Vlt. Ulmanis: Man jāparāda Krievijai, ka Latvija vienmēr cīnīsies par brīvību – arī Ukrainā

Foto: Zemessardzes Zinātnes, pētniecības un inovāciju ieviešanas centra pārstāvis virsleitnants Juris Alberts Ulmanis/Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

“Ukraina karo par mums. Ja Ukraina karo par mani, tad arī man tur ir jābūt, un ne tāpēc, ka vēlos kļūt par varoni, bet tāpēc, ka to liek mana sirdsapziņa,” tā intervijā “Sargs.lv” saka profesors, alpīnists un Zemessardzes Zinātnes, pētniecības un inovāciju ieviešanas centra pārstāvis virsleitnants Juris Alberts Ulmanis. Viņš šobrīd cenšas rasts iespējas uz laiku pārtraukt līgumu ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, lai brīvprātīgi pievienotos Ukrainas Bruņoto spēku Ārzemnieku leģionam. J. A. Ulmanis nealkst kara, bet saka, ka uz to piespiedusi Krievija. Aizstāvot Ukrainu, viņš aizstāvēs arī Latviju, ko solījis darīt, dodot zemessarga zvērestu. Viņaprāt, ir pēdējais mirklis šo solījumu dot arī citiem, iestājoties par savu valsti, sētu, ģimeni un bērniem.

Jau ziņots – saistībā ar Krievijas Federācijas uzbrukumu Ukrainā, Latvijas Republikas Saeima šī gada 28. februārī pieņēma grozījumus Nacionālās drošības likumā, ļaujot Latvijas pilsoņiem brīvprātīgi uzsākt dienestu Ukrainas bruņotajos spēkos. Šie likuma stājās spēkā 1. martā. Jāatzīmē gan, karot pret Krievijas agresiju Ukrainā, pievienojoties Ukrainas Bruņoto spēku Ārzemnieku leģionam, nedrīkst Nacionālo bruņoto spēku (NBS) profesionālā dienesta karavīri un zemessargi, kuriem ir spēkā līgums par dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Lai varētu pieteikties dienestam Ukrainā, J. A. Ulmanis cer uz laiku apturēt līgumu ar bruņotajiem spēkiem, ja tas maz ir iespējams.

Par savu vēlmi pievienoties Ukrainas Bruņoto spēku Ārzemnieku leģionam J. A. Ulmanis ir brīdinājis savas vienības komandieri, un viņš virsleitnanta lēmumu ir atbalstījis. Tādējādi šobrīd J. A. Ulmanis cer uz iespēju uz laiku pārtrauktu līgumu ar bruņotajiem spēkiem, uzsverot – to noteikti nevēlas lauzt.

“Es gan nezinu, kādi soļi man jāsper formāli, lai manu ieceri sakārotu formāli un juridiski, bet esam vienojušies ar komandieri par manu šo lēmumu. Tāpat neesmu informēts, vai esmu pirmais, kurš izteici šādu vēlmi. Es gan pavisam noteikti negribu lauzt lūgumu ar bruņotajiem spēkiem, bet esmu gatavs, ja tas ir iespējams, uz laiku pārtraukt savas zemessarga gaitas,” stāsta virsleitnants J. A. Ulmanis.

Virsleitnants ar savu vēlmi arī vērsies Ukrainas vēstniecībai Latvijā, no kuras šobrīd gan atbilde vēl nav saņemta. Līdz ar to vēl nav skaidri zināms, vai būs iespējams iegūt “zaļo gaismu” uz Ukrainu.

Sirdsapziņa liek doties

Apziņa un vēlme doties uz Ukrainu virsleitnantu J. Ulmani pārņēmusi līdz ar Ukrainas preizdenta aicinājumu ārvalstu pilsoņiem pievienoties Ukrainas armijai un ziņām, ka arī Latvijas pilsoņi to legāli var darīt. Kopš tā brīža nepārtraukti viņu pārņēmusi sajūt, ir jārīkojas.

“Vienmēr esmu teicis, ka Ukraina ir buferzona (red.piez.: tā ir josla vai apgabals, kas atdala konfliktā iesaistītas valstis, tautas, militāros veidojumus) ar Latviju. Krievija Ukrainā ir iebrukusi jau kopš 2014. gada. Atceros, ka ar Ati Klimoviču vedām uz Ukrainu humāno palīdzību Ukrainas bojā gājušo karavīru ģimenēm,” stāsta virsleitnants.

Karadarbība Ukrainā notiek jau astoņus gadu un, kā uzsver J. A. Ulmanis, tas rāda, ka Krievijas karaspēks neapstāsies.

“Visi saka – Ukraina karo par mums. Ja tas “mums” ir par mani, ja Ukraina tagad karo par mani, tad man tur ir jābūt! Mana sirdsapziņa man nepiedos, ja to nedarīšu. Es citādāk nevaru uz sevi paskatīties spogulī. Es vēlos pievienoties šajā cīņā, jo man ir nojauta – ja Ukraina zaudēs, tad Krievijas karaspēks varētu arī neapstāties, neskatoties uz to, ka mūs aizsargā NATO 5.pants,” savu vēlmi pievienoties Ukrainas karavīriem cīņa pret okupācijas spēkiem skaidro zemessargs.

Vaicāts, kā pret šo lēmumu attiecās ģimene, J. A. Ulmanis smejoties stāsta, ka uz to saņēmis atbildi: “Mēs jau zinājām, ka tu tā darīsi.”

