Polijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks: Polija apzinās savu lomu un atbildību reģionā

Viedoklis
Sargs.lv
Polija
Foto: Foto: srž. Ēriks Kukutis/ Aizsardzības ministrija

Polija atrodas krustcelēs uz stratēģiskā lielceļa no Maskavas līdz Atlantijas okeānam. Tas mūsu valstij uzliek noteiktus pienākumus. Mēs nevēlamies būt reģionālā lielvara, bet izjūtam atbildību arī pret reģiona drošības garantēšanu. Tā sarunā ar portālu “Sargs.lv” uzsver Polijas Bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks ģenerālis Raimunds Andžejčaks. Intervijā ģenerālis R. Andžejčaks akcentē Polijas nozīmi Austrumeiropas drošībā un to, kā notikumi Ukrainā ietekmē visa reģiona, tostarp pašas Polijas drošību.

Šogad Latvija atzīmē 100. uzvaru Neatkarības karā. Tā noslēguma posmā – Latgales atbrīvošanā Polija bija mūsu nozīmīgākais sabiedrotais, kuras ieguldījums tādās operācijās kā Daugavpils atbrīvošana bija nenovērtējams. Kāda ir Polijas loma Austrumeiropā mūsdienās?

Kad es biju vizītē Latvijā, man bija iespēja doties uz Daugavpili un redzēt slaveno Daugavas upi. Es biju pārsteigts, cik daudzās vietās ir izvietoti pieminekļi, informatīvās un piemiņas plāksnes, kas ir veltītas Polijas ieguldījumam Latgales atbrīvošanā.

Neviens par poļiem un latviešiem nesaprot labāk, ko nozīmē neatkarība, kāda ir tās iegūšanas vērtība un ko nozīmē to zaudēt. Mūs vieno sarežģīta vēsture, un tās pagrieziena punkti starp poļiem un latviešiem ir radījuši vienotu izpratni par brīvības un neatkarības jautājumiem.

Brauciens uz Latviju man bija nozīmīgs ne tikai kā Polijas Bruņoto spēku komandierim, bet arī kā poļu virsniekam un pilsonim.

Runājot par Polijas nozīmi Austrumeiropā, atkal ir jāieskatās vēsturē. Kad 1772. gadā Polijas zaudēja neatkarību, tā uz 123 gadiem pazuda no pasaules kartes. Uz pagātni es skatos kā virsnieks no reālās pasaules perspektīvas, raugoties uz ģeogrāfisko telpu un varu tajā.

Paskatoties uz karti un savienojot punktus starp Maskavu, Smoļensku, Minsku, Brestu, Varšavu, Poznaņu, Berlīni un tālāk jau Rietumeiropu un Atlantijas okeānu – tā ir viena līnija. Šo līniju militārajā vidē mēdz dēvēt par “stratēģisko lielceļu”, pa kuru kustība vēsturē ir bijusi ļoti intensīva – migrācija, tirdzniecība un, protams, spēka pielietošana. Ģeogrāfijai un ģeostratēģija ir saistītas – un Polija atrodas šī lielceļa vidū. 1812. gadā, Napoleonam uzsākot Krievijas kampaņu, kauju nosaukumi, šķērsotās upes ir tās pašas, kas vēlākos konfliktos, operācijās “Barbarossa” un “Bagrations”.

Protams, 21. gadsimts ir citādāks – atšķirīga ir gan situācija, gan notikumu dinamika, sociālie jautājumi, taču, raugoties no militāras perspektīvas, jebkāda sadursme starp varas centriem būs saistīta ar šo reģionu. Pat ja mūsdienās skatāmies uz Ķīnas virzīto iniciatīvu “Viena josta, viens ceļš”, arī tā ir saistīta ar šo reģionu.  

Skatoties no Polijas perspektīvas, ja šajā reģionā izveido vertikālu līniju Tallina-Rīga-Viļņa-Varšava-Karpati un Melnā jūra, Varšava atkal ir šīs līnijas vidū. Tā atrodas uz stratēģiska krustojuma, kam vēsturē ir bijusi ļoti nozīmīga loma.

