“Valmiermuižas” veltījums Latvijas dzimšanas dienā – Gaujas krastā pagatavota svētku maltīte

Sabiedrība
Sargs.lv
pavārs
Foto: Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Alus darītava “Valmiermuiža” sarūpējusi īpašu veltījumu Latvijas 103. dzimšanā dienā – svētku maltīti, ko dabā Gaujas krastā kopīgi gatavoja Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes komandieris pulkvedis Gunārs Kauliņš un “Gatavo dabā” pavārs Renārs Purmalis. Viņi atzīst – 18. novembra svētku mielastā nav tradicionālo ēdienu, kas ik gadu tiek likti galdā. Latvijas dzimšanas dienas mielasts ir par latvisku garšu iepīšanu ēdienos un svētku sajūtu, ko var radīt jebkur. Patriotisms nav vien došanās uz publiskiem pasākumiem, bet gan piederības sajūta un vēlme, lai tā dzīvotu arī nākamajās paaudzēs. Četru dažādu ēdienu tapšanas procesā klātesoša ir arī “Sargs.lv” komanda, pašiem pārliecinoties – dabā uz ugunskura ir iespējams pagatavot patiesi bagātīgu un garšām piepildītu mielastu, sajūtot arī Latvijas dzimšanas dienas svētku burvību.

“Valmiermuiža” zīmola vēstnese Evita Eisaka stāsta – ideja par šādu veltījumu radās patriotu mēneša noskaņās, vēloties sniegt jauku un latvisku sveicienu Latvijas valsts dzimšanas dienā, tādējādi arī mudinot Latvijas sabiedrību radīt un svinēt svētkus dabā.

“Mūsu iecere ir alus darītavas veltījumu Zemessardzei 30. gadadienā - alu “Savas zemes sargs” savienot ar ēdienu, bet ne ar tādu, kas pagatavots un pasniegts virtuvē, bet maltīti, kas gatavota dabā, lai tajā jūtama Latvijas varenība. Vēlamies parādīt, ka ir iespējams gatavot dabā un tur arī piedzīvot svētku sajūtu. Kur gan vēl patriotiskāk svinēt valsts dzimšanas dienu? Un, ja gatavojam dabā, tad ar pavāru Renāru Purmali,” viņa saka.

Image
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Foto: Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Alus darītavas “Valmiermuiža” un Nacionālo bruņoto spēku sadarbība aizsākās pirms diviem gadiem, kad darītavas saimnieku Aigaru Ruņģi uzrunāja bijušais Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes komandieris pulkvedis Mareks Ozoliņš, ierosinot brūvēt alu par godu Latvijas armijas simtgadei. Pateicoties 2. Vidzemes brigādes bijušā komandiera iniciatīvai, sadarbībā ar bruņotajiem svētkiem tapuši divi veltījumi – Latvijas armijas simtgades alus “Brīvība” un alus “Savas zemes sargs” par godu Zemessardzes 30. gadadienai.

Ta kā ideja par īpašajām svētku garšām nāk tieši no Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes un tās zemessargiem, “Valmiermuiža” šajā garšu veltījumā par godu Latvijas 103. dzimšanas dienai aicināja iesaistīties tieši šīs brigādes komandieri pulkvedi G. Kauliņu.

Image
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Foto: Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

“Sargs.lv” ar Latvijas dzimšanas dienas maltītes gatavošanas galvenajiem varoņiem – pavāru R. Purmali un pulkvedi G. Kauliņu - tiekas nelielā meža ielokā teju pašā Gaujas krastā, ko ieskauj miers, klusums un uguns sprakšķēšanas skaņa.

Pavārs jau iekūris ugunskuru un sarūpējis visu nepieciešamo, lai pagatavotu četru ēdienu svētku maltīti – bukstiņputru ar alū karamelizētiem sīpoliem un grillētu cūkas pavēderi, oglēs ceptas bietes ar alus-medus mērcē svilinātu kazas sieru, meža gaļas cepeti ar savojas kāpostu un meža ogu mērci, kā arī karamelizētu rudzu maizi ar dzērveņu mērci un tecinātu skābo krējumu. Tieši “Gatavo dabā” pavārs uzņēmies gatavošanas vadību, bet 2. Vidzemes brigādes komandieris atbalsta pozīciju.

