Aizsardzības ministrijas sagatavotais buklets “Kā rīkoties krīzes gadījumā” nu arī vieglajā valodā

Sabiedrība
Sargs.lv
buklets
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Latvijas Neredzīgo bibliotēka sadarbībā ar Vieglās Valodas aģentūru un Aizsardzības ministriju pabeigusi bukleta “Kā rīkoties krīzes gadījumā” tulkošanu vieglajā valodā. Kā norāda aģentūras vadītāja Irīna Meļņika, mūsdienu sabiedrībā ir neprecīzs priekšstats par vieglo valodu, domājot, ka teksti tajā vajadzīgi tikai cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Patiesībā laikā, kad apkārt ir tik daudz informācijas un cilvēkiem ir trauksme kaut ko svarīgu palaist garām, ziņas ja ne vieglajā, tad vismaz vienkāršajā valodā daudziem no mums atvieglotu sarežģītu tekstu uztveri.

Iekļaujoša sabiedrība nozīmē ne tikai iekļaujošu fizisko vidi, piemēram, nodrošinot pieejamību cilvēkiem ratiņkrēslā, bet arī informācijas pieejamību. Vieglā valoda ir rīks, kas balstās uz noteiktiem pamatprincipiem un palīdz to nodrošināt.

Līdz ar to arī bukleta “Kā rīkoties krīzes gadījumā” pieejamība vieglajā valodā bū­tis­ki atvieglos cilvēkiem informācijas uztveri un dos iespēju pašiem savlaicīgi sagatavoties iespējamai krīzei, neatkarīgi no vecuma, uztveres īpatnībām vai lasīšanas grūtībām.

Vieglās Valodas aģentūras vadītāja I. Meļņika uzsver – tie, kuri uzskata, ka vieglā valoda domāta tikai ļoti šaurai sabiedrības grupai, maldās. Visticamāk, viņi dzirdējuši, ka teksti vieglajā valodā galvenokārt paredzēti cilvēkiem ar intelektuālās attīstības vai psihosociāliem traucējumiem, taču tā nebūt nav.
Image

Mūsdienās vieglā valoda var palīdzēt saprast sarežģītu informāciju ļoti daudziem. Informācijas plūsma šodien ir tik liela, un bieži vien tajā atstāts daudz birokrātisku izteicienu un profesionālās valodas no dažādām jomām, ko izprot tikai konkrētās nozares speciālisti. Cilvēks, kurš nāk no citas sfēras, var nesaprast šo sarežģīto informāciju, tāpēc bieži vien to nemaz neizlasa.

Vieglās valodas aģentūras veiktais pētījums, kurā tika aptaujāti vairāk nekā 500 iedzīvotāju, lielākoties ar augstāko izglītību, liecina – 85% respondentu ir saskārušies ar situāciju, kad informācija bijusi grūti saprotama.

“Redzam, ka vieglā valoda mūsdienās noderētu daudziem cilvēkiem, jo mērķauditorija ir daudz plašāka, nekā tas bija sākotnēji. Tie ir gan cilvēki, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda, gan tādi, kuriem ir kādas uztveres problēmas, piemēram, disleksija, psihosociāli traucējumi, koncentrēšanās problēmas, depresija. Tāpat kā atsevišķa mērķa grupa ir jāpieskaita arī seniori".
Vieglās Valodas aģentūras vadītāja
Irīna Meļņika

Viņa piebilst, ka ir ļoti svarīgi sasniegt pēc iespējas plašāku auditoriju, lai nodotu tai informāciju par rīcību krīzes gadījumā, un darīt to viegli saprotamā valodā.

Viena no bukleta tulkotājām Latvijas Neredzīgo bibliotēkas Braila raksta nodaļas vadītāja Gunta Bite uzsver, ka buklets vieglajā valodā būs labāk uztverams arī nedzirdīgiem un vājdzirdīgiem cilvēkiem. Viņi daudzus no sarežģītajiem terminiem iepriekš dzīvē nemaz nav dzirdējuši, jo saziņā galvenokārt izmanto zīmju valodu.

