Ārpusreglamenta attiecību jeb tā saucamās padomju okupācijas armijā ierastās “ģedovščinas” atdzimšana, ieviešot Valsts aizsardzības dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos, nav iespējama, jo kopš neatkarības atgūšanas Latvijā ir uzlabojušies gan dienesta apstākļi, gan iekšējā kultūra un vērtību sistēma kā sabiedrībā, tā pašos Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS). Tā intervijā portālam “Sargs.lv” sacīja NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.
Daļa bērnu vecāki, kuru jaunā paaudze drīzumā varētu uzsākt valsts aizsardzības dienesta gaitas, ir satraukušies, jo viņu līdzšinējā pieredze vai dzirdētie nostāsti par krievu okupācijas laikā piedzīvoto obligāto militāro dienestu ir ar ne pārāk labu noskaņu.
Valsts aizsardzības dienesta ieviešanā vairākas lietas tika ņemtas par paraugu no citām valstīm, kurās šis dienests darbojas jau vairākus gadus. Komandieris norādīja, ka mūsdienās situācija ir mainījusies, arī karavīri ir cilvēcīgi.
Tāpat virkne darbu, ar ko iepriekš bija nodarbināti karavīri padomju okupācijas armijā, Nacionālajos bruņotajos spēkos ir nodoti ārpakalpojumu sniedzēju ziņā, piemēram, telpu vai terotirijas uzpošana.
Viņš arī norādīja, ka šobrīd sabiedrībai ir lieliska iespēja vērot militāro apmācību norisi caur dažādiem medijiem. Tādējādi ir iespējams salīdzināt kāda situācija bija pirms daudziem gadiem un kāda dienestā tā ir tagad.
