Ukrainā novērotā pieredze liecina, ka daudzi līdz šim uzsāktie Nacionālo bruņoto spēku attīstības un vadības procesi bijuši pareizi, taču vienlaikus konfliktā gūtās mācības iezīmējušas izaicinājumus un nenovērstus trūkumus pašmāju civilās aizsardzības sistēmā, jo īpaši sadarbībā ar pašvaldībām. Tā, vērtējot aizvadīto astoņu mēnešu karadarbību starp Ukrainas aizstāvjiem un krievu okupantiem, atzina Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.
NBS komandieris stāsta, ka pirmie secinājumi no Krievijas iebrukuma Ukrainā liecina, ka Latvijas armija ir izvēlējusies pareizus attīstības virzienus, taču nepieciešams stiprināt sabiedrības vēlmi aizsargāt savu valsti. Šobrīd liels izaicinājums ir darbs ar pašvaldībām, jo ierasti to sastāvs mainās ik pēc četriem gadiem, kas nozīmē jaunus sadarbības partnerus.
Situācija Ukrainā ir parādījusi, ka ir svarīgi uzbūvēt sistēmu, kurā katrs zina, kas viņam ir darāms krīzes situācijā. Atšķirībā no Krievijas armijas, Ukrainas zemākā līmeņa komandieriem ir ļauts pašiem pieņemt lēmums uzdevumu veikšanai. Proti, tiek dots uzdevums no augsta ranga komandiera, taču tā izpilde balstās uz komandiera lēmumiem, kurš atrodas pie vienības. Šāda sistēma ļauj ātri un efektīvi reaģēt uz dažādiem izaicinājumiem, kuri kara laikā ir ļoti mainīgi un neprognozējami.
Latvijas armija jau 2007. gadā sāka attīstīt bezpilota lidaparātu spējas, un tagad Ukrainā var redzēt, ka šīs spējas ir ļoti nepieciešams mūsdienu karadarbībā. Tāpat arī jau 2012. gadā tika aizsākts attīstīt kiberaizsardzību un ar to saistītās spējas.
Komandieris portālam “Sargs.lv” atzīmēja arī pašvaldības nozīmi krīzes situācijās. Civilā aizsardzība, medicīna, komunālais un sociālais atbalsts – tas ir viss, par ko atbild pašvaldības vadītājs. Šādu spēju pilnveidošana Latvijai ir vitāli svarīga pilnvērtīgas aizsardzības nodrošināšanai.
“Tā ir pašvaldības atbildība, kā viņi varēs palīdzēt iedzīvotājiem. Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem kara situācijā būs citi uzdevumi. “Namejs” mācību laikā mēs trenējam un pārbaudām šīs prasmes, taču mums vēl ir tāls ceļš ejams, lai varētu teikt, ka esam pilnībā gatavi. Dažas pašvaldības pārāk vieglprātīgi attiecas pret civilo aizsardzību.”