Nomazgā maza un vidēja izmēra bietes un liek cepties oglēs, ik pa laikam agrozot. Cepšanas laiks ir ilgāks kā kartupeļiem, bet to var pārbaudīt, iedurot bietēs ar iesmiņu vai nazi - ja tas viegli bieti griež, tad tā gatava. Kad biete mīksta, noliek malā, lai nedaudz atdziest, un ar nelielu nazīti bieti nomizo no melnās, apdegušās miziņas. Bietes atstāj veselas vai sagriež uz pusēm un liek atpakaļ uz uguns sildīties lielā pannā. Īpašam garšas dziļumam leju klāt nedaudz "Savas Zemes Sargs" alu, kas dod rūgtumu bietes dabīgajam saldajam garšas tonim. Alum ir jānovāras, līdz paliek pavisam maz. Tad liek klāt kārtīgu ēdamkaroti ar medu un pasilda, lai veidojas mērce. Pasniedz, liekot klāt cieto kazas sieru.
bilde
Oglēs ceptas bietes ar alus-medus mērcē pagatavotu kazas sieru

R. Purmalis stāsta – izdomāt, ko gatavot, nebija viegli. Ja jautā, kas ir Ziemassvētku mielasts, tad ir salīdzinoši vienkārši - tie ir pelēkie zirņi, štovēti kāposti un cūkas šņukurs. Bet kas ir 18. novembra mielasts?

“Jāgatavo kaut kas mūsdienīgs, kaut kas inovatīvs. Latvijas ēdiens, virtuve un mūsu garšu palete joprojām veidojas. Līdz ar to šajā maltītē mēs negatavojam vienkāršu bukstiņu putru – mēs to gatavosim nedaudz citādāku, netradicionālāku un garšīgāku,” stāsta R. Purmalis, palūdzot pulkvedim nomizot un sagriezt sīpolus.

Image
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Foto: Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Pavārs stāsta, ka savā profesijā strādā aptuveni desmit gadus, savukārt dabā gatavošanas konceptu piekopj aptuveni sešus gadus. Tomēr daba viņam nav vienmēr bijusi klātesoša – ar to iepazinies 12 gadu vecumā, iesaistoties bērnu un jauniešu organizācijā “Jaunie vanagi”. Pavārs atceras – parasti tur ēdienreizēs ierasti bijuši pārvārīti makaroni, piedeguši rīsi, manna kā cements, apdegusi baltmaize, taču tas viss bijis garšīgi, jo gatavots dabā.

“Man tas šķita normāli līdz brīdim, kad sāku strādāt virtuvē un gatavot. Sākumā mazgāju traukus, man tas padevās. Kad man piedāvāja strādāt par pavāru, šo profesiju sāku apgūt caur darbu. Strādājot virtuvē, sapratu, ka lietas var darīt labāk, esot pie dabas. Sāku gatavot šādā formātā, cilvēkiem patika. Tagad organizēju lielākus pasākumus gan ar gatavošanu dabā, gan ar pārgājieniem,” par savu pieredzi stāsta R. Purmalis.

Image
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Foto: Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Viņš arī nesen bijis Gvadalupē, kur, piedaloties kādā Eiropas projektā, saticis ārzemju jauniešus. Pavārs viņiem rādījis pārgājiena video, un jaunieši uzdevuši jautājumu, ko nekad nebija saņēmis – kāpēc jāiet pārgājienā?

“Nesapratu. Tas, manuprāt, latvietim ir asinīs. Pārgājiens, daba, ugunskurs. Gatavojot uz uguns, es redzu cilvēkos to liesmu, ka viņi grib atpakaļ pie tā, viņiem tas patīk. Tu vari uzcept jebko un viņiem patiks, jo tas ir pie dabas,” saka ēst gatavošanas meistars.

Vaicāts, kas ir būtiskākais, kas jāņem vērā, gatavojot dabā, R. Purmalis saka – sagatavošanās, līdzīgi kā Zemessardzē, kur viss darbs ir būt sagatavotiem. Tam piekrīt arī pulkvedis G. Kauliņš - tāpat kā Roma nekad nebūs gatava, tāpat arī zemessargs un bruņotie spēki vienmēr būs kustībā.

Image
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Foto: Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Turpinot tematu, pulkvedis jautā, vai, gatavojot ārā, kaut kā īpaši jāsarūpē ugunskurs, jo malka katru reizi ir citādāka, tāpat kā gaiss un liesma.

