Kaļiņingrada Krievijai ir stratēģiski un militāri svarīga. Tā jau sen tiek dēvēta par Kremļa "lidmašīnu lidlauku", kur var viegli izvietot ieročus, kuri sasniedz Rietumeiropu. Arī aptuveni 100 kilometru garais Suvalku koridors, kas savieno Kaļiņingradu ar Krievijai draudzīgo Baltkrieviju, raisa bažas par Baltijas valstu drošību.
Kaļiņingrada, kas agrāk bija pazīstama kā Kēnigsberga, bija Vācijas sastāvā līdz 1945. gadā Sarkanā armija pārņēma tās kontroli no nacistiem. Pēc kara beigām Eiropā tā tika atdota Padomju Savienībai. Tagad pilsēta un jūras osta ir Krievijas Federācijas eksklāvs, kas pa sauszemi atdalīts no pārējās valsts teritorijas.
Krievija 1946. gadā pārdēvēja pilsētu par Kaļiņingradu, un vācu iedzīvotāji bija spiesti to pamest, kamēr pilsētā tika pārvesti iedzīvotāji no Krievijas un Baltkrievijas. Līdz 1991. gadam tā bija slēgta ārzemniekiem.
Ņemot vērā Kaļiņingradas ģeogrāfisko novietojumu, daudzus gadus pēc Padomju Savienības sabrukuma tai bija salīdzinoši ciešas ekonomiskās saites ar Eiropas valstīm. Taču V. Putina valdīšanas laikā attiecības ir pasīvas, īpaši pēc tam, kad 2014. gadā Krievija uzbruka Ukrainai un okupēja Krimu, izraisot Eiropas Savienības sankcijas un nosodījumu.
Kāpēc Kaļiņingrada ir svarīga Krievijai?
Kaļiņingrada Krievijai ir stratēģiski un militāri svarīga. Tā jau sen tiek dēvēta par Kremļa "lidmašīnu lidlauku" Baltijas jūrā, kur ieročus var novietot viegli sasniedzamā attālumā no Rietumeiropas.
Kaļiņingradā atrodas Krievijas Baltijas jūras flotes štābs, un Kremlis šajā eksklāvā ir izvietojis kodolieročus, apgalvo Lietuva. Pavasarī Maskava paziņoja, ka tā tur ir veikusi imitētus raķešu sistēmas "Iskander", kas spēj nest kodolieročus, palaišanas mēģinājumus.
Pēc Aukstā kara Kaļiņingradu iecerēja kā "Baltijas Honkongu". Tā darbojas kā īpaša ekonomiskā zona ar zemiem nodokļiem un gandrīz bez ievedmuitas nodokļiem, lai stimulētu investīcijas, lai gan ekonomika ir piedzīvojusi lejupslīdi, īpaši pēc tam, kad pirmo reizi tika ieviestas Rietumu sankcijas.
Kā karš Ukrainā ir ietekmējis Kaļiņingradu un kaimiņos esošo Lietuvu?
Trīs Baltijas valstis - Lietuva, Igaunija un Latvija ir vienas no skaļākajām Ukrainas atbalstītājām. Lietuvas valsts dzelzceļa operators "LTG" piektdien paziņoja, ka uzņēmums vairs neļaus tranzītā caur Lietuvas teritoriju pārvadāt Krievijas preces, kurām ES noteikusi sankcijas. Kaļiņingradas gubernators Antons Aļihanovs apgalvo, ka tas skars aptuveni pusi no viņa vadītā reģiona importētajām precēm, taču eksklāvam joprojām ir jūras savienojumi ar Krieviju.
"LTG" sacīja laikrakstam "The Washington Post", ka sauszemes tranzīts starp Kaļiņingradu un citām Krievijas teritorijām "nav apturēts vai aizliegts", jo pasažieru un kravu plūsma, uz ko neattiecas ES sankcijas, turpināsies.
Dzelzceļa operatora lēmums stājās spēkā sestdien. Kamēr veikali un degvielas uzpildes stacijas Kaļiņingradā ir apgādātas ar krājumiem, cilvēki steidzās uz celtniecības preču veikaliem, jo būvmateriālus tagad ir aizliegts pārvadāt pa dzelzceļu, pirmdien Telegram rakstīja Aļihanovs. Viņš piebilda, ka tādas preces kā degviela un cements joprojām var tikt piegādāts uz Kaļiņingradu no Krievijas pa jūru.
"Šodien retorika ir asa un bezkompromisa. Lietuvieši situāciju interpretē kā "Krievija draud Lietuvai ar karu"," sacīja Aļihanovs. "It kā viņi paši nebūtu sākuši šo karu."
Ko situācija Kaļiņingradā nozīmē NATO?
Trīs Baltijas valstis savulaik atradās Maskavas pakļautībā, bet pēc Aukstā kara beigām tās steidzās pievienoties NATO. Tās ir nobažījušās, ka karš varētu izplesties un ka Krievija varētu mēģināt ieņemt stratēģiski svarīgo zemes gabalu gar Polijas un Lietuvas robežu. Aptuveni 100 kilometru garais Suvalku koridors savieno Kaļiņingradu ar Krievijas klientvalsti Baltkrieviju, un Kremļa kontrole varētu liegt Baltijas valstīm sauszemes koridoru uz pārējām NATO valstīm.
Spriedze par Suvalku koridoru, kas nosaukts netālu esošā poļu ciemata vārdā, uzliesmoja 2016. gadā, kad NATO aizsardzības ministri nolēma nosūtīt 4000 karavīru uz Poliju un Baltijas valstīm, no kuriem daudzi atradīsies abās koridora pusēs. Tajā pašā dienā Krievija uzsāka nedēļu ilgas militārās mācības.
