Ir jāatceras, ka krīzes var būt dažāda rakstura, ne tikai kara apstākļi, bet arī, piemēram, dabas katastrofas, elektrības traucējumi un interneta darbības pārtraukumi. Tādēļ jau iepriekš Aizsardzības ministrija ir vērsusi sabiedrības uzmanību uz nepieciešamību būt gataviem parūpēties par sevi vismaz pirmās 72 stundas. Tas nozīmē, ka katram iedzīvotājām mājās vajadzētu būt gan pārtikas un ūdens rezervēm, gan arī pirmās nepieciešamības precēm, lai saviem spēkiem spētu izdzīvot vismaz pirmās dienas.
Tieši tāpēc labi, ja katrs mājās ir salicis tā saucamo ārkārtas gadījumu somu, kurā ir ne tikai ilgi uzglabājama pārtika, piemēram, konservi un sausie maisījumi, bet arī siltas rezerves drēbes, guļammaiss, mazs radio aparāts ar rezerves baterijām, medikamenti un citas izdzīvošanai nepieciešamās lietas.
Uz jautājumu, vai būtu vērtīgi, ka šādas jau sapakotas somas ar visu nepieciešamo iedzīvotāji varētu nopirkt veikalā, J. Garisons vērš uzmanību – labāk tomēr, ka somu kārtojis pats cilvēks, jo tad viņš ir piedomājis, kāpēc vajadzīgas tieši tās konkrētās lietas.
“Būtiskākais ir ne tik vien šo somu paķert, bet arī būt gatavam un zināt, kā rīkoties. Tieši šis sagatavošanās process ikvienai potenciālai krīzei rada gatavības kultūru. Pat, ja jums somā nebūs ieliktas baterijas, zināsiet, kur tās var dabūt,” pauž J. Garisons.
Viņš atzīst, ka īpaši kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā Latvijas iedzīvotāju interese par Aizsardzības ministrijas izveidoto informatīvo bukletu ir strauji augusi.