Atbalsts dod drosmi doties uz Ukrainu

Lai arī nav zināms, kas J. Ulmani sagaidītu Ukrainā, cīnoties pret Krievijas okupantu spēkiem, viņš saka, ka darīs visu nepieciešamo, lai tikai būtu noderīgs Ukrainas bruņotajiem spēkiem.

Virsleitnants arī izsaka lielu prieku par atbalstu, ko izteicis viņa tiešais vienības komandieris un bijušais kolēģis no Kanādas, kurš Latvijā bija NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas sastāvā. Tāpat viņš izsaka lielu pateicību bruņotajiem spēkiem par spiegtajām zināšanām. Tas dodot pārliecību, ka viņa lēmums patiesi sniegs pienesumu.

“Man arī ir svarīgi nest karavīru godu Ukrainā un pasaulē, parādot Krievijai, ka Latvijas karavīrs vienmēr cīnīsies par brīvību un pretosies agresoram. Par šo manu apziņu un pārliecību man ir jāsaka paldies NBS komandierim ģenerālleitnantam Leonīdam Kalniņam, kuru pazīstu kopš laika, kad viņš bija Zemessardzes komandieris, manam tiešajam komandierim, kurš patiesi ir paraugs, kā arī maniem instruktoriem, kuri mani ir mācījuši, devuši zināšanu pamatu un degsmi. Patiecoties šiem cilvēkiem, esmu gatavs pieņemt šādu lēmumu, ar pārliecību, ka man ir jāliek lietā tas, ko esmu apguvis. Tas man dod spēku un drosmi uz turieni doties. Paldies arī visiem zemessargiem un karavīriem. Es vislabāk jūtos, kad esmu starp viņiem, starp savējiem, zinot, ka viņi piesegs manu muguru. Paldies sabiedrotajiem, kuri stiprina mūsu drošību un aizsardzību,” saka J. A. Ulmanis.

Vaicāts, vai tomēr viņa kā zemessarga pienesums nebūtu lielāks, esot šeit, Latvijā, pieļaujot domu, ka arī mūsu valsti varētu piemeklēt tāds pats liktenis kā Ukrainu, J. A. Ulmanis ar pārliecību saka: “Es tak būšu atpakaļ! Mēs visi vīrieši esam vajadzīgi šeit, Latvijā, bet mums ir jādara viss iespējamais, lai tas pie mums nenonāktu. Ja tomēr Krievija pārkāps mūsu valsts robežu, es uzreiz atgriezīšos Latvijā.”

Bailes nestāties pretī Krievijai ir lielākais par bailēm, kas sagaida Ukrainā

Zemessargs atzīst, ka, protams, arī viņam ir bailes par to, kas varētu sagaidīt, nonākot Ukrainā, tomēr virsleitnantu pārņemšot lielākas bailes, ja tur nenokļūs. J. A. Ulmanis pauž dzelzs apņemšanos darīt visu nepieciešamo, lai spētu sniegt atbalstu Ukrainas karavīriem šajā cīņa, atzīmējot – arī viņiem tur ir bailes, kas mijas ar šoku un neziņu par katru nākamo minūti.

“Es to nedaru, lai būtu varonis, bet tāpēc, ka to saka mana sirdsapziņa. Nezinu, kas tur mani sagaida, kā tur ir, bet.. Es jau nevēlos karot, es to negribu to darīt, bet Krievija man to liek! Man ir jāaizstāv sava valsts un, ja es aizstāvu Ukrainu, es aizstāvu arī Latviju. Dodot zemessarga zvērestu, esmu solījis aizstāvēt savu valsti – ja nepieciešams, to aizstāvēt arī ar savu dzīvību. Mēs uz šīs zemes esam, lai palīdzētu, un šobrīd mūsu palīdzība ir nepieciešama Ukrainai. Neviens jau nevēlas karot, bet, ja tu esi spiests to darīt, tas ir jādara,” saka virsleitnants J. A. Ulmanis.

Ja gribas dzīvot brīvā Latvijā, ir jābūt gataviem to aizstāvēt

Vaicāts, uz ko J. A. Ulmanis šobrīd aicinātu Latvijas iedzīvotājus, viņš nedomājot atbild – stāties Zemessardzē.

“Tagad ir pēdējais mirklis, un šobrīd nav vietas atrunām par laika trūkumu, vai “paņemšu ieroci, kad būs nepieciešams”. Tagad mēs redzam, kas var notikt. Es ceru, ka tagad vīrieši būs nobriedušāki un sāks vairāk domāt par aizsardzību – patīk vai nē. Ja mēs te gribam dzīvot, mums ir jāaizsargā sava valsts. Mēs neesam tur, kur ir Šveice. Tā ir vīrieša atbildība aizsargāt savu valsti, savu ģimeni, savu sētu, sievietes un bērnus. Un, jā, esmu vecmodīgs un uzskatu – tā pamatā ir vīriešu atbildība. Uzskatu, ka katram Latvijas vīrietim ir jāiestājas Zemessardzē. Es to esmu teicis vienmēr, es tam ticu – tagad jo īpaši. Mums katram šobrīd ir jāieskatās savā sirdī, savā dvēselē, lai saprastu, kas ir jādara,” uzsver virsleitnants J. A. Ulmanis, piebilstot – tagad kā jebkad agrāk mums ir jāvairo labai un jārūpējas vienam par otru.

Vlt. Ulmanis: Man jāparāda Krievijai, ka Latvija vienmēr cīnīsies par brīvību – arī Ukrainā

Dalīties ar šīs lapas saturu!