Alus darītava “Valmiermuiža” sarūpējusi īpašu veltījumu Latvijas 103. dzimšanā dienā – svētku maltīti, ko dabā Gaujas krastā kopīgi gatavoja Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes komandieris pulkvedis Gunārs Kauliņš un “Gatavo dabā” pavārs Renārs Purmalis. Viņi atzīst – 18. novembra svētku mielastā nav tradicionālo ēdienu, kas ik gadu tiek likti galdā. Latvijas dzimšanas dienas mielasts ir par latvisku garšu iepīšanu ēdienos un svētku sajūtu, ko var radīt jebkur. Patriotisms nav vien došanās uz publiskiem pasākumiem, bet gan piederības sajūta un vēlme, lai tā dzīvotu arī nākamajās paaudzēs. Četru dažādu ēdienu tapšanas procesā klātesoša ir arī “Sargs.lv” komanda, pašiem pārliecinoties – dabā uz ugunskura ir iespējams pagatavot patiesi bagātīgu un garšām piepildītu mielastu, sajūtot arī Latvijas dzimšanas dienas svētku burvību.
“Valmiermuiža” zīmola vēstnese Evita Eisaka stāsta – ideja par šādu veltījumu radās patriotu mēneša noskaņās, vēloties sniegt jauku un latvisku sveicienu Latvijas valsts dzimšanas dienā, tādējādi arī mudinot Latvijas sabiedrību radīt un svinēt svētkus dabā.
“Mūsu iecere ir alus darītavas veltījumu Zemessardzei 30. gadadienā - alu “Savas zemes sargs” savienot ar ēdienu, bet ne ar tādu, kas pagatavots un pasniegts virtuvē, bet maltīti, kas gatavota dabā, lai tajā jūtama Latvijas varenība. Vēlamies parādīt, ka ir iespējams gatavot dabā un tur arī piedzīvot svētku sajūtu. Kur gan vēl patriotiskāk svinēt valsts dzimšanas dienu? Un, ja gatavojam dabā, tad ar pavāru Renāru Purmali,” viņa saka.
Alus darītavas “Valmiermuiža” un Nacionālo bruņoto spēku sadarbība aizsākās pirms diviem gadiem, kad darītavas saimnieku Aigaru Ruņģi uzrunāja bijušais Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes komandieris pulkvedis Mareks Ozoliņš, ierosinot brūvēt alu par godu Latvijas armijas simtgadei. Pateicoties 2. Vidzemes brigādes bijušā komandiera iniciatīvai, sadarbībā ar bruņotajiem svētkiem tapuši divi veltījumi – Latvijas armijas simtgades alus “Brīvība” un alus “Savas zemes sargs” par godu Zemessardzes 30. gadadienai.
Ta kā ideja par īpašajām svētku garšām nāk tieši no Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes un tās zemessargiem, “Valmiermuiža” šajā garšu veltījumā par godu Latvijas 103. dzimšanas dienai aicināja iesaistīties tieši šīs brigādes komandieri pulkvedi G. Kauliņu.
“Sargs.lv” ar Latvijas dzimšanas dienas maltītes gatavošanas galvenajiem varoņiem – pavāru R. Purmali un pulkvedi G. Kauliņu - tiekas nelielā meža ielokā teju pašā Gaujas krastā, ko ieskauj miers, klusums un uguns sprakšķēšanas skaņa.
Pavārs jau iekūris ugunskuru un sarūpējis visu nepieciešamo, lai pagatavotu četru ēdienu svētku maltīti – bukstiņputru ar alū karamelizētiem sīpoliem un grillētu cūkas pavēderi, oglēs ceptas bietes ar alus-medus mērcē svilinātu kazas sieru, meža gaļas cepeti ar savojas kāpostu un meža ogu mērci, kā arī karamelizētu rudzu maizi ar dzērveņu mērci un tecinātu skābo krējumu. Tieši “Gatavo dabā” pavārs uzņēmies gatavošanas vadību, bet 2. Vidzemes brigādes komandieris atbalsta pozīciju.
