Latvijas Kara muzeja direktore: Šis amats ir veids, kā varu būt noderīga savai valstij

Foto: Latvijas Kara muzeja direktore Kristīne Skrīvere. Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Kristīni Skrīveri, kura iepriekš vadīja Cēsu Vēstures un mākslas muzeju, Aizsardzības ministrija par Latvijas Kara muzeja direktori atklātā konkursā izraudzījās 2022. gada augusta beigās. Jaunās direktores vadībā dažu mēnešu laikā Latvijas Kara muzejs jau īstenojis vairākus sabiedrībā novērtētus projektus, tostarp karam Ukrainā veltītu izstādi, kurā apskatāms arī viens no “Tviterkonvojā” ziedotajiem un Ukrainā cietušajiem apvidus automobiļiem. Tāpat pērnā gada novembra sākumā muzejs organizēja starptautisku zinātnisko konferenci “Karš, ideoloģija un vara: Krievijas ekspansija Eiropā vēstures gaitā”. Tajā piedalījās vēstures eksperti un speciālisti no Latvijas, Igaunijas, Polijas, Somijas un Ukrainas, lai apspriestu Eiropas valstu pieredzi, saskaroties ar Krievijas ekspansiju un okupācijas varu vēstures gaitā. Savukārt jau februārī sadarbībā ar Ukrainas Otrā pasaules kara vēstures muzeju Latvijas Kara muzejā tiks atklāta vērienīga izstāde “Ukraina. Nesalaužamā. Cīņa par brīvību". K. Skrīvere neslēpj – pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā daudzi viņas paziņas iestājušies Zemessardzē, bet viņa izlēmusi valstij kalpot citādāk, piesakot savu kandidatūru Latvijas Kara muzeja direktores amatam.

Projekti – īstenoti jauni un turpināti iesāktie

K. Skrīvere neslēpj, lai arī iepriekš vadījusi Cēsu Vēstures un mākslas muzeju, kā arī joprojām darbojas Latvijas Muzeju biedrības valdē, pirmie mēneši jaunajā amatā Kara muzejā bijuši ļoti aktīvi.

Īsā laikā paspēts izdarīt jau tik daudz – gan kopā ar “Tviterkonvoja” aizsācēju Reini Pozņaku sarīkota Ukrainas atbalstam veltīta ekspress izstāde, kuras viens no galvenajiem eksponātiem bija Latvijas tautas sarūpētais apvidus auto, kurš pamatīgi cietis kaujās Ukrainas frontē.

Tāpat arī kopā ar kolēģiem veiksmīgi noorganizēta starptautiska zinātniskā konference “Karš, ideoloģija un vara: Krievijas ekspansija Eiropā vēstures gaitā”.

“Svarīgi ir pieminēt arī to, ka Latvijas Kara muzejs ir līdz šim vienīgā vieta ārpus Mārupes, no kuras 11. novembrī uz Ukrainu startēja kārtējās “Tviterkonvojā” sagādātās automašīnas. Mēs parādām, ka atbalstām Ukrainu un savu nostāju paužam skaļi, meklējot arī sadarbības partnerus,” viņa saka.

Tāpat viņas vadībā darbs aktīvi turpinājies pie Latvijas Kara muzeja filiāļu attīstības – gan O. Kalpaka muzejā un piemiņas vietā „Airītes”, gan Ziemassvētku kauju muzeja “Mangaļu” mājās Jelgavas novadā. Šobrīd norisinās darbs pie filiāļu attīstības projektiem un jaunu piedāvājumu veidošanas.

Turklāt no 2022. gada 29. jūnija Tobago ielā Karostā, Liepājā ir apskatāma jauna Latvijas Kara muzeja vēstures ekspozīcija "Liepājas krasta artilērijas baterija Nr.2", kas apmeklētājus atkal gaidīs no šī gada pavasara.

Novembrī – rekordliels apmeklētāju skaits

Kā ik gadu, ieskandinot patriotu mēnesi, novembra sākumā ar ugunskura iedegšanu pie Latvijas Kara muzeja tika pieminēti arī Neatkarības karā kritušie Latvijas karavīri. Visu valsts svētku laiku Kara muzeja darba laiks bija pagarināts, lai ikviens interesents varētu apmeklēt muzeju.

“Muzeju pērn novembra divās nedēļās - valsts svētku laikā vien, apmeklēja teju 25 000 apmeklētāju, un tas ir ļoti labs rādītājs un augstākais muzeja apmeklētāju skaits kopš Covid pandēmijas uzliktajiem ierobežojumiem. No tiem Latvijas muzeju nozare tikai tagad sāk pamazām atgūties,” saka K. Skrīvere.

Viņa piebilst, ka pašlaik muzejā tiek aktīvi strādāts pie jaunās, pastāvīgās un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) veltītās ekspozīcijas. To plānojot, muzeja darbinieki bijuši arī pieredzes apmaiņā uz Polijas un Igaunijas muzejiem, jo vērtīgi redzēt arī citu valstu pieeju bruņotajiem spēkiem veltītu ekspozīciju izveidē.

