Tanku mūža gals mūsu reģionā vēl nav pienācis! Tā intervijā portālam “Sargs.lv” saka Polijas Bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks ģenerālis Raimunds Andžejčaks. Ģenerālis sarunā ar “Sargs.lv” skaidroja Polijas bruņoto spēku attīstības prioritātes un moderno tehnoloģiju ietekmi uz nākotnes operāciju telpu. Paralēli sauszemes un gaisa spēku attīstībai tuvākajos gados Polija plāno nostiprināt uzbrukuma spējas kibertelpā un nopietni lolo ideju par spēju attīstību kosmosā.
Lielāko daļu savas karjeras jūs esat bijis mehanizēto daļu komandieris. Pašlaik virkne valstu, piemēram, ASV un Lielbritānija, runā par savu Bruņoto spēku “atvieglošanu” un apsver samazināt vai pilnībā atteikties no tankiem. Cik liela nozīme mūsdienās ir mehanizētajām spējām un cik svarīgas tās ir Austrumeiropā?
Es dienu vairāk nekā 30 gadu. Lielāko daļu šī laika esmu pavadījis, komandējot mehanizētās vienības. Es daudzkārt esmu dzirdējis runas par tanku ēras beigām, taču visdrīzāk tās vēl nav pienākušas.
Mums ir jāpatur prātā, ka Bruņotie spēki ir tikai daļa no valsts politisko līdzekļu spektra. Valstīm, īstenojot savu “politisko spēli”, ir daudzi citi līdzekļi – ekonomika, kultūra, maigā vara, tehnoloģijas un citi instrumenti. Mūsdienu pasaulē “cietā vara” un militārie līdzekļi nav pats svarīgākais. Arī Krievija savus Bruņotos spēkus pielieto apvienojumā ar “zaļajiem cilvēciņiem”, algotņiem, speciālo spēku un informācijas operācijām, enerģētisko teroru un korupciju. Bruņotie spēki un tanku skaits ne vienmēr ir labākā atbilde.
Kad es uzzināju, ka Lielbritānija apsver iespēju pilnībā atteikties no tankiem, pirmā doma bija – Lielbritānija ir sala, kam drošība nozīmē nodrošināt jūras ceļu komunikācijas līnijas, līdz ar to nav nekāds pārsteigums, ka briti vēlas attīstīt spēcīgu kara floti un aviāciju.
Katras valsts perspektīva ir citāda – Marks Millijs, ASV Bruņoto spēku Apvienot štāba priekšnieks, lai gan viņš ir Armijas virsnieks, nesen paziņoja, ka ASV prioritāte ir Kara flote. Tas ir saprotams, jo tāda ir ASV stratēģiskā nepieciešamība. Polijas Bruņoto spēku attīstības prioritāte ir Sauszemes spēki, tad seko 5. paaudzes iznīcinātāju un “Patriot” raķešu iegāde. Trešā – kiberspējas un elektroniskās karadarbības spējas, tai skaitā t.s. kaujā par uztveri (perception). Tikai pēc tam ir Kara flote un kosmosa spēki.
Es nedomāju, ka mums vajadzētu šos gadījumus sasaistīt ar situāciju mūsu reģionā.
Kas ir Polijas Bruņoto spēku attīstības prioritātes? Kāda nozīme nākotnē būs kiberspējām un kosmosa spējām?
Drošības sfēras un tehnoloģiju attīstība ir ļoti dinamiska. Lai gan Polija ar savu aizsardzības budžetu var nopirkt jebko, ko tā vēlas, Polija savā aizsardzības politikā mēģina saglabāt līdzsvaru starp modernāko Bruņoto spēku attīstību un Polijas Aizsardzības industrijas attīstību. Mainoties situācijai pasaulē, Polija sāka attīstīt savu aizsardzības industriju, taču, tā kā tas prasa ne tikai finansiālus ieguldījumus, bet arī ieguldījumus cilvēkresursus un industrijā, šis process ilgst vairākus gadus.
Par piemēru var minēt jauno kājnieku kaujas mašīnai “Borsuk”, ko Polijas Bruņoto spēki drīzumā ieviesīs bruņojumā. Mēs pieņēmām lēmumu, ka “Borsuk” jābūt pilnībā būvētai un uzturētai Polijā, līdzīgi kā tas ir ar poļu ražotajiem “Rosomak” bruņutransportieriem. Šāda pieeja mums sniedz gan jaunākās tehnoloģijas, gan ilgtspējīgu to uzturēšanu, gan, protams, iespēju eksportēt savas ražotās sistēmas.
Runājot par Gaisa spēkiem, Polija vēl joprojām mēģina apzināt mācības, kas iegūtas Sīrijā, Kalnu Karabahā, Lībijā un Donbasā. Tur ir atrodamas daudzas interesantas idejas, taču ne vienmēr mēs esam gatavi tās uzreiz ieviest Polijas operāciju vidē, kuras procedūras un apstākļi tomēr ir atšķirīgi.
Kiberspējas ir vēl viena ļoti svarīga prioritāte. Kiberspējas ir daudz plašāks lauks, nekā mēs sākumā iedomājamies. Cilvēki ir atkarīgi no mobilajiem sakariem un pieejas internetam. Tas atsaucas arī Bruņotajos spēkos, tāpēc ir nepieciešams tam gatavot karavīrus, uzlabot cilvēku uztveri un gatavību. Kiberspējas nozīmē ne tikai labas programmas un tehnoloģijas, bet arī sagatavotus cilvēkus.
Mūsdienu konfliktu hibrīdfāzes sākas pavisam citās jomās nekā pierasts. Paredzams, ka pirmie indikatori un brīdinājumi vispirms būs redzami internetā un banku sistēmās, nevis ziņās par rezervistu iesaukšanu un stacijām, kur no ešeloniem tiek izkrauti tanki. Mums ir nepieciešams atbilstoši pielāgot savas izlūkošanas un brīdinājuma sistēmas.
No militārā viedokļa skatoties, kibertelpa ir vienīgā operāciju telpa, ko pilnībā ir radījis cilvēks. Sauszemes, gaisa, jūras un pat kosmosa telpa nav cilvēka radīta un to mēs pazīstam jau tūkstošiem gadu, nemitīgi pielāgojoties, kā tajās darboties. Kibertelpu ir radījis cilvēks un pašlaik mums ir vajadzīgs laiks, lai saprastu, kā tajā cīnīties.
Jaunākais izaicinājums, protams, ir kosmoss, kas kļūst aizvien lētāks un lētāks. Nu jau vidējas un mazas valstis var atļauties iegūt jaunas novērošanas, sakaru un izlūkošanas spējas, iespējams, pat kādu kinētisku spēju. Polija pašlaik apsver savas komunikācijas un izlūkošanas sistēmas izveidi – šis izaicinājums nu vairs tik tāls tehnoloģiski, cik tas ir ģeogrāfiski.
