Krievijas izlūkdienesti sākuši izmantot bijušos “Vāgnera grupas” dalībniekus, lai vervētu un vadītu sabotāžas operācijas visā Eiropā. Pēc Jevgeņija Prigožina nāves 2023. gada augustā un sekojošās “Vāgnera grupas” darbības pārstrukturēšanas Krievijā tās struktūras tika iekļautas Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenajā pārvaldē (GRU). Kopš tā laika šo tīklu uzmanība no kaujinieku vervēšanas frontē ir pārorientēta uz slēptu operāciju organizēšanu NATO dalībvalstīs.
Jaunā pieeja paredz ekonomiski ievainojamu un sociāli atstumtu cilvēku identificēšanu un vervēšanu Eiropas valstīs. Operatīvie darbinieki izmanto “Telegram” kanālus un citas sociālo tīklu platformas, piedāvājot finansiālu atlīdzību par tādām darbībām kā dedzināšana, vandālisms, novērošana un dezinformācijas izplatīšana. Par mērķiem, kā ziņots, tiek izvēlētas noliktavas ar Ukrainai paredzēto palīdzību, infrastruktūras objekti un privātīpašumi, kas saistīti ar politiskām vai uzņēmējdarbības personām, kuras Kremlis uzskata par naidīgām.
Rietumvalstu drošībsargājošo iestāžu amatpersonas šos vervētos cilvēkus raksturo kā vienreizlietojamus aģentus, jo viņiem trūkst profesionālas sagatavotības un viņi ir viegli aizstājami gadījumā, ja tiek aizturēti vai atmaskoti. Paļaujoties uz starpniekiem no bijušajiem “Vāgnera grupas” vervēšanas un propagandas tīkliem, Krievijas izlūkdienesti izveido vairākus starpslāņus starp operāciju plānotājiem un izpildītājiem. Šāda struktūra ļauj Maskavai noliegt tiešu iesaisti, vienlaikus saglabājot operatīvās spējas.
Bijušie “Vāgnera grupas” vervētāji un ar tiešsaistes propagandas aktivitātēm saistītas personas šajā jaunajā lomā izrādījušās pielāgoties spējīgas. Viņu pieredze darbā ar digitālajām platformām ļauj pielāgot vēstījumus uzņēmīgiem cilvēkiem, īpaši jauniešiem un tiem, kuri ir pakļauti radikalizācijas riskam. Anonīmi koordinatori sazinās, izmantojot šifrētus kanālus, sniedzot norādes par operāciju plānošanu un vienlaikus samazinot iespēju izsekot saikni ar organizatoriem.
Viens no skaļākajiem gadījumiem bija noliktavas dedzināšana Londonā 2024. gada martā. Kāds 21 gadu vecs brits, kurš tika savervēts, izmantojot ar “Vāgnera grupu” saistītus tiešsaistes kanālus, piesaistīja vēl četrus līdzdalībniekus uzbrukuma īstenošanai. Vēlāk viņam tika piespriests 23 gadu cietumsods. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka par operāciju viņam bija solīta samaksa, taču gala summa tika samazināta procesuālu kļūdu dēļ uzbrukuma izpildes laikā. Tika atklāti arī iespējamie plāni vērsties pret īpašumiem, kas saistīti ar redzamiem Kremļa kritiķiem Apvienotajā Karalistē.
Visā Eiropā varasiestādes fiksējušas pieaugošu incidentu skaitu, kas atbilst hibrīdkara taktikai. To vidū ir dedzināšanas mēģinājumi, vandālisma akti, transporta infrastruktūras sabotāža un citas destabilizējošas darbības. Lai gan daļa operāciju ir īstenotas, daudzi plāni ir savlaicīgi atklāti un novērsti. Drošības dienesti uzskata, ka pieaugošā paļaušanās uz nepieredzējušiem vervētajiem ir samazinājusi operāciju profesionalitāti un drošību, padarot šos tīklus ievainojamākus pret atmaskošanu un izjaukšanu.
Pārorientēšanās uz starpnieku jeb “aizvietojamo” sabotieru izmantošanu sekojusi tam, ka pēdējos gados no vairākām Eiropas valstīm tika izraidīti simtiem Krievijas izlūkdienestu darbinieku. Tā kā tradicionālās operācijas diplomātiskā piesega apstākļos ir kļuvušas ierobežotākas, Krievijas dienesti pievērsušies lētākām un decentralizētām metodēm, kas ļauj paplašināt darbības apjomu, vienlaikus mazinot tiešas atbildības risku.
Eiropas izlūkdienesti turpina izmeklēt šo tīklu apmērus un uzraudzīt vervēšanu tiešsaistē. Amatpersonas uzskata, ka šo sabotāžas aktivitāšu galvenais mērķis ir graut sabiedrības uzticēšanos, radīt sociālo nestabilitāti un mazināt politisko atbalstu turpmākai Rietumu palīdzībai Ukrainai.
