Sudrabainais dirižablis, kas šķērsoja Baltiju: ko īsti pārbaudīja "Kelluu" eksperimentā

Eksperiments, kas notika oktobra otrajā pusē, piesaistīja uzmanību ne tikai sociālajos tīklos, bet arī militāro un tehnoloģisko aprindu vidū. Lidojuma mērķis bija pārbaudīt, cik droši un efektīvi šāda tipa platforma – autonomais gaisa kuģis, kas spēj uzturēties gaisā vairāk nekā 12 stundas – var šķērsot robežu un saglabāt stabilu vadību arī situācijās, kad navigācijas signāls tiek traucēts vai bloķēts.

„Mēs kontrolējām to paši. Viena no mūsu gaisa kuģu īpatnībām ir tā, ka tie lielākoties lido autonomi. Mēs manuāli veicam tikai pacelšanos un nolaišanos,” “Sargs.lv” stāsta Onni Paivinens (Onni Päivinen), uzņēmuma “Kelluu” operāciju vadītājs Somijā un operāciju koordinators starptautiskajos projektos. “Pēc tam dirižablis darbojas autopilota režīmā, ievērojot iepriekš noteiktu lidojuma plānu, kuru varam atjaunināt reāllaikā. Mūsu uzdevums ir tikai uzraudzīt, vai viss norit kā paredzēts.”

Kā darbojas “Kelluu”

Kelluu – somu valodā “peldēt” vai “lidot” – ir uzņēmums, kas izstrādā ūdeņraža vadītus, autonomus gaisa kuģus zema augstuma izlūkošanas, datu vākšanas un infrastruktūras monitoringa vajadzībām.

Atšķirībā no klasiskajiem droniem, kas darbojas bateriju režīmā un spēj lidot salīdzinoši īsu laiku, “Kelluu” platformas spēj uzturēties gaisā līdz 12 stundām un veikt uzdevumus temperatūrā līdz – 30 °C. Tās lido zem mākoņu segas – no 50 līdz 1000 metriem, kas nodrošina gan plašu pārklājumu, gan augstu datu precizitāti.

Image

Vadības pārņemšana gaisā: kas tika pārbaudīts eksperimentā

Lidojums no Latvijas uz Igauniju tika veikts NATO “Digitālā mugurkaula eksperimenta” jeb “DiBaX” ietvaros – NATO partnervalstu kopīgā inovāciju laboratorijā, kurā pārbauda jaunas aizsardzības tehnoloģijas reālos apstākļos. Pasākuma direktors Varens Lo (Warren Law) norādīja, ka šis gads bija nozīmīgs pavērsiens, jo militārie spēki ne tikai vēroja, bet arī paši izmēģināja tehnoloģijas laukā.

Image

“Tas, ka komerciālam gaisa kuģim, kura darbība līdz šim bija maz zināma gan civilajām, gan militārajām aviācijas iestādēm, tika atļauts šķērsot valsts robežu, prasīja ļoti rūpīgu saskaņošanas un drošības procesu,” skaidroja Lo.

Eksperiments ilga vairākas stundas – dirižablis pacēlās no Latvijas teritorijas, šķērsoja robežu, sasniedza noteikto augstumu virs Igaunijas teritorijas un pēc tam droši atgriezās. Tas bija pirmais gadījums, kad šāds bezpilota gaisa kuģis pārlidoja starp divām Baltijas valstīm.

Pēc uzņēmuma pārstāvja teiktā, lidojuma laikā tika testētas vairākas būtiskas spējas. Pirmkārt, vadības pārslēgšana starp dažādiem sakaru kanāliem un sistēmas spēja turpināt lidojumu autonomi pat signāla zuduma gadījumā. Otrkārt, tika novērtēta sensora datu kvalitāte – elektrooptiskās un multispektrālās kameras fiksēja dažādus zemes objektus, lai pārbaudītu platformas precizitāti un stabilitāti ilgstošā misijā.

„Šajā vingrinājumā mēs veicām vairākus ISR (intelligence, surveillance, reconnaissance) uzdevumus, kā arī datu vākšanu,” skaidro Paivinens. „Mēs uzņemam attēlus un datu kopas, kas vēlāk tiek analizētas kopā ar citiem dalībniekiem, lai noteiktu konkrētus mērķus vai izmaiņas teritorijā.”

No civilā līdz militārajam pielietojumam

Lai gan “Kelluu” platforma tika testēta militārajā eksperimentā, uzņēmuma mērķis ir arī civilā sektora modernizācija. Somijā ar šiem dirižabļiem jau tiek veikti elektrolīniju un tīklu inspekcijas lidojumi, rūpniecisko teritoriju kartēšana un meža apsekojumi. Ar elektrooptiskajiem, infrasarkanajiem un hiperspektrālajiem sensoriem tiek atklātas koku slimības, mitruma bojājumi vai siltuma zudumi ēkās. Tas ļauj veidot digitālas kopijas realitātei – trīsdimensiju modeļus, kas precīzi ataino realitāti līdz centimetra līmenim.

Image

Šo īpašību dēļ “Kelluu” risinājums kļūst arvien pieprasītāks ne tikai civilajā, bet arī aizsardzības sektorā. Uzņēmums ir viens no piecpadsmit dalībniekiem, kas iekļuvis NATO DIANA (Defence Innovation Accelerator for the North Atlantic) programmā, kuras mērķis ir paātrināt jauno tehnoloģiju ieviešanu sabiedroto bruņotajos spēkos. „Mūsu mērķis ir integrēt gan mūsu aparatūras, gan digitālās platformas spējas atbilstoši sabiedroto vajadzībām,” uzsver Paivinens. „Šis eksperiments Latvijā un Igaunijā bija nozīmīgs solis šajā virzienā.”

Pēc Lo teiktā, eksperimenta nozīme sniedzas tālāk par vienu lidojumu. „Tas parāda, ka arī nelielas valstis un inovāciju uzņēmumi var dot būtisku ieguldījumu NATO kopējā aizsardzības spēju attīstībā. Šādas platformas nākotnē var palīdzēt sabiedrotajiem ātrāk reaģēt uz krīzēm un sniegt precīzāku informāciju tur, kur tradicionālās izlūkošanas metodes nespēj darboties.”

Fakts, ka eksperiments notika tieši Latvijā un Igaunijā, nav nejaušība. Baltijas valstis pēdējos gados kļuvušas par jauno tehnoloģiju pārbaudes poligonu NATO kontekstā – te tiek testēti risinājumi, kas spēj darboties GPS traucējumu, elektroniskās cīņas un hibrīdapdraudējumu apstākļos. Līdz ar to “Kelluu” lidojums ne tikai pārbaudīja jaunu tehniku, bet arī stiprināja sabiedroto spēju sadarboties reģionālā līmenī.

Image

„Šis lidojums nebija tikai simbolisks žests,” uzsver Paivinens. „Mēs pārbaudījām reālu spēju – vai varam nodrošināt stabilu, precīzu un drošu gaisa novērošanu sarežģītos apstākļos. Rezultāti bija labi, un mēs izpildījām visus uzdevumus, kas bija noteikti šajā eksperimentā."