Soļanka Jūras spēku koka interpretācijā jeb paēdis karavīrs ir laimīgs karavīrs

NBS
Sargs.lv
bilde
Foto: Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Pasta flotes gaumē un soļanka Jūras spēku koka interpretācijā – šādu maltīti pusdienās Jūras spēku Patruļkuģu eskadras kuģa A-90 “Varonis” komandai sarūpējis Jūras spēku koks jeb pavārs dižmatrozis Madars Eglīte. Viņš dienestā Nacionālajos bruņotajos spēkos ir četrus gadus un tikpat ilgi arī Jūras spēku kuģa kambīzē (virtuvē), gādājot, lai ikviens karavīrs gardi paēdis kā brokastis, tā arī pusdienas un vakariņas. Madaram vislabāk patīk gatavot gaļas ēdienus un zupas, viņa vārdiem sakot – to, kas pašam visvairāk garšo. Savukārt no konditorejas viņš gan labāk turas pa gabalu. Jūras spēku koka darbs nebūt nav viegls – tas prasa gan fizisko, tā arī morālo izturību. Tāpat reizēm nākas cīnīties arī ar jūras slimību, kas nebūt neatbrīvo no maltīšu gatavošanas. Galvenais, lai kuģa komanda ir paēdusi, jo paēdis karavīrs ir laimīgs karavīrs.

Kuģa koks veiksmīgas sagadīšanās dēļ

“Sargs.lv” komanda ar dižmatrozi M.Eglīti tiekas uz Patruļkuģu eskadras kuģa “Varonis” klāja, tam izejot Rīgas jūras līcī. Viņš jau rosīgi darbojas virtuvē. Par to liecina patīkamā ēdiena smarža, kas pārņēmusi teju visu kuģa klāju. Kā nekā pēc mazāk nekā divām stundām karavīriem galdā jāceļ pusdienas. Šoreiz tā būs pasta flotes gaumē un soļanka koka dižmatroža M. Eglītes izpildījumā. Parasti šī kuģa kambīzē strādā divi koki, kuriem ilgākā prombūtnē atbalstu sniedz arī palīgs. Šoreiz gan, militāro mācību “Pbex” divu dienu ilgajā jūras fāzē, dižmatrozis M. Eglīte maltītes gatavos viens.

Image
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Foto: Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Jūras spēku koks dienestam Nacionālajos bruņotajos spēkos pieteicās pirms pieciem gadiem, tomēr ceļš līdz tam bijis garš. Turklāt viņš nedomāja, ka jebkad pavāra arodu apvienos ar armiju.

Madars stāsta, ka pavāra izglītību ieguva Smiltenes tehnikumā, pēc tam kādu laiku šajā profesijā arī strādāja. Tomēr ar laiku viņam radusies vēlme pamēģināt ko jaunu, un visi ceļi Madaru aizveda uz ārzemēm. Tur esot teju divus gadus, viņš saprata, ka tas tomēr nav domāts viņam – gribas būt tuvāk ģimenei un draugiem. Tā viņš atgriezās Valmierā, kur desmit gadus strādāja AS “Valmieras stikla šķiedra” par iekārtu operatoru un meistaru. Madars gan piebilst – visus šos gadus viņā ik brīdi uzjundījušas domas par armiju, savukārt pavāra profesiju viņš bija atlicis malā.  

Apstākļu sakritības dēļ pirms aptuveni pieciem gadiem Kocēnu svētkos, kurus apmeklēja arī Madars, bija ieradušies karavīri no Nacionālo bruņoto spēku Rekrutēšanas un atlases centra. Iepazīstoties ar informatīvajiem materiāliem, Madars izlēma, ka jāpamēģina. Iesniegumu par pieteikšanos dienestam uzrakstījis vietējā Zemessardzes bataljonā, un jau pēc neilga laika viņš e-pastā saņēmis aicinājumu ierasties Rīgā nokārtot fiziskās sagatavotības un veselības pārbaudes. Drīz pēc tam Madars arī uzsācis pamatapmācības kursu NBS Kājnieku skolā Alūksnē.