“Man patīk dzīvot interesanti un izaicināt sevi. Nekad nevari zināt, kāds būs šis process. Piemēram, tu gatavojies kādam notikumam vai cīņai, tu jau nezini, kāds būs iznākums, bet gatavojies uz pašu labāko, ko vari izdarīt. Tas viss balstās pieredzē. Iespējams, malka mums beigsies un būs tai jāskrien pakaļ, bet līdz tam izmantosim manis līdzi paņemto,” atbild R. Purmalis, sniedzot tālākās norādes un liekot sautēties medījuma gaļu ar dārzeņiem.  

No meža nācis un mežā gatavots. Ap vienu kilogramu smagu aļņa šķiņķi apcepu uz uguns no visām pusēm. Liek čuguna katlu oglēs, lai tas silst. Tajā liek cepties sīpolus, sagrieztus 4 daļās, uz pusēm grieztus ābolus, speķa gabalu. Un lej "Savas Zemes Sargs" alu klāt, lai veidojas mērce no apiņu garšām un visām sastāvdaļām, kas katlā vēl tikai ies. Katlā liek apcepto gaļu, sakņaugus, uzliek vāku, lai viss sautējas, bet ne ilgāk kā 20-30 minūtes. Gaļas iekšējai temperatūrai nevajadzētu pārsniegt 58 grādus, ir ideja šo gabalu cept kā lielu steiku. Tad gaļu izvelk no katla un atpūtina 10 minūtes, griež plānās strēmelēs un pārlej ar mērci, kas apakšā veidojas, sautējoties visam kopā.
bilde
Meža gaļas cepetis ar savojas kāpostiem un sakņaugiem.

Ēst gatavošana nav sveša arī 2. Vidzemes brigādes komandierim. Viņaprāt, taisīt ēst prot ikviens -  tikai cits labāk, cits sliktāk. Tikmēr viņš gatavo ar prieku – īpaši uz grila, izmēģinot ko interesantu un nebijušu. Pulkvedis gan piebilst, ka nav izcils, bet vidējs pavārs.

Viņa ģimenē, arī gatavojot svētku maltītes, katram iedalīti savi pienākumi. “Ņemot vērā, ka man patīk grilēt, tad par to parasti atbildīgs esmu es. Pamatā viss, kas ir ap uguni, man ļoti patīk. Savukārt salātu gatavošana vai gatavot uz plīts mani saista mazāk," stāsta pulkvedis.

Image
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Foto: Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Domājot par tradicionālajiem ēdieniem, bez kuriem neiztikt svētku mielastā, viņš norāda, ka Ziemassvētkos un Jaunajā gadā noteikti tiek pagatavots kāds zivs ēdiens. Pulkvedis smejas – viņa sieva varētu visu gadu iztikt ar zivs ēdieniem vien, savukārt pašam tieši ziemas svētku laikā vienmēr kārojas kaut kas no gaļas, kā arī noteikti jābūt kādam saldajam.

“Ja man kāds būtu jācienā ar ko tradicionālu, dotu rupjmaizes kārtojumu, jo saldais ar maizi ir kaut kas unikāls, kas citu valstu kultūrās nav sastopams. Ģimenē nebaidāmies eksperimentēt un ēdienkartē iekļaut ko jaunu, piemēram, pēdējā laikā ļoti iecienīts ir kālis, ko taisām dažādos veidos. Tas, šķietami, latviešiem ir sen aizmirsts dārzenis, kas senāks pat par kartupeli,” saka pulkvedis Kauliņš, nu jau sākot speķa sagriešanu.

Arī gatavošana pie dabas krūts pulkvedim nav sveša, bieži ar ģimeni un draugiem gatavojot ārpus mājas. Turklāt viņš ir arī makšķernieks, līdz ar to, kad ar draugiem dodas uz jūru vai pavasarī "uz līņiem", turpat uz ugunskura tiek gatavots arī ēdiens. Protams, kas tajā mirklī šķiet ātri pagatavojams un netraucē makšķerēšanas procesam.

Image
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Foto: Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Vidzemes brigādes komandieris arī atklāj, ka Zemessardzē iecerēts pilnveidot un attīstīt militārā pavāra profesiju.  Lai to izdarītu, ir ideja nākamā gada vasarā organizēt apmācības kursu brigādes zemessargiem-pavāriem.