Lieli plāni nākotnē

Jau piesakot savu kandidatūru Latvijas Kara muzeja direktores amatam, K. Skrīvere uzsvēra, ka viņas izvirzītās prioritātes būs izglītojošais darbs, sadarbība ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kā arī jaunu, inovatīvu risinājumu rašana muzeja komunikācijā ar sabiedrību.

Sadarbību ar NBS Kara muzejs noteikti vēlas stiprināt arī nākotnē, kā aktuālākais projekts ir šī topošā pastāvīgā ekspozīcija, ko iecerēts veidot kopā ar bruņotajiem spēkiem, lai tā būtu ne tikai reprezentatīva, bet arī interesanta un izglītojoša.

“Mūsu muzejs var stāstīt ne tikai stāstus par vēsturi, bet arī reprezentēt mūsu bruņoto spēku darbību šodien. Mēs lepojamies ar mūsu bruņotajiem spēkiem un vēlamies šīs lepnuma jūtas vēl vairāk aiznest līdz mūsu sabiedrībai, īpaši jauniešu auditorijai,” viņa saka.

Tāpat šogad iecerēts darbs pie jaunu izglītojošo programmu izveides, attīstot to pieejamību digitālā formātā, jo skaidrs, ka ne visu Latvijas skolu audzēkņiem ir iespēja atbraukt uz muzeju klātienē.

Liels izaicinājums ir plānotā muzeja reorganizācija, kas paredz izveidot Sabiedrības izglītības un Komunikācijas departamentu, līdz ar to palielinot arī muzejpedagogu skaitu. Tas, savukārt, palīdzēs veidot jaunas un izglītojošas programmas un paplašināt darbu ar sabiedrību, nokļūstot līdz katram Latvijas iedzīvotājam. Tāpat attīstāms ir mūžizglītības virziens, kas ir ļoti nozīmīgs muzeja darbā ar sabiedrību.

Latvijas Kara muzeja direktore saka, ka kopā ar kolēģiem plānu un ieceru ir ļoti daudz, un par visiem nemaz vēl nevar stāstīt, jo labāk ir lepoties ar paveikto, kad darbs jau ir reāli padarīts.

“Mūsu galvenā misija ir izglītot sabiedrību, veicināt patriotisma jūtas un piederības sajūtu savai valstij, īpaši darbā ar jauniešiem, un to šogad vēlamies attīstīt,” viņa saka, piebilstot, ka kopīgi ar Latvijas Universitāti un citiem partneriem ir iecere iedibināt jaunu konferenču ciklu “Neatkarības anatomija”. Tās būtu konferences, kurās pētnieki ne tikai lasa referātu, bet tiek veidotas arī paneļdiskusijas, aktuālo tematu apspriešanā iesaistot arī konferences apmeklētājus.

“Tās viennozīmīgi būs starptautiskas konferences, jo mūsu mērķis ir būt labākajam militārās vēstures muzejam Eiropā. Mums ir daudz profesionālu, spēcīgu pētnieku, kuru zināšanas vēl vairāk jāpadara pieejamas arī starptautiskajai videi. Latvijas Kara muzejam ir spēcīgs un pieredzes bagāts kolektīvs, un man ir lepnums, ka kopā mēs ikdienas varam veidot mūsu muzeju spēcīgāku, ejot uz vienotu mērķi, ” saka K. Skrīvere.

Īpaša izstāde Ukrainai

2023. gada februārī sadarbībā ar Ukrainas Otrā pasaules kara vēstures muzeju Latvijas Kara muzejs atklās vērienīgu izstādi “Ukraina. Nesalaužamā. Cīņa par brīvību”. Izstāde būs veltīta ukraiņu tautas nerimstošai cīņai par savas nācijas eksistenci un atgādinās par Krievijas pastrādātajiem noziegumiem Ukrainā.

Ukrainas kolēģu sagatavoto izstādi papildinās arī lietiskie materiāli no Latvijas Kara muzeja krājuma, kas, pateicoties muzeja sadarbības partneriem Latvijā un Ukrainā, tiek papildināti ar arvien jaunām Krievijas uzsāktā kara liecībām.

Veids, kā kalpot valstij

Uz jautājumu, kāpēc viņa pagājušajā vasarā izlēma pieteikties Latvijas Kara muzeja direktora amata vakancei, Kristīne atzīst – pēc 2022. gada 24. februāra viņa, tāpat kā daudzi citi, bijusi lielās pārdomās, īpaši par muzeja lomu un tā vadītāju atbildību sabiedrības un valsts priekšā.