“Sākumā nedomāju, ka nonākušu Jūras spēkos, jo lielākoties visus sūta uz Ādažiem. Tomēr man pateica, ka tam īsti neesmu piemērots un ierosināja Jūras spēkus. Nebiju domājis, ka uz kuģa strādāšu virtuvē. Sākumā gan kā pavāra palīgs. Tomēr, par cik ar ēdienu jau iepriekš biju “uz tu”, man no tā nebija bail. Ja pēc tehnikuma man bija apnikums un domāju, cik daudz ar to ēdienu var ņemties, tad pēc vairāk nekā desmit gadu pārtraukuma pat sailgojos pēc gatavošanas,” stāsta kuģa “Varonis” koks.

Koks un karavīrs 24/7

Kuģa koka darba diena, esot krastā, sākas 7.30 no rīta un beidzas 16.15. Savukārt esot jūrā, konkrēta darba dienas laika rāmja nav – tur ikvienam uz kuģa jābūt diennakts gatavībā uz visu, tostarp trauksmēm un militārajām mācībām. Tāpat kuģu koku darbs atkarīgs, cik sardzēs jeb vaktīs diennakts tumšajā laikā dodas jūrnieki. Ja divās vaktīs, tad kambīzē jābūt jau plkst. 4.30, bet, ja trīs – ap plkst. 6.30. Savukārt militāro mācību laikā krasta fāzē, esot Latvijas un arī ārzemju ostās, darba dienas sākas ap pulksten 7.00 rītā un beidzas pēc vakariņu sagatavošanas un kambīzes jeb virtuves satīrīšanas.

Uz kuģa pavāram kokam jāsarūpē brokastis, pusdienas, vakariņas un arī nakts tēja, ko parasti karavīri bauda pirms vai pēc vaktīm. Tāpat arī pirms katras ēdienreizes jāsaklāj galds virsniekiem. Tomēr dižmatroža Eglītes pienākumi nav virtuvē vien, viņš arī palīdz komandai attauvot un pietauvot kuģi, piedalās kuģa tīrīšanā, ir atbildīgs par pirmās mediciniskas palīdzības nodrošināšanu, kā arī, kā jau kuģa koks, sagatavo ēdienkarti un saplāno visus vajadzīgos pārtikas produktus.

Image
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Foto: Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

“Pavāra darbs uz kuģa diži neatšķiras no darba uz sauszemes, ja nesakaita to, ka esi ļoti ierobežotā vidē, kur nevari vienkārši iziet pastaigāties kādu kilometru garu līkumu. Tāpat arī uz kuģa ēdienkarte jāplāno daudz rūpīgāk,” stāsta dižmatrozis.

Katra ēdienreize rūpīgi jāplāno

Ēdienkarti sastāda kuģa koks, esot krastā. To darot, pirmkārt, jāņem vērā, cik ilgi komanda būs jūrā, savukārt no tā izriet, kādus un cik daudz produktus pasūtīt un, cik ilgi tos iespējams uzglabāt.

“Jādomā par katru tomātu un gurķi – ko un cik ilgi vari saglabāt svaigu. Tādējādi arī veidojas ēdienkarte, domājot, kurus produktus izmantosi pirmos, kurus vēlāk. Tāpat jāseko līdzi laikapstākļiem. Ja zinām, ka jūra tiešām būs mierīga, tad viss kārtībā un gatavojam iecerēto. Savukārt, ja izejam jūrā vai tepat līcī un jūra nav tā mierīgākā, ēdienkarte ir jāpārplāno un gatavojam ko vienkāršu,” stāsta Madars.

Sastādot ēdienkarti, mēģināts arī aptaujāt komandu, ko tā vēlas vai tieši negrib tajā redzēt. Piemēram, daudziem negaršojot griķi. Tāpat arī mēģināts ieviest ko jaunu, piemēram, krēmzupas. Tiesa, arī tās karavīri ēduši nelabprāt.

Koks gan piebilst, ka nu jau par tradīciju kļuvis tas, ka izejot jūrā, viņš gatavo makaronus flotes gaumē. Tas ir vienkārši, ātri un tos ēd visi.

Image
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Foto: Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Paēdis karavīrs ir laimīgs karavīrs

Kuģa “Varonis” koks stāsta, ka visbiežāk karavīriem gatavo dažādas zupas, piemēram, gulaša zupu, soļanku vai dārzeņu zupu, kā arī dažādus gaļas ēdienu, kā karbonādes un kotletes. Savukārt brokastīs galdā ceļ dažādus salātus, piemēram, krabju, tunča salātus, vai arī olas, cīsiņus un putras, kas komandai ļoti garšojot. Madara vārdiem sakot –  viņš gatavo to, ko parasti gatavo mājās un kas pašam vislabāk garšo.

