Stratēģiskie gaisa uzbrukumi ir kritiski svarīga mūsdienu karadarbības sastāvdaļa. Tie spēj izjaukt un apgrūtināt karaspēka apgāžu līnijas, traucēt operācijas un sagraut ienaidnieka morāli. Krievijas agresijā pret Ukrainas droni ir kļuvuši par šī uzdevuma centrālo elementu. Kamēr Krievija Ukrainas civiliedzīvotāju un pilsētu terorizēšanā izmanto lielu skaitu Irānas režīma piegādāto vai pašu saražoto “Shahed” tipa uzbrukuma dronu, Ukraina izvēlējusies pavisam citu ceļu, ražojot kvalitatīvākus un pretiniekam daudz grūtāk notveramus dronus, kas sekmīgi veikuši ne vienu vien svarīgu uzbrukumu agresorvalsts iekšienē. Atšķirībā no agresoru izlielītās ieroču sistēmas, Ukrainas aizstāvju drons saprotamu iemeslu dēļ līdz šim dzīvojis ēnā. Kas ir ieroču platforma “AN 196 “Lutyi”, skaidro ASV biznesa medijs “Forbes”.
Medijs norāda, ka Ukraina, īstenojot savus dronu uzbrukumus, darbojoties ar mazākiem resursiem un ir izvēlējusies mērķtiecīgāku pieeju. Masveida uzbrukumu vietā tā veic precīzi mērķētus triecienus pa neaizsargātiem, bet kritiski svarīgiem mērķiem Krievijas iekšienē. Daļa no tiem ir agresorvalsts militārās loģistikas un enerģētikas infrastruktūra.
Šie precīzie triecieni tiek nodrošināti, izmantojot Ukrainā izstrādātus dronus AN-196 “Ļutyi”, kas ir izmantoti vairākos Ukrainas triecienos dziļi agresora teritorijā.
Kas ir Ukrainas drons “Ļutyi”?
AN-196 “Lutyi” drona izstrāde aizsākās 2022. gadā uzsāk slavenajā Ukrainas avioražošanas uzņēmumā “Antonov ASTC” sadarbībā ar Ukrainas valsts aizsardzības konglomerātu “Ukroboronprom”. Sākotnēji tas tika apzīmēts kā tālas darbības rādiusa, vienvirziena uzbrukuma bezpilota lidaparāts. Līdz 2023. gada beigām "Ļutyi" bija nonācis operatīvo vienību sastāvā, un līdz 2024. gada sākumam ar to tika veikti vairāki triecieni Krievijas teritorijā.
Sākotnējais “Liutyi” modelis svēra no 250 līdz 300 kilogramiem. Tā spārnu platums bija 6,7 metri un garums 4,4 metri. Uzbrukuma dronu darbina benzīna dzinējs, kas griež lidaparāta aizmugurē uzstādītu trīs lāpstiņu propelleru. Dronam ir raksturīga “V” veida aste, kas uzlabo tā lidojuma stabilitāti un samazina aerodinamisko pretestību. Drons sākotnēji pārvadāja 50 kilogramu sprāgstvielu un tā efektīvais darbības rādiuss bija aptuveni 1000 kilometru.
Ņemot vērā ukraiņu drona lielo darbības rādiusu un tik pat lielo varbūtību darboties elektroniskās karadarbības sistēmu apdraudētā vidē, “Liutyi” nav paredzēts tālvadības pilotēšanai. Tā vietā tas vismaz sākotnējā lidojuma daļā paļaujas uz satelītnavigāciju un inerciālajām navigācijas sistēmām. Tuvojoties mērķim, “Liutyi” izmanto mašīnredzes sistēmu, kas ļauj tam veikt sarežģītas lidojuma trajektorijas, izvairīties no radara atklāšanas, izvairīties no tuvā darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmām un precīzi trāpīt mērķī.
Drona "Lutyi" pielietošana kaujas laukā
Precīzs "Lutyi" izmantošanas apmērs joprojām nav skaidrs, jo Krievija publiski neatklāj informāciju par Ukrainas dronu uzbrukumiem savā teritorijā. Tomēr "Lutyi" saistīts ar daudziem uzbrukumiem.