R. Purmalis stāsta – izdomāt, ko gatavot, nebija viegli. Ja jautā, kas ir Ziemassvētku mielasts, tad ir salīdzinoši vienkārši - tie ir pelēkie zirņi, štovēti kāposti un cūkas šņukurs. Bet kas ir 18. novembra mielasts?
“Jāgatavo kaut kas mūsdienīgs, kaut kas inovatīvs. Latvijas ēdiens, virtuve un mūsu garšu palete joprojām veidojas. Līdz ar to šajā maltītē mēs negatavojam vienkāršu bukstiņu putru – mēs to gatavosim nedaudz citādāku, netradicionālāku un garšīgāku,” stāsta R. Purmalis, palūdzot pulkvedim nomizot un sagriezt sīpolus.
Pavārs stāsta, ka savā profesijā strādā aptuveni desmit gadus, savukārt dabā gatavošanas konceptu piekopj aptuveni sešus gadus. Tomēr daba viņam nav vienmēr bijusi klātesoša – ar to iepazinies 12 gadu vecumā, iesaistoties bērnu un jauniešu organizācijā “Jaunie vanagi”. Pavārs atceras – parasti tur ēdienreizēs ierasti bijuši pārvārīti makaroni, piedeguši rīsi, manna kā cements, apdegusi baltmaize, taču tas viss bijis garšīgi, jo gatavots dabā.
“Man tas šķita normāli līdz brīdim, kad sāku strādāt virtuvē un gatavot. Sākumā mazgāju traukus, man tas padevās. Kad man piedāvāja strādāt par pavāru, šo profesiju sāku apgūt caur darbu. Strādājot virtuvē, sapratu, ka lietas var darīt labāk, esot pie dabas. Sāku gatavot šādā formātā, cilvēkiem patika. Tagad organizēju lielākus pasākumus gan ar gatavošanu dabā, gan ar pārgājieniem,” par savu pieredzi stāsta R. Purmalis.
Viņš arī nesen bijis Gvadalupē, kur, piedaloties kādā Eiropas projektā, saticis ārzemju jauniešus. Pavārs viņiem rādījis pārgājiena video, un jaunieši uzdevuši jautājumu, ko nekad nebija saņēmis – kāpēc jāiet pārgājienā?
Vaicāts, kas ir būtiskākais, kas jāņem vērā, gatavojot dabā, R. Purmalis saka – sagatavošanās, līdzīgi kā Zemessardzē, kur viss darbs ir būt sagatavotiem. Tam piekrīt arī pulkvedis G. Kauliņš - tāpat kā Roma nekad nebūs gatava, tāpat arī zemessargs un bruņotie spēki vienmēr būs kustībā.
Turpinot tematu, pulkvedis jautā, vai, gatavojot ārā, kaut kā īpaši jāsarūpē ugunskurs, jo malka katru reizi ir citādāka, tāpat kā gaiss un liesma.
“Man patīk dzīvot interesanti un izaicināt sevi. Nekad nevari zināt, kāds būs šis process. Piemēram, tu gatavojies kādam notikumam vai cīņai, tu jau nezini, kāds būs iznākums, bet gatavojies uz pašu labāko, ko vari izdarīt. Tas viss balstās pieredzē. Iespējams, malka mums beigsies un būs tai jāskrien pakaļ, bet līdz tam izmantosim manis līdzi paņemto,” atbild R. Purmalis, sniedzot tālākās norādes un liekot sautēties medījuma gaļu ar dārzeņiem.
Ēst gatavošana nav sveša arī 2. Vidzemes brigādes komandierim. Viņaprāt, taisīt ēst prot ikviens - tikai cits labāk, cits sliktāk. Tikmēr viņš gatavo ar prieku – īpaši uz grila, izmēģinot ko interesantu un nebijušu. Pulkvedis gan piebilst, ka nav izcils, bet vidējs pavārs.
Viņa ģimenē, arī gatavojot svētku maltītes, katram iedalīti savi pienākumi. “Ņemot vērā, ka man patīk grilēt, tad par to parasti atbildīgs esmu es. Pamatā viss, kas ir ap uguni, man ļoti patīk. Savukārt salātu gatavošana vai gatavot uz plīts mani saista mazāk," stāsta pulkvedis.