Latvijas Neredzīgo bibliotēka ir lielākais pielāgotās literatūras, tostarp audio formātā, palielinātā drukā un Braila rakstā, izdevējs Latvijā. Pielāgotā literatūra palīdz rakstīto informāciju padarīt saprotamu un uztveramu cilvēkiem ar lasīšanas vai uztveres grūtībām.

Šogad bibliotēka paplašināja savas funkcijas, uzsākot grāmatu un informatīvo materiālu tulkošanu arī vieglajā valodā. Paralēli bukleta tulkošanai līdz šim vieglajā valodā Gunta kopā ar kolēģi Vinetu Biti iztulkojusi arī divas daiļliteratūras grāmatas galvenokārt bērnu un jauniešu auditorijai – “Eža kažociņš” un “Velniņi”, kā arī uzrakstījusi oriģināldarbu vieglajā valodā – “Glezna”.

Viņa atzīst – Aizsardzības ministrijas izdotā bukleta “Kā rīkoties krīzes gadījumā” tulkošana vieglajā valodā bijis līdz šim lielākais profesionālais izaicinājums, jo bukleta mērķauditorija ir ļoti plaša, sākot no cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem, kā arī tiem, kam latviešu valoda ir otrā valoda vai  kuriem ir kādas uztveres grūtības. Tāpēc arī skaidrojumi un formulējumu izvēlēti tādi, lai būtu saprotami ikvienam.

“Šo tekstu bija jāatstāsta vienkāršos, nepaplašinātos teikumos, neizmantojot tādus sarežģītus vārdus kā, piemēram fortifikācija, pretmobilitātes šķēršļi, improvizēto spridzekļu atspējošana, dezinformācija, agresorvalsts. Taču bukletā bija arī vārdi, bez kuriem nekādi nevarēja iztikt, tāpēc tie tika papildus skaidroti. Piemēram, kas ir krīze, evakuācija, atbildīgie dienesti, izdzīvošanas sega, saziņa. Pat vārdu “guļammaiss” nācās skaidrot, jo bija jāņem vērā, ka atsevišķi cilvēki ar intelektuālās attīstības traucējumiem varbūt nekad nav devušies tūrisma pārgājienā, tāpēc nezina, kas tas ir".
Latvijas Neredzīgo bibliotēkas Braila raksta nodaļas vadītāja
Gunta Bite

Viņa piebilst – bukleta tulkošanā būtiski bijis saprast nosacījumus, kuri formulējumi noteikti jāatstāj un kuri jāsvītro. Ņemot vērā mērķauditorijas specifiku, kāds no lasītājiem dažus ieteikumus varētu uztvert ļoti tieši vai arī tos pārprast. Piemēram, ieteikumu ziņot par aizdomīgām personām vai pretoties ienaidniekam. Abi šie vārdu savienojumi ir ļoti plaši interpretējami – kas kuram ir aizdomīgs vai ienaidnieks.

Image

“Tulkošanas procesā šis bija pats grūtākais, jo bukletam, kas būs elektroniski pieejams, ir ļoti plaša mērķauditorija. Tā kā teksts ir vieglajā valodā, bija jāpatur prātā, kā tas tiks saprasts. Tādējādi mēs savā ziņā uzņemamies atbildību par tekstu, ko tajā atstājam,” saka. G. Bite. Viņa piebilst, ja seniors vai cittautietis sapratīs, kas domāts ar ieteikumu “krīzes situācijā palīdzi tuviniekam”, tad personai ar intelektuālās attīstības traucējumiem šādā brīdī vispirms ir jāspēj tikt galā ar sevi, un šāds norādījums cilvēku varētu vēl vairāk satraukt.

Līdzīgi ticis vienkāršāk pārtulkots arī teikums “palīdzēt būvēt aizsardzības fortifikācijas, pretmobilitātes šķēršļus un civilās aizsardzības infrastruktūru”. Vieglajā valodā tas skanētu šādi: “Atbalsi ugunsdzēsējus, policistus un karavīrus”, jo viņi tajā brīdī pateiks, ko un kā cilvēkam darīt vai nedarīt.

