lielvalstis

Šī gada 26. janvārī tika publicēts Satversmes aizsardzības biroja ikgadējais darbības pārskats, kurā iezīmēta strauji pasliktinājusies drošības situācija gan Eiropā, gan pasaulē. Tajā secināts, ka pasaule pēdējos gados ir iegājusi jaunā realitātē, kur karš arvien biežāk kļūst par politikas instrumentu, ekonomika - par tā turpinājumu, bet...

Ķīna ir arestējusi valsts augsta ranga ģenerāli Džanu Joušju (Zhang Youxia), apsūdzot viņu slepenas informācijas par valsts kodolieroču programmu nodošanā Amerikas Savienotajām Valstīm un lielu kukuļu pieņemšanā apmaiņā pret palīdzību militāro amatu piešķiršanā. Šī lieta ir augstākā līmeņa skandāls Ķīnas bruņotajos spēkos pēdējo desmitgažu laikā...

Pēc sarunām Abū Dabī problemātisku jautājumu kļuvis mazāk, taču Ukraina nedomā atdot savas teritorijas, svētdien paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Krievija ir nosūtījusi zemūdeni, lai aizsargātu naftas tankkuģi no tā dēvētās “ēnu flotes”, kas Atlantijas okeānā mēģina izvairīties no ASV Krasta apsardzes kuģa.

Nav nekādu pazīmju, ka ASV prezidenta Donalda Trampa centieni izbeigt Krievijas karu Ukrainā būtu mazinājuši kauju intensitāti. Kā vēsta “Sky News”, tas liecina, ka Putins necer uz mieru un necenšas palēnināt savu militāro mašinēriju.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šodien, 8. decembrī, Londonā tiksies ar Apvienotās Karalistes, Francijas un Vācijas līderiem. Tikšanās Londonā, kurā piedalīsies Zelenskis, Apvienotās Karalistes premjerministrs Kīrs Stārmers, Francijas prezidents Emanuels Makrons un Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, paredzēta ar mērķi izvērtēt sarunu...

Eiropas valstis sadarbībā ar Ukrainu izstrādā 12 punktu plānu pilna mēroga kara izbeigšanai, nosakot pamieru pa pašreizējo frontes līniju. Ar šo soli tiek noraidītas Krievijas diktatora Vladimira Putina jaunās prasības ASV par Kijivas kapitulāciju un Ukrainas teritoriju nodošanu apmaiņā pret miera vienošanos, vēsta “Bloomberg”.

NATO ir saskārusies ar nopietnāko tās gaisa telpas pārkāpumu kopš alianses dibināšanas pirms vairāk nekā 75 gadiem, kad 19 Krievijas lidroboti ielidoja Polijas gaisa telpā. Alianses ģenerālsekretārs Marks Rite reakciju uz 10. septembra iebrukumu nosauca par "ļoti veiksmīgu", lai gan Polijas un Nīderlandes iznīcinātāji notrieca tikai 4 dronus. Jau...

NATO jaunākie dati par aizsardzības izdevumiem 2025. gadā liecina, ka visi sabiedrotie pirmo reizi ir sasnieguši mērķi tērēt vismaz 2% no IKP aizsardzībai, izņemot Islandi, kurai nav savu bruņoto spēku. Tas ir vēsturisks notikums, jo vēl tikai pirms gada vairāk nekā desmit valstis šo līmeni nebija sasniegušas.

Vācija un sabiedrotie piegādās Ukrainai militāro palīdzību 500 miljonu dolāru (427 miljonu eiro) vērtībā, izmantojot jauno NATO mehānismu.

Pārskatāmā nākotnē iespējamā Palestīnas valsts atzīšana nemainīs Izraēlas plānus Gazas joslā, tādu viedokli pauž Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) direktora vietniece Sintija Broka-Kovalevska.

28 valstis, tai skaitā Lielbritānija, Francija, Japāna, Kanāda un Austrālija, pirmdien nākušas klajā ar kopīgu aicinājumu nekavējoties pārtraukt karu Gazas joslā.

Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers un Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs šodien, 17. jūlijā, Londonā plāno parakstīt jaunu līgumu, kas ietvers savstarpējas palīdzības saistības bruņota uzbrukuma gadījumā, kā arī kopīgu rīcību pret citām potenciālām draudu situācijām, ziņo “Bloomberg”. Kā norāda “Politico”, šī būs nozīmīgākā vienošanās starp...

Francijas prezidents Emanuels Makrons svētdien paziņojis, ka valsts aizsardzības budžets 2027. gadā sasniegs 64 miljardus eiro – divkāršu apjomu salīdzinājumā ar 2017. gadu. Tas notiks trīs gadus agrāk, nekā sākotnēji plānots, vēsta “Politico”.

ASV aptur dažu iepriekš apsolītu ieroču piegādes Ukrainai, pastāvot bažām, ka ASV nav pietiekami daudz šo ieroču, otrdien vēstīja ziņu vietne "Politico" un raidsabiedrība "NBC News".

Pēc tam, kad Lielbritānija NATO samitā Hāgā paziņoja, ka iegādāsies ASV iznīcinātājus, kas spēj nest atomieročus, lai atbalstītu NATO kodolieroču misiju, Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs apliecināja Igaunijas gatavību uzņemt tādas sabiedroto lidmašīnas savā teritorijā, vēsta laikraksts "Postimees".

ASV prezidents Donalds Tramps noraidīs Eiropas aicinājumus pastiprināt sankcijas pret Maskavu, intervijā izdevumam "Politico" pauda Savienoto Valstu valsts sekretārs Marko Rubio.

Vācija, Lielbritānija, Francija un ASV atcēlušas tāldarbības ierobežojumus Ukrainai piegādātajiem ieročiem, raidorganizācijas WDR rīkotajā forumā paziņojis Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs.

Krievijas militārā izlūkošana uzlauzusi tūkstošiem novērošanas kameru gar Ukrainas rietumu robežu, lai izspiegotu un traucētu sabiedroto militārās palīdzības plūsmai uz Ukrainu, raksta “The Guardian”, atsaucoties uz Lielbritānijas izlūkdienestiem.

ASV prezidents Donalds Tramps telefonsarunā ar Eiropas līderiem pirmdien atzinis, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins nav gatavs izbeigt karu Ukrainā, jo uzskata, ka tajā uzvar, vēsta laikraksts "The Wall Street Journal" (WJS).

Kamēr ASV valdība turpina meklēt iespējas vienoties ar Putinu, Maskavas izlūkdienestu vadība pievērš arvien lielāku uzmanību konfrontācijai ar diviem galvenajiem pretiniekiem Eiropā — Lielbritāniju un Franciju, tā vienā no pēdējiem rakstiem atklāj Eiropas Politikas analīzes centra (CEPA) eksperti. Tajā analizēts, kāpēc Krievijas izlūkdienesti jau...

Aukstā kara laikā ASV un Padomju Savienība spēja vienoties vismaz par vienu lietu: kodolieroču izplatīšana ir bīstama visiem. Šobrīd, Trampa prezidentūras laikā, šāda pārliecība šķiet vājāka nekā jebkad agrāk. Galvenais iemesls – Trampa draudzīgā attieksme pret Krieviju un nicinošā izturēšanās pret NATO, raksta “Financial Times”.

Saskaņā ar priekšlikumiem par miera uzturēšanas kontingenta nosūtīšanu uz Ukrainu, ko apspriež potenciālā koalīcija, Lielbritānijas iznīcinātāji ir gatavi nodrošināt karaspēka atbalstu no gaisa. Kā raksta “The Telegraph”, ceturtdienas sanāksmē tikusi apspriesta Lielbritānijas iznīcinātāju nosūtīšana uz Ukrainu.

Kremļa amatpersonas izplata dezinformācijas naratīvus, kas ir līdzīgi tiem, kurus Krievija izmantoja, lai attaisnotu savu pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Kremļa mērķis ir radīt informatīvo vidi, kas varētu attaisnot iespējamās agresijas pret NATO valstīm, tostarp Somiju un Baltijas valstīm, savā jaunākajā ziņojumā vēsta ASV bāzētā domnīca Kara...