spēju attīstība

Latvijā jau ir spēcīga bezpilota sistēmu industrija, zinoši speciālisti un kvalitatīva operatoru apmācība, tomēr dronu lielvalsts statusu noteiks nevis saražoto iekārtu skaits, bet valsts spēja tās pastāvīgi pilnveidot, masveidā izmantot un integrēt vienotā aizsardzības sistēmā. Turklāt droni jāuztver nevis kā dārga tehnika, ko noglabāt noliktavā...

Latvijas dalība NATO jaunajā gaisa izlūkošanas un komandvadības spēju attīstības projektā nodrošinās savlaicīgu piekļuvi plašai izlūkošanas informācijai par potenciālā pretinieka darbībām, ļaujot efektīvāk sagatavoties valsts aizsardzībai jau no pirmā centimetra, portāla "Sargs.lv" raidierakstā "Droši ir zināt" sacīja aizsardzības ministrs Raivis...

Līdztekus riteņu bruņutransportieriem “Patria 6x6” Nacionālie bruņotie spēki (NBS) nākotnē varētu iegādāties arī Somijas ražotāja “Patria” izstrādātos kāpurķēžu bruņutransportierus “TRACKX”. Turklāt to ražošanu varētu uzticēt uzņēmumam “Patria Latvia”, kas Valmierā jau ražo riteņu bruņutransportierus, portāla “Sargs.lv” raidierakstā “Droši ir zināt...

NATO sabiedrotie Ankaras samitā apņēmušies turpināt finansiālu atbalstu Ukrainai tās neatkarības karā pret agresorvalsti krieviju, kā arī novirzīt līdzekļus alianses Eiropas dalībvalstu drošības stiprināšanai, palielinot militārās ražošanas kapacitāti un paātrinot aizsardzības inovāciju ieviešanu, teikts sabiedroto pieņemtajā samita gala...

Lielbritānijas valdība vadīs Eiropas valstu apvienību, kuras mērķis ir palielināt finansējumu nākamās paaudzes tāldarbības raķetēm, kas paredzētas Eiropas aizsardzībai, trešdien paziņojusi Lielbritānijas valdība.

Baltijas valstis un Polija ir starp tām NATO dalībvalstīm, kuras jau šogad ir pietuvojušās ieteicamajam alianses aizsardzības izdevumu apjomam — 5% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) — vai pat pārsniegs to. Par to liecina jaunākie NATO dati par dalībvalstu izdevumiem drošībai un militārajām vajadzībām.

Otrdien, 7. jūlijā, NATO samita Ankarā laikā Latvija pievienojās vairākām daudznacionālām iniciatīvām, kuru mērķis ir stiprināt NATO atturēšanas un aizsardzības spējas, veicināt sabiedroto militāro mobilitāti, attīstīt aizsardzības industrijas sadarbību un sekmēt kopīgus militārā aprīkojuma iepirkumus.

Otrdien, 2026. gada 7. jūlijā, NATO samita Aizsardzības industrijas foruma laikā Ankarā 11 sabiedrotās valstis, tostarp Latvija, paziņoja par kopīgu Zviedrijas uzņēmuma "Saab" ražoto lidmašīnu "GlobalEye" iegādi. Tās kļūs par NATO jauno tālās darbības radiolokācijas un vadības (AWACS) sistēmu, aizvietojot daļu no Alianses novecojošās "Boeing E-3"...

Lai novērstu kritiskās personāla problēmas Vācijas bruņotajos spēkos (Bundesvērā), valdība ir apstiprinājusi likumdošanas grozījumus, kas turpmāk paredz obligātu dalību mācībās rezerves karavīriem

Eiropas NATO sabiedrotie ir lielā mērā aizpildījuši tos robus, ko alianses aizsardzības plānos atstājis ASV spēku samazinājums. Tā pagājušās nedēļas nogalē – pirms šonedēļ gaidāmā NATO valstu vadītāju ikgadējā samita – paziņoja alianses Sabiedroto spēku augstākais komandieris Eiropā, ASV Gaisa spēku ģenerālis Aleksuss Grinkevičs (Alexus Grynkewich)...

Precīzi noteikta militāro vienību komandieru atbildības sadale reģionā, detalizētāk izstrādāti reģionālie aizsardzības plāni un iespēja veikt kopīgus, izdevīgākus ieroču iepirkumus – šie, Latvijas aizsardzības ministra Raivja Meļņa ieskatā, būs pirmie un visstraujāk jūtamie ieguvumi Latvijas un Igaunijas bruņotajiem spēkiem pēc abās valstīs...

Ukrainas aizsardzības nozares analītiķu un atvērto avotu izlūkošanas (OSINT) kopienas uzmanības lokā nonācis neparasts incidents Maskavas apgabalā. Tiek pieļauts, kā Ukraina 2026. gada 30. jūnijā pirmo reizi veikusi savas jaunās, pašu valstī izstrādātās ballistiskās raķetes izmēģinājumu kaujas apstākļos, mērķējot uz Krievijas galvaspilsētas reģionu...

Ja līdz šim NATO potenciālo pretinieku atturēšanu nodrošināja ar spēju pārsvaru jūrā un gaisā, tad mūsdienu apstākļos tā jāspēj nodrošināt ar sauszemes spēku komponentu. Tā otrdien, 30. jūnijā, Latvijas un Igaunijas dvīņu pilsētā Valkā un Valgā, vadot NATO Vācijas un Nīderlandes armijas korpusa svinīgo ceremoniju, kurā tas pārņem taktisko...

Ģeopolitiskā situācija Eiropā un tās pierobežā pieprasa tūlītēju un koordinētu rīcību, un Latvija šajā procesā sper vēsturiskus soļus. Latvija kā pirmā no Baltijas valstīm parakstīja apjomīgo SAFE aizdevuma programmas nolīgumu vairāk nekā 3,4 miljardu eiro vērtībā, kas kalpos kā spēcīgs dzinulis Nacionālo bruņoto spēku un pašmāju militārās...

Sestdien, 20. jūnijā, Ministru kabinetā svinīgā ceremonijā parakstīs Eiropas Savienības instrumenta “Security Action for Europe” (SAFE) Aizņēmuma līgumu, kas paredz Latvijai kopumā piešķirt 3 497 870 000 eiro aizsardzības un drošības spēju stiprināšanai. Šos līdzekļus paredzēts ieguldīt gan Nacionālo bruņoto spēku tūlītējā spēju palielināšanā...

Valsts aizsardzības iepirkumu un loģistikas centrs no pašmāju bezpilota sauszemes dronu ražotājiem ir saņēmis jau otro testēšanai paredzēto sauszemes robotu partiju. Atbilstoši iepirkuma līgumam, kas noslēgts ar Aizsardzības ministriju, to piegādājis uzņēmums “LV-Teh”.

Latvija ir paraugs daudzām NATO dalībvalstīm un jau tagad rāda, kas darāms drošības stiprināšanai – tā trešdien, 17. jūnijā, NATO štāba mītnē Briselē, tiekoties ar Latvijas Ministru prezidentu Andri Kulbergu, uzsvēra Alianses ģenerālsekretārs Marks Rute.