pieņēmējus no dziļākas militāras iesaistes atbalsta sniegšanā Ukrainai.
Baltkrievijai šajā Krievijas stratēģiskajā vidē ir būtiska atbalsta loma. Novērtējumā tā raksturota kā valsts, kas arvien ciešāk pakļauta Krievijas ārpolitikai un drošības politikai. Pēc 2025. gada prezidenta vēlēšanām, kas nebija ne demokrātiskas, ne godīgas, Lukašenko režīms nostiprināja kontroli pār valsts institūcijām un pastiprināja represijas. Baltkrievijas izlūkdienesti aktivizējuši novērošanu un spiediena pasākumus gan pret ārvalstīs dzīvojošajiem baltkrieviem, gan ārvalstu pilsoņiem, kuri ieceļo valstī, tostarp piemērojot aizturēšanu, pratināšanu un politiski motivētas kriminālvajāšanas.
Vienlaikus Baltkrievijas teritorija un gaisa telpa tiek izmantota Krievijas militāro operāciju atbalstam. Kopš 2024. gada vidus Krievijas vienvirziena trieciena droni vairākkārt šķērsojuši Baltkrievijas gaisa telpu ceļā uz Ukrainu, un vismaz viens no tiem ielidojis arī kaimiņvalsts NATO teritorijā. Baltkrievijas pretgaisa aizsardzības reakcija šajos gadījumos bijusi ierobežota un nepārskatāma, kas liecina par režīma nevēlēšanos iebilst Maskavai. Šāda situācija palielina kļūdainu aprēķinu vai nejaušas eskalācijas risku NATO robežu tuvumā, pievienojot vēl vienu nestabilitātes slāni reģiona drošības videi.
Pekinas un kiberuzbrukumu faktors Baltijas drošībā
Ķīnas loma novērtējumā raksturota kā stratēģiski nozīmīga Krievijas noturības uzturēšanā. Saskaņā ar ziņojumu Ķīna nodrošina divējāda lietojuma tehnoloģijas un attīsta ekonomisko sadarbību, kas atbalsta Krievijas militāro rūpniecību un mazina Rietumu sankciju ietekmi. Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā abu valstu tirdzniecība ir būtiski pieaugusi, savukārt enerģētikas sadarbība padziļinājusies, Krievijai piegādājot Ķīnai naftu un gāzi par pazeminātām cenām. Vienlaikus Ķīna cenšas iegūt piekļuvi Rietumu tehnoloģijām un zināšanām, izmantojot akadēmisko sadarbību un pētniecības partnerības, kurām var būt arī militārs jeb divējāds pielietojums. Lai gan publiski Pekina sevi pozicionē kā neitrālu, tās rīcība faktiski stiprina Krievijas spēju ilgstoši turpināt konfrontāciju.
Kiberdrošības apdraudējumi ir vēl viens būtisks riska virziens. Krievijas un Ķīnas izlūkdienesti nepārtraukti īsteno kiberspiegošanas kampaņas, kas vērstas pret valsts iestādēm un kritisko infrastruktūru. Mākslīgā intelekta plašāka izmantošana kiberoperācijās un dezinformācijas kampaņās palielina gan šo darbību apjomu, gan sarežģītību. Ar mākslīgo intelektu radīts saturs, automatizēta propagandas izplatīšana un arvien izsmalcinātākas pikšķerēšanas metodes samazina uzbrukumu izmaksas un vienlaikus palielina to ietekmi.
Kiberuzbrukumos būtiska loma joprojām ir psiholoģiskai manipulācijai - uzbrucēji izmanto cilvēku kļūdas, emocijas un neuzmanību, lai iegūtu piekļuvi sistēmām un datiem. Novērtējumā uzsvērts, ka strauji mainīgā tehnoloģiju vide kopā ar militāro spēju palielināšanu un hibrīddarbībām rada pastāvīgu, daudzdimensionālu spiedienu. Lai gan pilna mēroga NATO un Krievijas karš netiek uzskatīts par tuvākajā laikā gaidāmu, ierobežoti militāri incidenti, hibrīduzbrukumi un destabilizācijas mēģinājumi joprojām ir iespējami. Galvenais secinājums - atturēšanai un eskalācijas novēršanai Baltijas reģionā izšķiroša nozīme ir sabiedrības noturībai, sabiedroto klātbūtnei, skaidrai stratēģijai un iedzīvotāju informētībai.