Domājot par tradicionālajiem ēdieniem, bez kuriem neiztikt svētku mielastā, viņš norāda, ka Ziemassvētkos un Jaunajā gadā noteikti tiek pagatavots kāds zivs ēdiens. Pulkvedis smejas – viņa sieva varētu visu gadu iztikt ar zivs ēdieniem vien, savukārt pašam tieši ziemas svētku laikā vienmēr kārojas kaut kas no gaļas, kā arī noteikti jābūt kādam saldajam.
Arī gatavošana pie dabas krūts pulkvedim nav sveša, bieži ar ģimeni un draugiem gatavojot ārpus mājas. Turklāt viņš ir arī makšķernieks, līdz ar to, kad ar draugiem dodas uz jūru vai pavasarī "uz līņiem", turpat uz ugunskura tiek gatavots arī ēdiens. Protams, kas tajā mirklī šķiet ātri pagatavojams un netraucē makšķerēšanas procesam.
Vidzemes brigādes komandieris arī atklāj, ka Zemessardzē iecerēts pilnveidot un attīstīt militārā pavāra profesiju. Lai to izdarītu, ir ideja nākamā gada vasarā organizēt apmācības kursu brigādes zemessargiem-pavāriem.
Pavārs R. Purmalis atklāj, ka arī pašam jau kādu laiku ir vēlme kļūt par zemessargu. Tur jau esot divi labi draugi, no kuriem gūts aptuvens priekšstats par dienestu Zemessardzē. Taču, tā kā lielākoties zemessargu aktivitātes norisinās nedēļas nogalēs, kas ir viņa aktīvākais darba laiks, šī iecere uz kādu laiku esot jāatliek, tāpat kā vēlme pašam medīt.
“Man tiešām ir interese un reiz vēlos kļūt par zemessargu. Tāpat kā kādreiz gribētu arī pats medīt, bet šobrīd manā dzīvē ir aktīvs ēst gatavošanas posms,” pauž pavārs.
Vaicāts, vai viņš var ieteikt arī kādu taktisko maltīti zemessargiem mācībās, Renārs saka – būtiskākais uzdevums zemessargiem un karavīriem ir piepildīt vēderu, uzņemt kalorijas, jo neatliek daudz laika, lai vienkārši baudītu ēdienu.
Atbildot, kā R. Purmaļa ģimenē tiek svinēts 18. novembris, pavārs atzīst – pirms pandēmijas tā bija viena no intensīvākajām darba dienām, strādājot restorānā. Mājās šie svētki ieguvuši lielāko lomu, kad Renāra ģimenē piedzima divi bērni. Tad sapratis, ka vēlas viņiem sniegt to, kas pašam trūcis.
Savukārt pulkvedim 18. novembris pēdējos gados lielākoties saistījies ar militārajām parādēm, to komentēšanu vai skatīšanos kopā ar ģimeni. Šajā svētku dienā viņa ģimene vienmēr baudot svētku pusdienas vai vakariņas. Līdzīgi kā Renāram, arī viņam izpratne par šiem svētkiem un patriotisma sajūta radusies tikai ar laiku.
Sarunām turpinoties, drīzumā arī četru ēdienu Latvijas dzimšanas dienas svētku maltītes gatavošana tuvojas noslēgumam. Pavārs R. Purmalis katram Latvijas iedzīvotājam vēl augt profesionāli un tiekties uz pilnību.
Arī zīmola vēstnese E. Eisaka alus darītavas vārdā vēl: “Lai stiprs gribasspēks un viedums turpina būt par Latvijas aizsardzības balstu!”
Alus darītava “Valmiermuiža”, “Gatavo dabā” pavārs R. Purmalis un Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes komandieris pulkvedis aicina ikvienu doties dabā un ģimenes lokā pašiem pagatavot šo vai kādu citu iecienītu maltīti, radot skaistus un sirds siltuma piepildītus Latvijas 103. dzimšanas dienas svētkus.