“Es, piemēram, ēdienu taisu sev. Ja tas garšo man, tad zinu, ka tas garšos arī pārējiem. Protams, ir dažādas garšu kārpiņas, bet ļoti reti, kad kāds ir sūdzējies. Es arī cenšos pielāgoties, uzprasīt vai garšoja, kas garšoja un kāpēc negaršoja. Cenšos uzlabot savas prasmes, lai komanda būtu apmierināta. Kā smejas mūsu bocmanis – paēdis karavīrs ir laimīgs karavīrs,” dalās dižmatrozis.

Savukārt atbildot, vai uz kuģa gatavotas arī īpašas svētku maltītes, Madars stāsta, ka, piemēram, dzimšanas dienās gaviļnieki lielākoties paši parūpējas par cienastu. Protams, esot arī reizes, kad uz kuģa top kāds konditorejas meistardarbs, bet tas gan esot viņa kolēģa pārziņā. Konditoreja neesot Madara stiprā puse un labāk no tās pat turēties tālāk.

Image
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
Foto: Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Jāatzīmē, ka kuģu kokam jāgatavo arī vētras apstākļos. Dižmatrozis stāsta – šādās situācijās šūpojas viss, arī pats pavārs.

“Sliktos laikapstākļos pats šūpojies, līdz ar to pagriezt arī īsti nevari. Ja paspējam, tad cenšamies ēdienu sagataves sarūpēt jau iepriekš, bet, ja ir pavisam slikti – pelmeņi “iet uz urrā”. Tomēr lielākoties cenšamies pieturēties pie ieplānotās ēdienkartes,” norāda kuģa koks.

Jūras slimība un trauki pa gaisu

Vētras laikā un arī beidzot darbu, būtiski, ka viss krītošais, plīstošais vai tas, kas rada lieku troksni kuģa virtuvē tiek nostiprināts vai ielikts skapīšos. Dižmatrozis gan piebilst – protams, gadījies tā, ka nostiprinot vienu lietu, cita paslīdējusi garām, vai arī nav piestiprināta kāda lieta, jo tā tak nekad nav gāzusies. Skaidrs, ka naktī tas viss apgāžas. Tad dežurants kokus modina un aicina visu savākt.

Tāpat ļoti sliktos laikapstākļos neizbēgt arī no jūras slimības.

“Bijis tā, ka es guļu gultā, jo man patiešām ir ļoti slikti. Pēcāk tikai pēc nostāstiem dzirdēju, ka tobrīd kolēģis vārījis zupu un tā vienkārši līst ārā no katla. Tad nodomāju – paldies Dievam, ka es tur nebiju. Tomēr galu galā mums galvenais ir pabarot visu komandu. Jāteic, ka ļoti daudziem jūrniekiem, izejot jūrā, ir ļoti slikti un nākas cīnīties ar t.s. jūras slimību,” stāsta kuģa koks.
Image
Jūras spēku Patruļkuģu eskadras kuģis A-90 “Varonis”. Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Foto: Jūras spēku Patruļkuģu eskadras kuģis A-90 “Varonis”. Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Jūras spēku Patruļkuģu eskadras kuģis A-90 “Varonis”. Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Ilgas pēc mājām

Jāteic, ka ne tikai jūras slimība ir lielākais izaicinājums darbā uz Jūras spēku kuģa. Kā norāda Madars – ne visi darbam uz kuģa ir gan fiziski, gan morāli gatavi. Viņš atzīst, ka sākotnēji šķitis patīkami būt ilgāk prom no mājām, atpūsties no ģimenes. Tomēr tagad arvien biežāk, esot ilgi jūrā, piezogas doma, ka gribas mājas.

“Ir reizes, kad atgriezies mājās, nevari noticēt, ka tiešām esi izkāpis uz sauszemes, esi mājās. Jā, tas laika ir grūtākais šajā darbā – ilgas. Vienlaikus gan ir tak labi, ka ir kur atgriezties,” saka Madars, piebilstot, ka darbam uz kuģa ir patiesi jāpatīk, lai to darītu.

Dalies ar šo ziņu