“Armijas lauka virtuvē var pagatavot daudz interesanta un ļoti specifiska, ar ko var “pacelt jumtu”. Zemessardzē, protams, ir pavāri, bet tās ir atsevišķas personas. Arī dažas gatavošanas tehnikas un receptes ir savā veidā novecojušas, tāpēc vēlos ieviest jaunas idejas un iespējas šajā jomā. Piemēram, par to pašu bukstiņputru vai grūbām – bērnībā šos ēdienus ēdu nelabprāt, bet tagad ir tik daudz dažādu veidu, kā tos pagatavot. Mums šajā jomā ir nedaudz jāpamainās. Ja vēl ir eksperti, kuri palīdz to darīt un pamāca, kāpēc gan to neizmantot,” norāda pulkvedis G. Kauliņš.
Image
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Foto: Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
To gatavo, apcepot iepriekšējā dienā ar ūdeni aplietas un uzbriedinātas grūbas, tas saīsina gatavošanās laiku, kas ļoti noder, ja putru paredzēts gatavot pie dabas - grūbas atliks pavārīt tikai 5-10 minūtes. Citā katlā liek cepties 3 sarkanos sīpoulus, sagrieztus sīkos kubiņos, 50 grami speķa un 3 ķiploku daiviņas. Kad viss viegli apcepies, pieber vienu tējkaroti cukura, lai viss karamelizējas. Pēc 2-3 minūtēm lej ap 100 ml "Savas Zemes Sargs" alu klāt, lai putrai piedotu apiņu aromātu. Tad liek klāt novārītās grūbas un sāli pēc garšas. Gatavojot pie dabas, es cepu kūpinātu cūkas pavēderi uz grilla un to lieku pa virsu putrai pie pasniegšanas.
bilde
Bukstiņputru apēdot, ir spēks darīt lielas lietas visu dienu.

Pavārs R. Purmalis atklāj, ka arī pašam jau kādu laiku ir vēlme kļūt par zemessargu. Tur jau esot divi labi draugi, no kuriem gūts aptuvens priekšstats par dienestu Zemessardzē. Taču, tā kā lielākoties zemessargu aktivitātes norisinās nedēļas nogalēs, kas ir viņa aktīvākais darba laiks, šī iecere uz kādu laiku esot jāatliek, tāpat kā vēlme pašam medīt.

“Man tiešām ir interese un reiz vēlos kļūt par zemessargu. Tāpat kā kādreiz gribētu arī pats medīt, bet šobrīd manā dzīvē ir aktīvs ēst gatavošanas posms,” pauž pavārs.

Image
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Foto: Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Vaicāts, vai viņš var ieteikt arī kādu taktisko maltīti zemessargiem mācībās, Renārs saka –  būtiskākais uzdevums zemessargiem un karavīriem ir piepildīt vēderu, uzņemt kalorijas, jo neatliek daudz laika, lai vienkārši baudītu ēdienu.

“Esmu prasījis par to draugiem – viņi par to nerunā tā, ka garšīgs vai negaršīgs. Galvenais ir paēst un izdarīt uzdevumu. Savukārt, kad ir svētki, esmu redzējis šīs lauka virtuves – tur gan var taisīt dažādus brīnumus. Es gan neuzdrošinos iejaukties, kad visi ir mežā mācībās – zemessargi sēž ierakumos, un tad ir viens, kurš cep steiku uz spirta tabletes,” smejas pavārs.
Image
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Foto: Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Atbildot, kā R. Purmaļa ģimenē tiek svinēts 18. novembris, pavārs atzīst – pirms pandēmijas tā bija viena no intensīvākajām darba dienām, strādājot restorānā. Mājās šie svētki ieguvuši lielāko lomu, kad Renāra ģimenē piedzima divi bērni. Tad sapratis, ka vēlas viņiem sniegt to, kas pašam trūcis.