“Tas sakrita ar brīdi, kad tā laika aizsardzības ministrs aicināja Latvijas pilsoņus stāties Zemessardzē un izvērtēt, kā katrs var būt noderīgs savai valstij. Mana pārliecība vienmēr bijusi, ka muzejs, un īpaši Latvijas Kara muzejs, var spēlēt lielu lomu valsts aizsardzībā tieši informatīvā kara apstākļos. Mēs zinām, ka Krievijas spēcīgākais ierocis karā ir informatīvie mediji. Arī muzejs ir medijs, ierocis savas valsts aizsardzības rokās, ar potenciāli milzīgu ietekmi sabiedrībā, ja vien mērķtiecīgi uz to ejam un strādājam. Personīgi man tas nebija viegls lēmums. Es ļoti pārdomāju, vai tiešām kandidēt, jo tas nozīmē ik dienu uz darbu braukt no Cēsīm un atpakaļ. Grūti arī bija aiziet no kolēģiem Cēsu muzejā, bet tā apziņa, ka varu palīdzēt savai valstij, tomēr bija pārāka. Esmu audzināta, lai kalpotu valstij un tās pilsoņiem un, lai gan lēmums nebija viegls, zinu, ka tas bija pareizs, ” saka K. Skrīvere.

K. Skrīvere muzeju nozarē ir strādājusi jau 11 gadus un trešo sasaukumu ievēlēta Latvijas Muzeju biedrības valdē. Darba gaitas sākusi Liepājas muzejā kā galvenā speciāliste, jūrniecības krājuma glabātāja, bet vairāk nekā sešus gadus bijusi Cēsu Vēstures un mākslas muzeja vadītāja.

Cēsu Vēstures un mākslas muzejs K. Skrīveres vadībā ieguvis reģionālā muzeja statusu, un tajā izveidota pirmā tiešsaistes muzejpedagoģiskā programma “Ko Tu zini par Latviju”, kas iekļauta kultūrizglītības programmā “Latvijas Skolas soma”.

Sadarbojoties ar Cēsu novada muzejiem, īstenots arī cilvēku emocionālās veselības uzlabošanas pilotprojekts “Nosūtījums uz muzeju” un citi projekti. Cēsu Vēstures un mākslas muzeja darbību atzinīgi novērtējuši kā jomas profesionāļi Latvijā, tā ārzemēs.

K. Skrīvere ieguvusi humanitāro zinātņu bakalaura grādu vēsturē Latvijas Universitātes Vēstures un Filozofijas fakultātē. Studējot Latvijas Kultūras akadēmijā maģistra studiju programmā “Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija”, ieguvusi Humanitāro zinātņu maģistra grādu Radošajās industrijās.

Profesionālo kvalifikāciju K. Skrīvere regulāri papildinājusi dažādos ar kultūras mantojumu, muzeju nozari un komunikāciju saistītos profesionālās pilnveides kursos, tostarp, “Latvijas Kultūras vēstnieki 2018” un Baltijas Muzeoloģijas skolas organizētajās muzeju darbinieku tālākizglītības mācību programmās.

Atklātais konkurss uz Latvijas Kara muzeja direktora amatu pērn vasarā norisinājās trijās kārtās. Pirmās kārtas laikā tika izvērtēti pretendentu iesniegtie dokumenti un atbilstība izvirzītajām prasībām. Konkursa otrajā kārtā pretendenti skaidroja savu motivāciju ieņemt šo amatu, atbildēja uz komisijas jautājumiem un iepazīstināja ar savu redzējumu par muzeja attīstības iespējām turpmāko piecu gadu laikā. Savukārt konkursa trešajā kārtā tika vērtētas tādas vadības kompetences kā komandas vadīšana, stratēģiskais redzējums, spēja pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību, orientācija uz rezultātu sasniegšanu.

Konkursa pretendentu vērtēšanas komisijā piedalījās Aizsardzības ministrijas, Nacionālo bruņoto spēku un Latvijas Muzeju padomes pārstāvji, piešķirot augstu vērtējumu K. Skrīveres piedāvātajam Latvijas Kara muzeja darbības stratēģiskajam redzējumam turpmākajiem pieciem gadiem un izraugoties viņu muzeja direktores amatam starp desmit pretendentiem.

Latvijas Kara muzeja direktora galvenie uzdevumi ir plānot, vadīt un koordinēt muzeja darbu, nodrošināt muzeja krājuma, pētnieciskā un komunikācijas darba koordinētu īstenošanu, muzeja darbības un attīstības stratēģijas izstrādi un aktualizēšanu, kā arī plānot, koordinēt un kontrolēt šo funkciju īstenošanu.

Latvijas Kara muzejs ir aizsardzības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras pakļautību aizsardzības ministrs īsteno ar Aizsardzības ministrijas starpniecību. Muzeja darbības mērķis ir veicināt sabiedrības izglītošanu un attīstību, vācot, saglabājot, pētot, izstādot un popularizējot ar Latvijas militāro un politisko vēsturi saistītās garīgās un materiālās liecības.

Latvijas Kara muzeja direktore: Šis amats ir veids, kā varu būt noderīga savai valstij

Dalīties ar šīs lapas saturu!