Viens no agrākajiem iespējamajiem uzbrukumiem notika 2024. gada 18. janvārī, kad nenorādīti Ukrainas droni uzbruka naftas noliktavai Sanktpēterburgā. Pamatojoties uz 900 kilometru darbības rādiusu un uzbrukuma laiku, visticamāk, tika pielietota tieši "Lutyi" sistēma. Dažas dienas vēlāk, 13. martā, "Lutyi" uzbruka Rjazaņas naftas pārstrādes rūpnīcai, kas atrodas dziļi Krievijas teritorijā, izraisot ugunsgrēku. Tiek ziņots, ka 2024. gada jūnijā "Lutyi" tika izmantots arī uzbrukumam Mozdokas gaisa spēku bāzei Ziemeļosetijā, kurā izvietoti Tu-22M3 bumbvedēji un MiG-31 kaujas lidmašīnas, kas spējīgas nest raķetes “Kinžal”. Šie mērķi atradās aptuveni 720 kilometru attālumā no Ukrainas un Krievijas dziļumā.
2025. gadā modernizētās “Lutyi” versijas sāka spēlēt plašāku lomu Ukrainas īstenotajos uzbrukumos dziļi Krievijas teritorijā.
2025. gada 13. martā “Lutyi” veiksmīgi trāpīja galvenajam gāzesvada kontroles objektam Saratovas apgabalā, nodarot kaitējumu Krievijas enerģētikas sektoram. Nākamajā mēnesī, aprīlī, Ukrainas spēki veica atkārtotus triecienus 112. raķešu brigādes bāzei Šujā, Ivanovas apgabalā, aptuveni 700 kilometru attālumā no Ukrainas, bojājot komandpunktus un kazarmas.
2025. gada 27. jūlijā publicētā video redzams “Lutyi” drons, kas lido virs Ļeņingradas apgabala, lai gan nav skaidrs, vai tas trāpīja mērķim. 2025. gada 31. jūlijā citā video redzams, kā “Lutyi’” lidaparāts zemu lido virs Pensas, pirms ietriecas rūpnīcā, kas ražo elektroniku Krievijas armijai. Nākamajā dienā atsevišķā video tika nofilmēts, kā “Lutyi” lidaparāts ietriecas degvielas uzpildes stacijā Soču lidostā.
Ņemot vērā šīs ieroču sistēmas panākumus uzbrukumos dziļi Krievijas teritorijā, paredzams, ka tā izmantošanas apmēri pieaugs, īpaši ņemot vērā nesenos Vācijas ieguldījumus 500 papildu šī tipa dronu ražošanā.
Vienlaikus, kā norāda “Forbes” Ukrainas ražošanas apjomi, visticamāk, aizvien būs krietni zemāki nekā agresorvalsts Krievijas "Shahed" dronu ražošanas rādītāji. Tāpēc Ukraina, visticamāk, turpinās savu pašreizējo stratēģiju - veikt precīzus triecienus ar visnotaļ moderniem un tehniski attīstītiem droniem, nevis tos izmantot masveida uzbrukumos, kā to dara agresorvalsts Krievija.
Lai šī stratēģija būtu veiksmīga, “Lutyi” būs nepieciešama pastāvīga modernizācija, integrējot sasniegumus dronu tehnoloģijās un datorredzē, lai pretotos jaunām Krievijas aizsardzības sistēmām.
Lai gan Ukrainas “Lutyi” drons nav tik plaši pazīstams kā Irānas izstrādātais un Krievijas plaši izmantotais “Shahed”, tam ir bijusi tikpat ārkārtīgi nozīmīga loma Ukrainas puses veiksmīgajos uzbrukumos agresorvalsts teritorijā.
Ar savu tālās darbības rādiusa precīzo triecienu spēju tas ir veiksmīgi iznīcinājis nozīmīgus mērķus Krievijā. Tas liek domāt, ka “Lutyi” platformu loma, visticamāk, paplašināsies līdz ar masveidīgāku Ukrainas uzbrukumu īstenošanu dziļi Krievijas teritorijā.