Tāpat bukletā liela nozīme ir ilustrācijām. Lielu daļu no tām veidojusi pati Gunta. Tās paspilgtina un paskaidro rakstīto tekstu, palīdzot to labāk uztvert. Tām ir jābūt konkrētām, vienkāršām un nepārprotamām. Nācies pielāgot arī bukleta vāku, jo vieglajā valodā vārdu lietojums ar lielajiem burtiem nav pieļaujams, jo to grūtāk uztvert.

“Dizains ir svarīga vieglās valodas sastāvdaļa – gan ilustrācijas, gan teksta sakārtošana, izvēloties tādu šriftu un izvietojumu, lai to būtu viegli saprast cilvēkiem ar uztveres grūtībām,” saka Vieglās Valodas aģentūras vadītāja.

Image
buklets
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Tikmēr Latvijas Neredzīgo bibliotēkas pārstāve G. Bite neslēpj, ka darbs pie bukleta vieglajā valodā daudz devis arī pašas zināšanu papildināšanā, jo tagad daudz labāk saprotot, kā sagatavoties iespējamai krīzei, ko iegādāties un kā uzglabāt.

Lai pārliecinātos, ka teksts vieglajā valodā ir saprotams un viegli uztverams mērķauditorijai, bukleta pielāgotā versija tika validēta jeb testēta biedrībā “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” un Sociālās rehabilitācijas un aprūpes centrā “Saule”.

I. Meļņika norāda – ja tekstu saprot cilvēki ar intelektuālā rakstura traucējumiem, tas nozīmē, ka to sapratīs arī plašāka auditorija. Jāņem vērā, ka dažkārt cilvēks pats nemaz nevar tekstu izlasīt un viņam to lasa priekšā, tāpēc bukleta testēšanas procesā ir svarīga atbalsta personu iesaiste. Dienas centru sociālie darbinieki vislabāk var piefiksēt, kurus vārdus cilvēki nesaprot, ko vajag paskaidrot citādāk. Sociālās rehabilitācijas un aprūpes centra “Saule” mērķauditorija pat bijusi tik ieinteresēta, ka rosinājusi savus papildinājumus tekstam.

Bukleta tulkošana vieglajā valodā, kas tika veikta pēc Latvijas Neredzīgo bibliotēkas iniciatīvas un tika sākta šī gada aprīlī, bijis komandas darbs. Gunta Bite pateicas par atbalstu un sadarbību Vieglās Valodas aģentūrai un Aizsardzības ministrijai.

Bukletu “Kā rīkoties krīzes gadījumā” vieglajā valodā Latvijas Neredzīgo bibliotēkā pēc pieprasījuma var saņemt visos pielāgotajos formātos. Lasīšanai un lejupielādei buklets pieejams arī bibliotēkas mājaslapā www.neredzigobiblioteka.lv.

“Sargs.lv” jau rakstīja, ka 2020. gada rudenī Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Latvijas Neredzīgo biedrību bukletu “Kā rīkoties krīzes gadījumā” sagatavoja arī Braila rakstā un palielinātā drukā, lai informācija par rīcību krīzes gadījumā būtu viegli pieejama arī vājredzīgajiem un neredzīgajiem Latvijas iedzīvotājiem.

Savukārt 2020. gada pavasarī tika publicēta bukleta aktualizētā versija, papildinot to ar ieteikumiem, kā iedzīvotājiem rīkoties artilērijas apšaudes vai aviācijas trieciena laikā, kā arī ķīmiskā uzbrukuma un kodolapdraudējuma gadījumā. Tāpat bukletā tika iekļauti padomi, kā cīnīties ar dezinformāciju un kā sniegt atbalstu valsts aizsardzībai.

Buklets latviešu, krievu, angļu un tagad arī vieglajā valodā pieejams portālā “Sargs.lv”: https://www.sargs.lv/lv/buklets-ka-rikoties-krizes-situacija-vieglaja-valoda

Visi bukleti: https://www.sargs.lv/lv/tema/72stundas-

Dalies ar šo ziņu