Sarunas par pasauli 2030. gadā: Polijas Bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks Raimunds Andžejčaks

VIEDOKLIS I 19.12.2020
Sargs.lv drošība
Andžejščaks
Foto: Foto: ZUMAPRESS.com/Scanpix

Tuvākajā desmitgadē pasaule kļūs daudz neparedzamāka un arī nežēlīgāka, tā iezīmēs ne tikai Ķīnas un ASV stratēģisko sāncensību, bet arī arvien asāku cīņu par resursiem, tā sarunā ar portālu “Sargs.lv” uzsver Polijas Bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks ģenerālis Raimunds Andžejčaks. “Sargs.lv” turpina publikāciju ciklu, par to kāda pasaule varētu izskatīties nākamajā desmitgadē. Ģenerāļa R. Andžejčaka ieskatā – lai kāda būtu nākotne, karavīri bez darba nepaliks, tiesa šo gadu laikā karavīrs daudz vairāk paļausies uz bezpilota sistēmām un mākslīgo intelektu.

 Ir sarežģīti paredzēt nākotni. Labākais pierādījums tam. ir 2020. gads. Gada sākumā ASV paziņoja par Irānas Revolucionārās gvardes ģenerāļa Kasema Soleimani nogalināšanu un situācija Tuvajos Austrumos uzliesmoja. Tā bija situācija, ko neviens negaidīja, un es personīgi sazinājos ar poļu kontingenta komandieriem reģionā. Gada beigās visu nosaka Covid-19 – neparedzama un neredzama ienaidnieka – pandēmija. Turpinās konflikti Sīrijā un Ukrainā. Neskatoties uz pandēmiju, pilnībā mainījās situācija Baltkrievijā, drīz pēc tam Baltkrievijas armiju izveda ielās. Tas notika laikā, kad Krievija veica plašas mācības Baltkrievijā tieši pie Polijas robežas. To papildināja pāris nedēļu garš karš Kalnu Karabahā. Tas viss noticis šogad, tomēr 2020. gads vēl nav beidzies.

Tas, cik daudz neparedzamu notikumu ir noticis gada laikā, liecina par to, cik grūti ir mēģināt paredzēt nākotni pēc desmit gadiem. Neskatoties uz to, ir daži indikatori, kas nedaudz atvieglo šo uzdevumu.

Pirmkārt, mēs varam pieņemt, ka nākotnē pasaule būs ļoti sarežģīta, neparedzama, dinamiska un, iespējams, brutāla. Lai gan tiek runāts par globalizācijas beigām, pasaulē, kur visi ar visiem ir saistīti visdažādākajos veidos, tas nenotiks vienā nedēļā. Savstarpējā atkarības apjoms liek domāt par daudz sarežģītāku un neparedzamāku pasauli, nekā tā ir bijusi iepriekš.

Otrkārt, ir jāskatās daudzpusējā līmenī.

Pašlaik aktuālākais temats ir globālā sacensība starp ASV un Ķīnu. Tā būs pamatā visam, kas globālā līmenī notiks nākamo desmit gadu laikā un būs atkarīga gan no valstu ekonomiskās, tehnoloģiskās un demogrāfiskās attīstības, gan no vēstījuma, ko Ķīna piedāvās pasaulei.

Treškārt, es vēl joprojām ticu un savas dzīves laikā esmu pieredzējis ASV ievērojamās spējas pielāgoties. ASV ir palaidusi garām izdevību, iespējams tā dēļ, ko ASV ģenerālis H.R. Makmasters savā grāmatā “Battlegrounds: The Fight to Defend the Free World” nodēvējis par “stratēģisko narcisismu”. ASV pašlaik ir atmošanās stadijā, ciešot no pandēmijas, pēdējo gadu dinamiskās attīstības, ekonomiskās, sociālās un izglītības krīzes sekām. Iekšējo un izglītības problēmu dēļ ASV veidojas paaudžu plaisa, piemēram, inženierzinātnēs, ko tās smagi izjutīs pēc desmit gadiem. Protams, daudz kas būs atkarīgs no jaunās ASV Prezidenta administrācijas un tās piedāvātajiem risinājumiem.

Ir jāņem vērā demogrāfiskās tendences. Pirms pāris nedēļām es pabeidzu savu reģionālo demogrāfijas ziņojumu.

Eiropa kļūst aizvien vecāka un vecāka, savukārt Āfrika ir ļoti jauna. Klimata izmaiņas, pārtikas un ūdens pieejamība mainīs situāciju Āfrikā, un pašlaik vēl nav skaidrs, kurā virzienā jaunie afrikāņi vēlēsies doties. Turpinās urbanizācija, taču nav atrisināti enerģētikas jautājumi un trauslās piegādes ķēdes.

Viens ir skaidrs – mēs, Bruņotajos spēkos dienošie, bez darba nepaliksim.

Protams, mēs varam paredzēt daudzus izaicinājumus drošības jomā. Lai arī es vēl joprojām esmu daļa no mehanizētā karaspēka, un, kā jau teicu, Polijai arī nākotnē pietiks tanku savai aizsardzībai un nosūtīšanai atbalstā uz Baltiju, mums būs nepieciešamas daudzas jaunas tehnoloģijas, piemēram, mākslīgais intelekts.

Jauno tehnoloģiju parādīšanās uzdod jautājumus, uz kuriem mums vēl jāmeklē atbildes. Mēs turpinām dzīvot ilūzijā, ka tādi jaunievedumi kā mākslīgais intelekts, 5G vai roboti, ir nākotne. Realitātē tā ir šodiena – mēs redzam ikdienā darbojamies algoritmus. Es aizstāvu robotizācijas un bezpilota platformu lietošanu, jo, pirmkārt, tas ir drošāk maniem karavīriem. Mašīna ir tikai naudas jautājums, un tās zaudējums nemaksā cilvēka dzīvību. Otrkārt, tā kā mēs paliekam vecāki, Bruņoto spēku skaitliskais lielums samazināsies – roboti, bezpilota aparāti un automātiskās sistēmas būs viena no atbildēm šai problēmai.

Lielākais jautājums ir: “Cik daudz ir par daudz?” Cik daudz atbildības un lēmumu pieņemšanas iespēju mēs esam gatavi atdod mašīnām. Galu galā karavīrs ir karavīrs, neskatoties, vai viņš jāj uz zirga vai brauc tankā, un viņš vienmēr turpina būt cilvēks, kas stāv pretī cilvēkam. Mēs dzīvojam situācijā, kāda vēl nav pieredzēta. Automatizācija un mākslīgais intelekts radījis apstākļus, kuros daudzus lēmums pieņem mašīnas, nevis cilvēki. Tas būs nākotnes galvenais morālais un filozofiskais jautājums, it īpaši tādēļ, ka drīzumā šādas iespējas būs pieejamas visiem.

Pašreiz jaunākajiem leitnantiem šajos jautājumos mēs varam piedāvāt tikai morālus padomus, bet ne praktiskas instrukcijas. Viņi nākotnē darbosies daudz sarežģītākā kaujas laukā, kur vienlaikus liela nozīme būs arī mākslīgajam intelektam.

Iespējams, ka nākamā operāciju telpa būs nevis kibertelpa vai kosmoss, bet gan cilvēka prāts un uztvere. Šajā situācijā spēja cīnīties ar viltus ziņām un ietekmēt uztveri būs tikpat svarīga kā “Iskander” raķetes un smagie tanki.

*Pēc nedēļas 26.decembrī lasiet sarunu sērijas turpinājumu ar Austrumeiropas politikas apskatnieku Edvardu Lūkasu (Edward Lucas).