Kremlis brīdinājis, ka Krievija varētu vērst uzbrukumus pret militāriem objektiem NATO valstīs, kuras atbalsta Ukrainu, ziņo britu izdevums “Daily Mail”.
Par to paziņojusi Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova norādot, ka Krievija varētu vērst triecienus pret NATO valstīm, kas piegādā Ukrainai ieročus, laikā, kad Krievija veic iebrukumu Ukrainā.
Ar šādu paziņojumu viņa nāca klajā, pēc tam, kad Lielbritānijas bruņoto spēku ministrs Džeimss Hīpijs paziņoja, ka Apvienotā Karaliste neiebilst, ja Rietumvalstu piegādātos ieročus Ukrainas izmantotu triecieniem pa Krievijas infrastruktūru, kas tiek izmantota nelikumīgajam Krievijas spēku iebrukumam. Dž. Hīps piebilda, ka britu ieroču izmantošana šādos gadījumos būtu "pilnīgi likumīga".
Šie Dž. Hīpija izteikumi ātri vien tika pamanīti Kremlī, kas tūdaļ steidzās apsūdzēt Lielbritānijas pusi "provokācijā".
Pieaugot spriedzei, Maskava brīdināja, ka tā ir gatava dot atbildes triecienus “lēmumu pieņemšanas centriem” Kijivā pat tad, ja Ukrainas galvaspilsētā šajā laikā atradīsies Rietumvalstu diplomāti.
Šie Kremļa paziņojumi nāca pēc tam, kad ASV aizsardzības sekretārs Lojds Ostins paziņoja, ka Maskavas “ieroču žvadzināšana” un pastāvīgie kodolkara draudi ir uzskatāmi par “ļoti bīstamiem un nepiemērotiem” .
Ar šādu paziņojumu L. Ostins nāca klajā sava Vācijas apmeklējuma laikā, atbildot uz Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova teikto, ka Rietumvalstu vadītāji ļoti riskē ar trešo pasaules karu, nodrošinot smago ieroču piegādes Ukrainai.
Vēl pirmdien L. Ostins paziņoja, ka ASV mērķis Ukrainā ir novājināt Krieviju tiktāl, lai tā nebūtu spējīga veikt uzbrukumus nevienam no tās kaimiņvalstīm.
Viņš arī uzstāja, ka Ukraina joprojām var uzvarēt karā, ja Rietumi turpinās nodrošināt ar nepieciešamo aprīkojumu.
Tikmēr četrdesmit, NATO un Eiropas Savienības aizsardzības ministri, vakar tikās Vācijā, lai vienotos par smago ieroču sistēmu nosūtīšanu uz Ukrainu.
Pēc vairāku nedēļu ilgas kavēšanās Vācija paziņoja, ka tā nodrošinās Ukrainu ar 50 “Gepard” pretgaisa aizsardzības sistēmām. Tad sekoja asa ASV un Eiropas kritika par to, ka Vācija ir pārāk vilcinājusies ar smago ieroču piegādi Ukrainai, ģļēvi, baidoties no konflikta.
Turklāt ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins atklāja, ka alianses augstākās amatpersonas tiksies reizi mēnesī, lai nodrošinātu optimālas iespējas nosūtīt militāro aprīkojumu Ukrainai. Viņš uzsvēra: "Mums nav laika, ko zaudēt. Mums jāvirzās kara ātrumā!”
