"Politico": kā Rietumiem reaģēt uz Krievijas agresiju Baltijas jūrā

Ārvalstīs
Sargs.lv/Politico
Baltijas jūra
Foto: dpa/picture-alliance/Scanpix

Tieši pirms Ziemassvētkiem globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) traucējumi bija novērojami daļā Zviedrijas, Vācijas un Polijas. Pēdējās dienās arī lidojumi šajā reģionā tikuši ietekmēti, un pastāv aizdomas, ka vainojama Krievija, taču lielākās bažas rada, kādai ir jābūt Baltijas jūras reģiona valstu reakcijai, vēsta medijs “Politico”.

2023. gada 26. decembrī Zviedrijas dienvidus un Vācijas austrumu daļu, kā arī lielāko daļu Polijas teritorijas pēkšņi skāra GPS traucējumi, kas ietekmēja vairāk nekā 10 procentus tīkla pārklājuma. Taču jau 27. decembrī šie traucējumi pazuda. Tomēr šie darbības traucējumi bija apgrūtinoši un, ņemot vērā, cik daudz būtisku pakalpojumu izmanto GPS, arī potenciāli bīstami.   

Kopš tā laika traucējumi ir atkārtojušies dažādos veidos. Piloti un jūrnieki ir ziņojuši par GPS anomālijām, kas parasti sākas naktī dažādās vietās visā Baltijas jūras reģionā. Līdz šī gada 12. janvārim Zviedrija vien piedzīvojusi piecus GPS traucējumu gadījumus.

Varas iestādes, kā arī atklāto avotu pētnieki (OSINT) veic izmeklēšanu, taču incidentu skaits aizvien palielinās, un pierādījumi ved konkrētā virzienā – uz Krieviju.

OSINT pētnieks ar sociālā tikla “X” lietotājvārdu @rundradion atklājis, ka laika no 10. līdz 13. janvārim lidojumi Baltijas jūras reģionā tika ietekmēti, taču Krievijas un Baltkrievijas avioreisus GPS traucējumi dīvainā kārtā neietekmēja.

Saskaņā ar cita OSINT pētnieka @auonsson teikto, traucējumi Kopenhāgenas lidostu piemeklēja nākamajā dienā. 16. un 17. janvārī @auonsson ziņoja par GPS problēmām divos lidojumos virs Zviedrijas gaisa telpas maršrutā uz Kopenhāgenas lidostu, kā arī par pēkšņām navigācijas problēmām, kas ietekmēja piecus citus avioreisus.

@auonsson un citi OSINT pētnieki uzskata, ka ir atraduši vainīgo – GPS sakaru traucēkli, kas atrodas Kēnigsbergā.

Bijušais Zviedrijas militārās izlūkošanas aģentūras vadītājs atvaļinātais ģenerālmajors Gunars Karlsons (Gunnar Karlson), skaidrojot iespējamo Krievijas iejaukšanos, norāda: "Viens no iemesliem, protams, ir ierastā hibrīdā agresija, lai mūs dažādos veidos ietekmētu. Var arī būt, ka viņi vēlas signalizēt par atturēšanu, demonstrējot piemērus kaitējumam, ko viņi varētu mums nodarīt."

Ņemot vērā, ka mūsdienu ekonomika ļoti paļaujas uz GPS navigāciju, šādi traucējumi ir vērā ņemami. Lai gan piloti un jūrnieki spēj pārvietoties, izmantojot vecākas tehnoloģijas, tas ir daudz apgrūtinošāk.

Radītie GPS traucējumi dod Kremlim vēl vienu ieguvumu, kā norāda ģenerālmajors: “Krievija var iegūt zināšanas par to, ko mēs darām, lai novērstu šādu ietekmi, un tas var dot priekšrocības šajā cīņā. Turklāt krievi daudz mācās, izmantojot savus tehniskos resursus traucējumu radīšanai, tādējādi tos optimizējot.”

Pastāv arī iespēja, ka Krievija vēlas pieradināt Zviedrijas, Vācijas, Polijas un arī Dānijas iedzīvotājus pie GPS traucējumiem, ko, iespējams, var nepamanīt uzreiz, tādējādi pēcgalā radot reāli bīstamus traucējumus.

Zviedrijas, Vācijas, Polijas un Dānijas varas iestādes šobrīd veic minēto incidentu izmeklēšanu — līdzīgi kā Zviedrijas un Dānijas valdības izmeklēja “Nord Stream” cauruļvadu sprādzienus un Zviedrijas, Somijas un Igaunijas valdības izmeklēja noslēpumainos bojājumus diviem zemūdens kabeļiem un cauruļvadam Baltijas jūrā.

Lai gan var būt salīdzinoši viegli noteikt GPS traucējumu avotu, taču varas iestādēm nāksies precīzi noskaidrot, kādas institūcijas ir atbildīgas un koordinēja šos uzbrukumus.

Tiklīdz tiks identificēti vainīgie, minēto valstu valdības saskarsies ar dilemmu. Ja tās patiešām spēs konstatēt, ka incidentus izraisīja Krievija, tām ir jāizlemj, vai un kā sodīt Maskavu. Tā kā Rietumvalstis ievēro starptautiskos likumus un konvencijas, atriebība – šajā gadījumā Krievijas GPS tīklu traucēšana – nav risinājums.

Minētie GPS traucējumi Baltijas jūras reģionā atbilst hibrīduzbrukuma definīcijai. Tā kā šīs Krievijas operācijas nerada militāru apdraudējumu, taču ir potenciāli bīstamas, skartajām valstīm ir grūti atrast piemērotu atbildes reakciju. Turklāt, ja Krievija un tās sabiedrotie turpinās ieviest jaunus ietekmes līdzekļus hibrīdkarā pret Rietumiem, nākotnē sagaidāms elektroniskās karadarbības aktivitāšu pieaugums.

Dalies ar šo ziņu