Latvija kļuvusi par daļu no NATO aizsardzības inovāciju tīkla. 22. janvārī Rīgā oficiāli atklāts NATO DIANA akcelerācijas centrs “UniLab Defence”. Atklāšanas pasākums vienlaikus bija arī demo diena sešiem jaunuzņēmumiem no Kanādas, Slovēnijas, Norvēģijas un Apvienotās Karalistes, kuri uzņemti NATO DIANA programmā un turpmāko pusgadu attīstīs savus risinājumus Latvijā.
Atklāšanā piedalījās aizsardzības ministrs Andris Sprūds, ārlietu ministre Baiba Braže, Kanādas vēstnieks Latvijā Braiens Svorks (Brian Szwarc), Daudznacionālās divīzijas “Ziemeļi” Testēšanas un eksperimentēšanas jomas vadītājs pulkvežleitnants Ādams Puarjē (Adam Poirier), kā arī “UniLab Defence” vadītājs Andris Baumanis.
Pasākumā tika uzsvērts, ka aizsardzības inovācijas vairs nav teorētiska diskusija, bet praktiska nepieciešamība, kurā būtiska loma ir uzņēmējiem un tehnoloģiju izstrādātājiem.
NATO DIANA ir aizsardzības inovāciju programma, kuras mērķis ir paātrināt jaunu tehnoloģiju ieviešanu aizsardzības un drošības jomā, savienojot militārās vajadzības ar akadēmiskās vides un privātā sektora risinājumiem. Programmas uzmanības centrā ir kritiskās tehnoloģijas, kas nepieciešamas darbībai taktiski sarežģītos apstākļos – no izlūkošanas un sakaru līdz enerģijas, sensoru un bezpilota sistēmām.
2026. gada pirmajā pusgadā DIANA programmā visā aliansē uzņemti 150 jaunuzņēmumi, no kuriem seši strādā tieši Latvijā.
Ārlietu ministre Baiba Braže uzsvēra, ka DIANA izveide bijusi praktiska atbilde uz nepieciešamību NATO ātrāk pielāgoties jaunajām tehnoloģijām. “Šī programma radās no vajadzības pārvērst idejas konkrētās spējās,” atzina ministre. Viņa norādīja, ka Latvijas priekšrocība ir sabiedroto klātbūtne un spēcīgā zinātniskā vide, kas ļauj inovācijas testēt praktiskos apstākļos.
Kanādas vēstnieks Latvijā Braiens Svorks uzsvēra, ka Latvijā atklātais centrs stiprina arī sabiedroto sadarbību. “Trīs Kanādas jaunuzņēmumi strādās šeit Rīgā, un tos atbalstīs militārie mentori ar reālu operacionālo pieredzi,” viņš atklāja.
Ko “UniLab Defence” darīs praksē
“UniLab Defence” centrā jaunuzņēmumi strādā nevis ar teorētiskām koncepcijām, bet ar konkrētām militārajām vajadzībām. Programma sākas ar spēju trūkumu identificēšanu, kuras nosaka NATO komandieri un spēju plānotāji, pēc kā uzņēmumi savus risinājumus pielāgo tieši šiem izaicinājumiem.
Akcelerācijas laikā uzņēmumi strādās ciešā sadarbībā ar bruņotajiem spēkiem, testējot tehnoloģijas reālos apstākļos un militārajās mācībās. Tiek vērtēts, kā risinājumi darbojas ierobežotas sakaru pieejamības apstākļos, elektroniskās cīņas vidē un sarežģītā reljefā.
Daudznacionālās divīzijas “Ziemeļi” mentori sniedz jaunuzņēmumiem tiešu atgriezenisko saiti par to, kas praksē darbojas un kas ne. “Bez militārā personāla iesaistes nav iespējams radīt tehnoloģiju kaujas lietošanai,” savā uzrunā klātesošajiem norādija divīzijas Testēšanas un eksperimentēšanas jomas vadītājs pulkvežleitnants Ādams Puarjē. “Mēs palīdzam uzņēmumiem saprast, kā viņu risinājums iederas kopējā militārajā sistēmā – izlūkošanā, komandvadībā, spēku aizsardzībā un loģistikā.”
Būtiska “UniLab Defence” daļa ir arī piekļuve NATO testēšanas un eksperimentēšanas tīklam, kurā ietilpst vairāk nekā 200 testēšanas centri visā aliansē. Tas ļauj jaunuzņēmumiem pārbaudīt tehnoloģijas dažādās vidēs un paaugstināt to tehnoloģiskās gatavības līmeni.
Vienlaikus centrs palīdz uzņēmumiem orientēties aizsardzības iepirkumu vidē, kas daudziem jaunuzņēmumiem ir viens no lielākajiem izaicinājumiem. Programmas ietvaros uzņēmumi iegūst izpratni par sertifikācijas prasībām, drošības procedūrām un ceļu līdz pilotprojektiem un līgumiem.
NATO DIANA ietvaros pieejams arī paātrinātas ieviešanas mehānisms, kas ļauj būtiski saīsināt laiku no tehnoloģijas demonstrācijas līdz tās praktiskai izmantošanai bruņotajos spēkos.
“Mūsu mērķis ir panākt, lai tehnoloģijas nonāktu lietošanā, nevis paliktu uz plaukta,” uzsvēra Hetere Buismena.
Latvijā atklātais NATO DIANA akcelerācijas centrs iezīmē būtisku soli aizsardzības industrijas attīstībā – no ideju līmeņa uz praktisku līdzdalību NATO spēju stiprināšanā. Uzņēmējiem tā ir iespēja ne tikai attīstīt tehnoloģiju, bet arī kļūt par daļu no alianses inovāciju sistēmas, kur rezultāts tiek mērīts nevis prezentācijās, bet spējā darboties reālā drošības vidē.
