NBS komandieris: Valsts aizsardzības dienesta ieviešanai nepieciešams lielāks instruktoru skaits

Viedoklis
Sargs.lv
NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš tiekas ar zemessargiem mācību "Arona" noslēgumā
Foto: Gatis Dieziņš/ Aizsardzības ministrija

Visnozīmīgākais izaicinājums Valsts aizsardzības dienesta (VAD) sekmīgā ieviešanā ir kvalificētu instruktoru trūkums, kuri spētu pilnvērtīgi un atbilstoši apmācīt iesaucamos. Tas nozīmē, ka jaunais militārā dienesta veids liks jau tuvākajā laikā Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) būtiski pārskatīt un arī pastiprināt jauno instruktoru sagatavošanu. Tā intervijā portālam “Sargs.lv” atzina NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.

NBS komandieris skaidro, ka tas ir grūts un apjomīgs uzdevums, jo nav iespējams jebkuru instruktoru pēkšņi iecelt par valsts aizsardzības dienesta karavīru apmācības instruktoru bez iepriekšējas pieredzes un specifiskas apmācības.

“Mēs nevaram tagad pēkšņi aviācijas tehniķi ielikt vadīt valsts aizsardzības dienestu. Tā tas nestrādās, jo mēs nonāksim pie sliktas kvalitātes apmācībām, kas tālāk rezultēsies sabiedrības neapmierinātībā. Mums ir vajadzīgi pieredzējuši un sociāli atbildīgi cilvēki, kuri izgājuši speciālas apmācības. Visam apmācību procesam jābūt mūsdienīgam, atraktīvam un kvalitatīvam,” uzsvēra ģenerālleitnants L. Kalniņš.

NBS  komandieris atzina, ka šobrīd galvenā problēma ir instruktoru trūkums. Valsts aizsardzības dienestam piesaistītais personāls būs jāaizvieto ar citiem, kuri spēs vadīt regulāro spēku vienības. Pēdējo mēnešu laikā arī Zemessardzē ir vērojams instruktoru trūkums, jo šobrīd, lielā pieprasījuma un apmācību dēļ, instruktori ir spiesti strādāt daudz vairāk, kas vēlāk var rezultēties profesionālā izdegšanā.

“Instruktori ir ļoti pieprasīti. Tie ir vajadzīgi gan profesionālajai armijai, gan Zemessardzei, gan Jaunsardzei, gan valsts aizsardzības mācībai un tagad arī valsts aizsardzības dienestam. Uzdevumi strauji pieaug, taču rekrutēšanas apjoms pieaug vien nedaudz. Tas neatsver daudzos uzdevumus,” pauž NBS komandieris.

Ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš atzīst, lai šo situāciju uzlabotu, pašai sabiedrībai ir jāmainās.

“Šobrīd Latvijā ir ap 1.8 miljoniem cilvēku, no kuriem atbilstošā vecumā ir 200 000 vīriešu. Ja mēs gadā varētu uzņemt 1 000 vīriešus profesionālajā dienestā, tad man vispār nebūtu jāuztraucas par resursiem, lai nodrošinātu valsts aizsardzību. Vislabāk mums veicās 2020. gadā, kad rekrutējām 600 jaunos karavīrus,” skaidroja NBS komandieris.

Salīdzinoši lēno rekrutēšanas tempu komandieris skaidroja ar to, ka Latvijas armijai ir jākonkurē ar privāto biznesu, kurā algas ir lielākas. Arī mūsdienu jaunieši ir citādāki, proti, tie bieži vien nevēlas izkāpt ārpus savas komforta zonas, lai attīstītu sevi.

Dalies ar šo ziņu