“Lai arī abi vecāki ir latvieši, viņi nav manī ieaudzinājuši tādu patriotismu. To esmu smēlies citur. Esmu audzis pilsētā, tāpēc joprojām, dodoties pie dabas, gūstu jaunus atklājumus. Es to ārkārtīgi izbaudu. Tāpat patriotismu un lielāko piederības sajūtu esmu guvis, pateicoties studentu korporācijai, kurā esmu. Tieši piedaloties svētku gājienos, esmu ieguvis lielāko patriotisma pienesumu savā dzīvē,” dalās R. Purmalis.
Image
pavārs
Foto: Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Savukārt pulkvedim 18. novembris pēdējos gados lielākoties saistījies ar militārajām parādēm, to komentēšanu vai skatīšanos kopā ar ģimeni. Šajā svētku dienā viņa ģimene vienmēr baudot svētku pusdienas vai vakariņas. Līdzīgi kā Renāram, arī viņam izpratne par šiem svētkiem un patriotisma sajūta radusies tikai ar laiku.

“Esmu audzis padomju sistēmā, tas viss nācis pēc tam. Tagad, esot jau 30 gadus dienestā, gribas, lai to iemācās arī bērni. Patriotisms neslēpjas tikai gājienā pie Brīvības pieminekļa vai uz Brāļu kapiem. Esmu to centies audzināt savās meitās un ceru to mācīt arī savai mazmeitiņai. Patriotisms nav tikai publisku vietu apmeklēšana svētkos, patriotisms ir sirdī. Ir svarīgi to apzināties,” saka pulkvedis.
Image
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Foto: Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Sarunām turpinoties, drīzumā arī četru ēdienu Latvijas dzimšanas dienas svētku maltītes gatavošana tuvojas noslēgumam. Pavārs R. Purmalis katram Latvijas iedzīvotājam vēl augt profesionāli un tiekties uz pilnību.

“Vēlu ikvienam attīstīties savā jomā. Mācīties darīt, būt labestīgiem, tolerantiem, audzināt bērnus tolerantus un dzīvot veselīgi. Ikviens grib būt laimīgs, tāpēc katram ir jātiecas uz to."
bilde
"Gatavo dabā" pavārs
Renārs Purmalis

Arī zīmola vēstnese E. Eisaka alus darītavas vārdā vēl: “Lai stiprs gribasspēks un viedums turpina būt par Latvijas aizsardzības balstu!”

Image
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Foto: Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
“Man prātā īpaši palicis vārdu savienojums – viedas domas. Tam ir ļoti daudz nozīmju, tāpēc pirmais, ko katram šajos svētkos gribu vēlēt, ir viedas domas, jo nav tikai balts vai melns, labs vai slikts. Mums katram ir savas domas un katram jāsaprot, ko vēlamies, tāpēc viedas domas noderēs. Tāpat vēlu veselību, jo, lai arī cik bagāti, patriotiski un dzīvē daudz sasnieguši, ja nebūs veselības, tam visam nebūs nozīmes. Un vēl vēlu būt lietderīgiem un virzīties uz priekšu. Vai tā ir izglītošanās, grāmatu lasīšana, profesionalitātes attīstība vai ģimenes veidošana, būtiskākais ir attīstīties. Lai mums visiem izdodas!”
bilde
Zemessardzes 2.Vidzemes brigādes komandieris
pulkvedis Gunārs Kauliņš

Alus darītava “Valmiermuiža”, “Gatavo dabā” pavārs R. Purmalis un Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes komandieris pulkvedis aicina ikvienu doties dabā un ģimenes lokā pašiem pagatavot šo vai kādu citu iecienītu maltīti, radot skaistus un sirds siltuma piepildītus Latvijas 103. dzimšanas dienas svētkus.

Vidzemē, Priekuļu novadā līdzīgu ēdienu šim sauca "Berzumi". Liek pannā vai katlā nelielos gabaliņos sagrieztu rudzu maizi un grauzdē. Pieber cukuru, lai maize karamelizējas. Saldētavā atradu dzērvenes, jāņogas un upenes, kuras liku katlā, nedaudz pievienoju cukuru un tikai uzsildīju, lai tās pārāk neizšķīst. Iepriekšējā dienā treknu Latvijas skābo krējumu liku uz sietiņa, lai notek liekais šķidrums un krējums paliek īpaši biezs, gluži kā krēmsiers. Desertu kārto bļodā, liekot karamelizētu rudzu maizi, ogas un pa virsu tecinātu krējumu. Šis ir mans rupjmaizes kārtojums!
bilde
Karamelizēta rudzu maize ar dzērveņu un dārza ogu mērci un tecinātu skābo krējumu

Dalies ar šo ziņu