Mūsdienās Polijā dzīvo 38 miljoni iedzīvotāju, tās armija sasniedz simts tūkstošus vīru un ik gadu tā aizsardzībai novirza vismaz 2% iekšzemes kopprodukta. Polijas Bruņotajiem spēkiem un to izmaksām ir plašs politiskais un sociālais atbalsts, ko ir veicinājusi Krievijas agresīvā politika.

Sanāksmēs Briselē Polija vienmēr uzsver – visā NATO Austrumu flangā ir divi nozīmīgi stratēģiskie centri – Baltija un Rumānija. Polija atrodas to vidū. Runājot par reģiona atturēšanas politiku – nekas nevar notikt, neņemot vērā Poliju. Polija kā vidēja izmēra valsts ar ievērojamām militārajām spējām saprot šo atbildību gan no militārās, gan no vēsturiskās perspektīvas. Šajā gadījumā jāuzsver, ka Polija pasvītro savu atbildību šajā reģionā, nevis mēģina izvirzīt reģionālas superlielvaras ambīcijas.

Pēdējo gadu laikā ievērojami ir pieaugusi savstarpējā militārā sadarbība starp Ukrainu un Poliju. Skatoties no ģeopolitiskās perspektīvas, kāda ir Ukrainas loma Austrumeiropā?

Kā jau minēju, vēsturiskais konteksts ir svarīgs. Šogad Polija atzīmē 100 gadskārtu kopš Varšavas kaujas, kas ir viena no svarīgākajām uzvarām Polijas militārajā vēsturē. Ukrainas loma šajā militārajā kampaņā bija izšķiroša. Maršals Juzefs Pilsudskis, izcilākais Polijas militārais komandieris un izcils politiķis, norādīja – nevar pastāvēt brīva Polija, ja nav brīvas Ukrainas.

Šajā kontekstā stabila situācija Ukrainā ir tieši saistīta ar situāciju Polijā un tās drošību. Pēc Krimas aneksijas un agresijas Donbasā Polija bažīgi raugās uz situāciju Ukrainā.

Skatoties no Polijas perspektīvas, jebkādas izmaiņas Ukrainas militārajā situācijā, ietekmē visa reģiona drošību. Pašlaik Polija pievērš uzmanību situācijai Melnās jūras reģionā – notiek gatavošanās mācībām “Defender”, vienlaikus sekojot līdzi Krievijas Bruņoto spēku agresīvajai rīcībai reģionā.

Sadarbība norisinās daudzos politiskajos un militārajos līmeņos. Ņemot vērā Ukrainas demogrāfisko potenciālu tās pārtikas un enerģijas eksporta iespējas, sadarbība ar Ukrainu Polijai ir ļoti nozīmīga.  Polijā dzīvo vairāk nekā miljons ukraiņu, taču jāuzsver, ka nav nekādu sadursmju vai konfliktu starp poļiem un ukraiņu minoritāti.

Skatoties no militārās perspektīvas, Ukrainas Bruņoto spēku komandiera Ruslana Homčaka pieredze ir labākais informācijas avots par mūsdienu karu – viņš cīnās katru dienu. Jau kopš pirmās dienas, kad es ar R. Homčaku tikos Ļvovā, mūs vieno kas vairāk par sadarbību – mēs viens otru saprotam.  Ukraina izrāda stipru vēlmi tuvināties Rietumiem, tai skaitā Eiropas Savienībai un NATO. Polija un Ukraina pašlaik attīsta militāro sadarbību daudzos līmeņos, tai skaitā attīstot savstarpējo sadarbību un plānojot kopīgas militārās mācības, kā arī Polija sniedz atbalstu Ukrainas Bruņoto spēku attīstībai, lai tie varētu sasniegt NATO standartus. Personīgi es esmu patīkami pārsteigts par Ukrainas Bruņoto spēku attīstību pēdējo gadu laikā un optimistiski skatos uz šiem procesiem nākotnē.

Dalies ar šo ziņu